– Kā Hanafītu juristi interpretēja Nisa 12. un Rad 23. pantus?
– Kā zināms, hanafi mācībā vīram ir aizliegts mazgāt savu sievu. Bet, ja ņemam vērā Korāna pantu: “Ja jūsu sievām nav bērnu, tad puse no viņu mantojuma pieder jums…” (Nisa 12), tad Dievs, runājot par sievieti, kurai pēc nāves puse mantojuma pieder vīram, lieto vārdu “sieva”. Pēc sievas nāves puse no viņas mantojuma pieder vīram. Tātad, pēc nāves viņa joprojām ir viņa sieva. Ja tas ir tā, tad vīram ir atļauts mazgāt savu sievu. Zinātnieki ir teikuši: Ja viņa nebūtu viņa sieva, tad Dieva vārdi “Ja jūsu sievām nav bērnu, tad puse no viņu mantojuma pieder jums” būtu metafora.
– Tātad, kā Hanafīti saprata šo pantu, ja viņi to neuzskatīja par pārnestu nozīmi?
– Tāpēc, ka saskaņā ar Hanafi viedokli, sievietes laulība ar vīru beidzas ar viņas nāvi, bet pantā viņa ir saukta par “dzīvesbiedri”?
– Turklāt, Rad 23 rakstīts: “Laulātie ieies paradīzē”, tātad, ja laulība beigtos ar nāvi, kā tā varētu turpināties paradīzē?
– Ko saka Hanafīti?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pastāv arī savs veids, kā parādīt cieņu mirušajam, proti, ja viens no laulātajiem pāris nomirst, tad otram ir pienākums parūpēties par mirušā ķermeni un to nomazgāt.
Pierādījums un pamatojums ir tas, ka laulības saite turpinās, kamēr sieviete gaida iddet (pēcšķiršanās periods), un pastāv ticami hadīsi, kas to atļauj. Hz. Aiša ir sniegusi šādu skaidrojumu. Līdzīgus skaidrojumus un prakses ir bijušas arī citiem sahaba.
Mūsu pravietis (s.a.v.) to ir teicis Aišai (r.a.). Par šo tēmu ir arī citi hadīsi un Sahābu prakse.
Taču viņi ir tāda viedokļa.
Lai atrisinātu pasaulīgās dzīves, jo īpaši juridiskās, problēmas, tas ir nepieciešams.
Tiek uzskatīts, ka šis vārds ir lietots 12. pantā no Nisa suras un 23. pantā no Rad suras.
Šo apgalvojumu apstiprina arī 21. panta 21. rinda, kurā teikts, ka paradīzē ticīgajiem pievienosies viņu laulātie. Jo pantā minētais darbības vārds nozīmē tieši to.
Ja laulība, kā tas norādīts jautājumā, juridiski nebeigtos ar laulātā/sievas nāvi, tad Osmana laulība ar pravieša (s.a.v.) meitām nebūtu iespējama. Jo…
Tāpat, lai varētu piemērot mantojuma noteikumus, laulībai ir jābūt juridiski izbeigtai līdz ar nāvi.
Tāpat nevajadzētu ignorēt faktu, ka jebkuri starpkonfesionāli konflikti rodas, pamatojoties uz atšķirīgiem pierādījumiem.
Tāpēc būtu lietderīgi izvērtēt šo jautājumu šajā kontekstā.
Jautājumā ir minēti panti ar to tulkojumiem.
Mūsu pravietis (lai viņam miers) kādā reizē teica mūsu mātei Aišai:
Kad nomira mūsu māte Fatima, viņas vīrs, Ali, viņu nomazgāja, un neviens no sabiem tam neiebilda.
Atbilstoši citām islāma juridiskajām skolām, nevis tikai Hanafītu, sieva var nomazgāt sava vīra mirstīgās atliekas, tāpat kā vīrs var nomazgāt savas sievas mirstīgās atliekas.
Pēc Hanafītu uzskatiem, sieva var nomazgāt sava vīra mirstīgās atliekas, bet vīrs nevar nomazgāt savas sievas mirstīgās atliekas.
Ja mirusī sieviete tiktu uzskatīta par šī vīrieša sievu, tad saskaņā ar Korāna pantu, viņam būtu atļauts ar viņu stāties dzimumattiecībās pēc viņas nāves. Tā kā laulība pēc sievas nāves vairs nav spēkā, tad viņam nevajadzētu būt atļautam viņu mazgāt.
Jo, ja šī mazgāšana būtu atļauta, tad būtu pierādīts, ka skatīties uz šo sievieti ir atļauts, kas ir pretrunā ar pravieša Muhameda (s.a.v.) hadīsu.
Hanafi mācītāji uzskatīja, ka Ali mazgāšana Fatimas bija īpašs gadījums, un interpretēja pravieša (s.a.v.) teikto par to, ka viņš mazgās Aišu, kā norādi, ka viņš liks kādam citam viņu mazgāt.
Tātad, attiecībā uz jautājumā minētajiem pantiem, frāze “mirušajai sievai” var tikt interpretēta gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Ja tā ir pārnestā nozīme, tad tā ir izteikta metaforiski.
Pēc vairuma zinātnieku domām, laulības saites izbeigšanās ar viena no laulātajiem nāvi ir daļēja; attiecībā uz dažiem jautājumiem laulības saite it kā vairs nepastāv, bet attiecībā uz tādiem jautājumiem kā mazgāšana un kopšana, laulības saite turpinās, un to var secināt no šiem hadīsiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
