Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Zemzem’
arī kāds vārds
“Neiznieko un neizšķērdē”
Tiek teikts, ka tā ir. Tas nozīmē, ka, lai cik daudz ūdens tiktu izņemts un izliets, tas nekad neizsīkst un nesamazinās. Tā ir īpašība, ko Allāhs ir piešķīris Zemzemes avotam.
Hadīthā, kuru imāms Buhārī citē no Ibn Abbāsa par Zemzema avota rašanās stāstu, ir teikts:
Kad Zemzemas avots sāka izplūst, Hāgara pagrieza tā plūsmu, lai to apturētu.
ir izteikts.
Ibn Dževzi apraksta Zemzemes avota izviršanu bez jebkādas iejaukšanās kā tīru dievišķu dāvanu,
“Kopš tā brīža, kad Hāgara iejaucās, viss palika tāds, kāds ir šodien.”
Tas nozīmē, ka Zemzemas ūdens nekad neizsīkst un nebeidzas. Patiešām, Fakihi stāstījumā par Zemzemas izcelsmi,
“Kad Hāgara mēģināja aizšķērsot ūdens ceļu, eņģelis viņai
“Nebaidieties, ka šajā ielejā esošie cilvēki cietīs no slāpēm, jo šis ir tāds ūdens, no kura dzers Allāha viesi.”
teica.”
Šis apgalvojums norāda, ka Zemzem ir ūdens avots, kas turpinās izplūst līdz pat pasaules galam.
Visi ūdeņi izžūs, izsīks un izzudīs pirms pasaules gala, bet Zemzem turpinās plūst. Dehhak ibn Müzahim saka:
“Visuaugstākais Dievs pirms pasaules gala iznīcinās visus saldūdeņus, visi ūdeņi, izņemot Zemzemas ūdeni, izzudīs. Visi zelta un sudraba rūdas, kas atrodas zem zemes, iznāks uz virsmas, un cilvēks paņems maisu, pilnu ar zeltu un sudrabu, un teiks:”
“Vai nav neviena, kas to gribētu?”
kad viņš atnāca pie viņas un teica:
“Ja būtu atnesis vakar, es būtu paņēmis, bet šodien man to nevajag.”
tiks teikts.”
1
Vislielākais pierādījums tam, ka šis ūdens nekad neizsīks, ir tā pašreizējais stāvoklis. Neskatoties uz tik lielo izmantošanu, tas nekad nav izsīcis kopš Ismaīla (as) laikiem, un tā līmenis nav pazeminājies līdz pat mūsdienām. Tā ir bijis pat sausuma gados.
Pastāv leģenda, ka Zemzemas avots kopš tā rašanās ir izzudis tikai vienu reizi, un tas noticis kā dievišķs sods par Džumhūru izrādīto necieņu pret Haremā esošo svēto vietu. Tas atkal parādījies uz zemes ar vectēva palīdzību, netālu no pravieša (s.a.v.) dzimšanas.2
Zemsvītras piezīmes:
1. Ezrāki, Ahbāru Mekke, II/2, 59. lpp.
2. Hamza Tekin, Zemzem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
