Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šis uzskats parasti neatspoguļo filozofu viedokli, bet pieder panteismam, ko pārstāv domātājs (1632-1677).
Viņš ir pieņēmis šo domu un atmetis šķirošanu. Saskaņā ar to, doma un telpa ir Dieva īpašības.
Viņš kritizēja Spinozas šo domu (1770-1831). Pēc viņa domām, ir tā.
Ar vienotu eksistences ideju, nepiešķirot citām eksistencēm eksistences pakāpi Dieva eksistences priekšā, patiesībā tiek ignorēta dievišķā vienība. Jo dievišķā vienība var tikt saprasta un racionāli apgalvota tikai salīdzinot citas eksistences ar to būtību un īpašībām. Bez daudzveidības mēs nevarētu runāt par vienību.
Lai gan avots ir dievišķs, tas norāda uz atšķirībām esamības pakāpēs.
Tāpat jāatceras, ka nevienam saprātīgam cilvēkam nenāks prātā iedomāties tādu dievišķu būtību kādā radītā lietā, abstraktā vai konkrētā, un neviens to neuzskatīs par dievu.
Tātad, tāpat kā visas citas radītās būtnes, arī viņš ir radījums. Ja tā nebūtu, tad domām un vietām būtu jāaptver Dievs. Taču, tāpat kā domas ir bezspēcīgas Viņa priekšā, arī vietām, kuras tās aptver, nevar piešķirt dievišķību.
Tas, ka kaut kas ir radīts no Dieva, nenozīmē, ka tas ir dievišķs, bet gan, ka tam ir sava atsevišķa eksistence, kas atšķiras no Dieva. Tāpēc mūsu pašu eksistences sistēmā…
Cilvēka zināšanas pastāv tikai attiecībā uz to, kam viņš pievēršas, un to mēs saucam par prātu vai domāšanu. Taču Dievs ir brīvs no šādas nepieciešamības, tāpēc mēs nevaram Viņu apzīmēt kā prātu vai domāšanu. Tas būtu pilnīgi antropomorfisks kļūdains salīdzinājums.
Kā teikts Korānā, tā ir. Tā ir pilnīga zināšana, kas nav atkarīga no tās objekta. Subjekta un objekta atšķirība šajā zināšanā nav aktuāla.
Tātad Dievu nevar aprakstīt ar domāšanu. Viņa zināšanā nav nekādu izmaiņu vai īpatnību, ko radītu būtņu radīšana vai neradīšana. Viņš ir Dievs tieši šo īpašību dēļ.
Kā skaidri norādīts šajos pantos, kuru tulkojumus mēs sniedzām, Ietvertā informācija,
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
