Vai vīrietis var šķirties no savas sievas, ar kuru viņš ir noslēdzis laulību pēc islāma tradīcijām, izmantojot pilnvaroto personu? Ja laulības laikā tika sastādīts dokuments par mahr (dāvanu sievai), vai vīrietim tas ir jāmaksā pat tad, ja viņš šķiras?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Ja kāds pilnvaro citu vīrieti šķirt viņa sievu, un pilnvarnieks to izdara, tad šķiršanās ir spēkā.1


Mehir,

Tas nav viens no laulības derīguma nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, laulības līgumu var noslēgt arī bez mahr (dāvanas no vīra sievai) vai bez tā nosacījuma. Laulības noslēgšanas brīdī mahr nav obligāti jānosaka. Tāpēc laulība bez mahr ir derīga. Mahr nav laulības nosacījums, bet gan viens no tās noteikumiem.

Mehras kā laulības nosacījuma nozīme ir šāda: pēc laulības noslēgšanas sieviete iegūst tiesības saņemt no vīra mehras. Citiem vārdiem sakot, mehras ir sekas, kas izriet no laulības. Ja ir noteikta konkrēta summa…

(mehri müsemmâ)

norādīto daudzumu; ja nav norādīts

līdzīgs mērs

Tā kā viņa ir pazīstama kā tāda, viņa ir pelnījusi tādu pašu mēru kā citas viņas vecuma un statusa sievietes. Abos gadījumos vīram ir pienākums dot viņai šo mēru. To apstiprina šis svētais pants:


“Dodiet savām sievām dāvanas, kuras tām pienākas par laulību, labprātīgi.”

2

Pat ja vīrietis un sieviete izšķiras, sievietei ir jāsaņem savs mahr (laulības dāvana). Lai ilustrētu šo jautājumu, minēsim šādu hadīsu:

Ukbe ibn Amir stāsta: Allahs sūtnis (lai viņš ir svētīts un lai viņam miers) kādam vīram teica:


“Vai man tevi izprecināt ar to un to kundzi?”

Vīrietis,


“Jā”

viņš teica. Sievietei,


“Vai tu piekrīti, ka es tevi izprecināšu tam un tam vīrietim?”

jautāja viņa. Sieviete


“Jā”

teica. Viņš viņus salaulāja. Vīrietis stājās laulībā ar sievieti. Bet nekāda pūra nebija noteikta. Pēc kāda laika, kad vīrietim pienāca nāves stunda, viņš teica:


“Allahs sūtnis (lai viņš ir svētīts un mierīgs) mani apprecināja ar kādu sievieti. Es viņai nenoteicu nekādu dāvanu kā izpirkumu. Un nedevu viņai neko citu. Tagad es viņai kā izpirkumu dodu savu daļu no Haibaras.”



“Sieva saņēma to akciju un pārdeva to par simts tūkstošiem dirhemu.”


3


Avoti:


1.

Tatarhaniyye – El-Mebsut – Šemsu 1-Eimme Serahsî.


2.

Sūras an-Nisā, 4. pants.


3.

Abū Dāvud, Nikāh: 32.

(Celal Yıldırım, Islāma tiesību zinātne ar avotiem, Uysal Kitabevi: 3/32; Mehmed Paksu, Ģimenes tiesības)


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums