– Esmu valsts ierēdnis un man ir nepieciešams papildus darbs, jo bez skaidras naudas es pat nevaru apprecēties!!! Man nav neviena, no kura varētu aizņemties, bet ja ņemtu no bankas, tad būtu jāmaksā procenti, turklāt man ir jāpalīdz saviem vecākiem, mans tēvs ir 57 gadus vecs un joprojām strādā. Ņemot vērā visu to, ierēdņa alga nav pietiekama un ir nepieciešams papildus darbs, bet, diemžēl, valsts pat atļautā jomā neļauj strādāt papildus. Es saprotu, ka viņi aizliedz tirdzniecību, bet kāpēc viņi aizliedz vai vai aizliegts ir pārdot savas zināšanas (piemēram, konsultēšanu)???
– Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es plānoju veikt konsultāciju darbu, izmantojot tēva vārdu (nezinu, cik tas ir likumīgi), bet šajā gadījumā rodas jautājums par nodokļiem. Grāmatvedis aprēķināja, ka pat ja es neko nenopelnīšu, man būs ikmēneša izdevumi 600-700 TL, no kuriem 300-400 TL ir obligātā sociālā apdrošināšana un 100 TL ir grāmatveža maksa. Jūs saprotat, ka valstij maksājamais nodoklis ir 150-200 TL, bet kāpēc man jāmaksā ne tikai tas, bet arī obligātā sociālā apdrošināšana un grāmatveža maksa? Ja mans tēvs jau ir apdrošināts, kāpēc man vēlreiz jāreģistrējas obligātajā sociālajā apdrošināšanā? Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es vēlos uzdot savus jautājumus;
1. Vai es varētu veikt šādus ikmēneša izdevumus labdarībai, nevis maksāt nodokļus? Vai tas aizstātu nodokļu maksājumu? (Ja es dotu 150-200 TL trūcīgajiem)
2. Kāpēc izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir grēks? Valsts iekasē nodokļus, ja vēlas, un neiekasē, ja nevēlas. Tā var ieviest jaunus nodokļus, kad vien vēlas, var izsludināt amnestiju vai atcelt nodokļus. Vai šādā situācijā jautājums par to, vai tas ir grēks vai nav, it kā būtu atkarīgs no valsts lēmuma?
– Atvainojiet, ka tik gari, bet es nezinu, kam vērsties, un esmu ļoti izmisusi. Cenšos darīt visu saskaņā ar islāma principiem, bet man visu laiku rodas šķēršļi. Ja Jūs varētu mani sīkāk informēt, būtu ļoti pateicīga. Lai Dievs Jums palīdz!
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jūsu pirmajā jautājumā
“…ja es tā vietā, lai maksātu nodokļus, katru mēnesi ziedotu šādu summu labdarībai, vai tas varētu aizstāt nodokļus? (Ja es iedotu 150-200 TL trūcīgajiem)”
Tā kā ir rakstīts šādi, piezīmēsim:
Ziedojums, ko kāds labprātīgi veic labdarības nolūkos, nevar aizstāt valstij jāmaksājamos nodokļus.
Jo, kamēr nodokļu pamatus nosaka mūsu valsts, persona, kas labdarību veic pēc savas brīvas gribas, pati nosaka labdarībai atvēlēto summu. Tomēr nodokļi ir viena lieta, bet labdarība – pavisam cita.
Jūsu otrajā jautājumā
“Valsts iekasē nodokļus, kad vēlas, un neiekasē, kad nevēlas. Tā var ieviest jaunu nodokli, kad vēlas, un var izsludināt amnestiju vai atcelt nodokli, kad vēlas. Vai šajā situācijā neiznāk tā, ka valsts it kā nosaka, vai lieta ir haram (aizliegta) vai helal (atļauta)?”
Tā kā jūs rakstījāt:
Nodokļu maksāšana ir pilsoniskais pienākums, savukārt zakaats ir reliģisks pienākums.
Tāpat arī zakats un nodoklis; nodokļu maksātājs, galvenais mērķis, likme, apjoms un izlietojuma vietas.
(At-Tawbah, 9/60)
tie atšķiras viens no otra. Tāpēc valstij samaksātie nodokļi neaizstāj zekatu. Zekats ir jāmaksā atsevišķi.
(I. Starptautiskais islāma tirdzniecības tiesību aktuālo jautājumu kongress, Konya, 1997, 996; Karadavi, Fıkhu’z-Zekat, Bejrūta 1393/1983, II, 1118).
Nodokļu nemaksāšana nav atļauta.
Nodokļu nemaksātājs ir atbildīgs par tādu summu, kāda ir viņa nenomaksātā nodokļa apmērs.
Islāmā ir nodokļi.
Zakat, ušr, sadaka u.c. reliģiska rakstura nodokļi tika iekasēti tikai no musulmaņiem, savukārt džizja un haradž – no nemusulmaņiem. Papildus tam valsts, ja nepieciešams, iekasēja dažādus ārkārtas nodokļus ar dažādiem nosaukumiem. Tomēr šie nodokļi tika izlietoti citām vajadzībām. Nodokļu likmes parasti svārstījās no 2,5% līdz 10%.
Zakat ir finansiāls rituāls, kas pravieša Muhameda (sav) laikā tika ievākts valsts iestāžu rokām un sadalīts astoņām grupām, kā noteikts Korānā.
(At-Tawbah, 9/60, 103)
Mūsdienās zakāts netiek iekasēts valsts iestāžu starpniecību; valsts iekasētie nodokļi netiek izlietoti astoņām Korānā minētajām kategorijām, bet gan valsts pakalpojumiem. Tāpēc mūsdienās valstij maksātie nodokļi nevar aizstāt zakātu, un tos nevar uzskatīt par zakāta daļu.
Finanšu saistības, kas indivīdiem uzliktas sabiedrības labā un valsts lietu kārtošanai.
“nodoklis”
Tā tiek saukts. Valstis cenšas segt veselības aprūpes, izglītības, drošības un citu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, taisnīgi sadalot tās starp pilsoņiem, izmantojot nodokļus, un nodrošināt šos pakalpojumus. Kā redzams no iepriekš minētā, lai gan zakats un nodokļi ir līdzīgi dažos aspektos, to izlietojuma vietas ir atšķirīgas, tāpēc persona…
“Es maksāju nodokļus, tāpēc man nav jāmaksā zakat.”
Viņš nevar tā teikt. Ar nodokļu maksāšanu viņš neatbrīvojas no zekata (obligātā labdarības maksājuma) pienākuma. Nodokļu maksāšana ir pilsoniskais pienākums.
Tie, kas nemaksā nodokļus vai sniedz nepatiesas ziņas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ir atbildīgi gan likuma, gan reliģijas priekšā.
Tāpat kā ir grēks darīt to, kas ir aizliegts mūsu reliģijā, tāpat ir grēks pieļaut un palīdzēt šādu lietu darīšanā. Tāpēc, ja kādam ir alternatīvas iespējas pelnīt iztiku godīgā veidā, tad pelnīt naudu, darot reliģiski aizliegtas lietas, nav atļauts.
Īsāk sakot, musulmanim nav atļauts izvairīties no nodokļu maksāšanas vai pieļaut, ka citi izvairās no nodokļu maksāšanas.
Citiem vārdiem sakot, nelikumīga darba veikšana un nodokļu nemaksāšana, tādējādi nodarot valstij zaudējumus, ir visu sabiedrības tiesību pārkāpums, nevis tikai vienas personas. Tirdzniecībā neievērot valsts noteiktos likumus vai rīkoties ar viltu, izvairīties no nodokļu maksāšanas vai nemaksāt nodokļus vispār ir grēks, kas nav atļauts reliģiski. Tāpēc ziņot par nodokļu nemaksātājiem ir atļauts.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
Asnaz
Paldies par skaidrojumu. Tomēr, vēlos uzdot jautājumu, papildinot jūsu skaidrojumu ar šādiem apsvērumiem: Mūsdienās valsts iekasē nodokļus ar likmi, kas sasniedz pat 50%, un, kā jūs minējāt, tā nav ierobežota tikai ar 10%. Dažas mūsdienu valstis ir sociālās valstis un palīdz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tātad, valsts sniedz gan naudas, gan naturālo palīdzību tiem, kam ir grūti materiālie apstākļi, un saskaņā ar konstitūciju šī atbildība gulstas uz valsti. Ja zekatu cenšas izmaksāt pats indivīds, pastāv risks, ka viņš nevarēs precīzi noteikt, kas ir trūcīgais. Vai arī var gadīties, ka vienam cilvēkam palīdz vairāki cilvēki. Tāpēc valsts, kas ir profesionāli organizēta un nodarbina cilvēkus šim darbam, var efektīvāk veikt palīdzības sniegšanu. Šādā gadījumā, ja tiek maksāti nodokļi, vai joprojām ir nepieciešams maksāt zekatu? Paldies.
Redaktors
Jā, vajag.
