Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Suras Fussilet 11. pantā adresāts ir zeme un debesis. Tas nozīmē, ka runa ir par zemi un debesīm. Dievs runāja ar zemi un debesīm – Viņš ar tām runāja un pavēlēja. Un tās atbildēja un atnāca.
Šajā pantā ietverto dialogu varam izvērtēt šādā kontekstā. Proti, lai paziņotu, ka Dieva spēkam nekas nevar pretoties un nepakļauties Viņa pavēlei, ka mūžīgajā spēkā nespēj iekļūt nespēks, un tādēļ starp viena atoma radīšanu un visa Visuma radīšanu nav nekādas atšķirības, Viņš, izmantojot gudrības valodu, ir aprakstījis šo dialogu kā izmeklēšanas mākslas piemēru, tādējādi pārnesot Viņa spēka atspulgu cilvēku prātos.
Mūžībā aizgājušais Elmalılı Hamdi Yazır šī panta skaidrojumā ir atzīmējis sekojošo:
teica. Viņš pavēlēja visai debesij, zemei un gaisam kustēties kopā. tie teica.”
“Lai gan daži šo pavēli un paklausību ir mēģinājuši izprast kā apzinātu rīcību, tomēr vairāk dominē absolūtas paklausības un padevības nozīme. Tas nozīmē, ka pat ja viņi, pakļaujoties pavēlei un tās ietekmei, tiek mudināti uz rīcību, kas ir pretrunā viņu pašu dabai, viņi to pieņem kā savu dabu, savu ieradumu. Tāpēc viņi dažādas ietekmes, piemēram, kustību un nekustību, uztver kā dabiskas. Viņiem nerodas nekāda pretestība pret dievišķo pavēli.”
Taberi šim pantam sniedz šādu interpretāciju: Dievs ar šo pavēli vēlējies pateikt sekojošo:
„Ak, debesis un Zeme! Atklājiet to, ko Es esmu radījis jūsu iekšienē; Ak, debesis! Atklājiet sauli, mēnesi un zvaigznes, ko Es esmu radījis tevī… un ak, Zeme! Atklāj augus, kokus, augļus, upes un jūras, ko Es esmu radījis tevī!” Un tās atbildēja, ka izpildīs šo pavēli.”
No šī skaidrojuma izriet, ka pantā minētais debesu un zemes iekārtojums un kārtība, to iegūšana noteiktas dabas un īpašību, kas kalpo dievišķi paredzēto mērķu īstenošanai, ir pavēlēts un noticis gudrības valodā jeb ar gudrības palīdzību.
Saskaņā ar to, šajā pantā ir aprakstīta dievišķā spēka varenība un nepieciešamība, lai visas būtnes pakļautos šim spēkam,
Tika sniegts sava veida skaidrojums pantam, kurš skan:
– No šī panta, kurā trešās personas izteiksme pārvēršas par uzrunu, var gūt šādu mācību:
Visaugstākais Dievs atklāj cilvēku un džinnu stāvokli, kuriem visvairāk jāievēro taisnīguma mērs, kas saista visu Visumu, un it kā saka:
„Bezapziņas debesu un zemes ķermeņi, neskatoties uz savu milzīgo masu, nepārkāpj Dieva noteiktos likumus, bet tiem pakļaujas un tiem seko. Vai jums (jūs, apzinātās būtnes – cilvēki un džini!) nevajadzētu vēl vairāk ievērot Dieva likumus? Ar kādu drosmi jūs uzdrīkstaties sacelties pret šī milzīgā Visuma valdnieku?”
Šeit ir brīdinājums nevis par to, ka cilvēki pārkāpj taisnīguma mēru debesīs un izjauc kosmisko līdzsvaru, bet gan par to, ka cilvēki nepārkāpj šariata mērus, kas tiem ir noteikti, taisnīguma mērus, ko nosaka Korāns.
– Tāpat ir jāsaprot arī attiecīgā panta nozīme iepriekš sniegto skaidrojumu kontekstā.
Teorijas, kas apgalvo, ka Visums ir apveltīts ar apziņu, šobrīd zinātniski varbūt nav vērtīgas. Tomēr mēs varam pieņemt, ka tas, mums nezināmā veidā, spēj uztvert Dieva radīšanas un ontoloģiskos likumus. Mēs zinām, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) spēja sazināties ar dzīvniekiem, akmeņiem un kokiem. No Korāna mēs uzzinām arī par to, ka pravietis Suleimans (s.a.v.) saprata putnu un skudru valodu.
Kā paralēlu piemēru šiem gadījumiem, mēs no Korāna uzzinām, ka Dievs atklāj savu gribu ne tikai apzinātām būtnēm, bet arī neapzinātām un nedzīvām lietām. Šajos pantos, kuru tulkojumu mēs sniegsim, ir dievišķi paziņojumi par šo patiesību:
Dzīvības jēdziens nav precīzi definēts. Tāpēc nav pilnīgas vienprātības par to, kas ir dzīvs un kas nav. Piemēram, ir skaidrs, ka augiem nav tāda pati dzīvības forma kā dzīvniekiem. Ja mēs aplūkojam jautājumu no viedokļa par apziņu, kas ir vissvarīgākā dzīvības iezīme (tas ir, spēja apzināties sevi un savu apkārtni un spēja just sāpes vai prieku), tad: agrāk augiem netika piešķirta apziņa un emocijas, bet mūsdienās zinātniski eksperimenti ir pierādījuši, ka tie ietekmējas no apkārtējo cilvēku garastāvokļa un skaņu kvalitātes.
Tātad, augiem ir arī sava emociju un apziņas pasaule. Līdzīgi, pastāv viedokļi, kas norāda, ka daudzām citām lietām mums apkārt, kaut arī ne tādā mērā kā augiem, varētu būt sava veida emociju un apziņas pasaule. Piemēram, to ilustrē publikācijas, kas minētas kā piemēri: Japāņu pētnieka Dr. Masaru Emoto veiktie pētījumi “oficiāli” parāda, ka ūdens molekulām un atomiem piemīt cilvēciska jūtība.
Mēs vēl pilnībā neizprotam, kas ir dzīve. Katra būtne šo tā saukto dzīves patiesību izjūt atšķirīgi. Daudzas lietas mums liecina, ka arī tām varētu būt dzīve (t.i., ka tās varētu apzināties sevi un savu apkārtni, pat just sāpes vai baudu). Šo domu pauž arī meistars Bediuzzamans.
Tāpat ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, Sebīr kalns ir runājis.
No otras pusės
Ir tādi panti kā…
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs nonākam pie diviem secinājumiem:
Pat ja tām nav tādas “dzīves”, kādu mēs to saprotam, tās var izrādīt sava veida entuziasmu un baudu.
Vai arī visam ir kāds, kas to pārrauga (t.i., kas uzrauga dievišķās izpausmes tajā), un šīs apziņas un baudas pazīmes var piederēt šiem eņģeļiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
