Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt, jānorāda, ka eņģelis, kas praviešiem atnesa atklāsmi, nav tikai Gabriēls (alaihisalām). Līdz ar Gabriēlu (alaihisalām) atklāsmi praviešiem varēja atnest arī Mihaēls (alaihisalām), Israfīls (alaihisalām) un pat kāds nezināms eņģelis. Tomēr atklāsme parasti tiek saistīta ar Gabriēlu (alaihisalām), un…
“Džibrils”
kad tiek teikts, ka
“eņģelis, kuram uzticēts atklāsmes noslēpums”
Tas nāk prātā. Jā, eņģelis Gabriels ir tik liels eņģelis, kas ir tik ļoti saistīts ar atklāsmi.
Gabriēla vēl viena misija ir aizsargāt praviešus. Patiešām, Gabriēls (lai viņam miers) kopā ar Mihaēlu (lai viņam miers) aizsargāja mūsu pravieti (lai viņam miers un svētība) pret ienaidniekiem pie Bedras.
Saskaņā ar Ibn Džerira, Ibn Sa’da un Imama Kastalanīja ziņojumiem, kas balstās uz Imama Šābi teikto, tiek norādīts, ka pirmajos trīs pravietojuma gados Israfils (mieram ar viņu) tika uzdots par pravieša Muhammada (lai viņš būtu mierā ar viņu) skolotāju.
Turklāt, pēc pirmo pantu no Suras al-Ikrā atklāšanas, atklāsme uz laiku apstājās. Ir dažādi ziņojumi par šī atklāsmes pārtraukuma ilgumu. Īsākais periods ir piecpadsmit dienas, bet garākais – trīs gadi. Šajā laikā viņu mierināja eņģelis, kas bija viņam blakus. Pēc ziņojumiem, šis eņģelis bija Israfils.
Taču Korāna atklāsme ir nākusi caur eņģeli Džibrilu (Gabriēlu).
Lai gan Gabriēlam ir dažādas misijas, vissvarīgākā no tām ir viņa loma kā “atklāsmes eņģelim”, kurš atnes atklāsmes. Korānā, runājot par šo svēto eņģeli, tiek norādīts, ka viņš ir pilnībā pakļāvīgs un uzticīgs Dieva pavēlēm, un ka viņš ir “uzticams” (Tekvīr, 81/21), kas ir viena no svarīgākajām Gabriēla īpašībām.
Džibrīl-i Emīn,
Tā kā nākotnē viņam būs jāuzņemas ļoti svarīgs uzdevums, kas saistīts ar pilnīgu uzticību, šī svarīgā īpašība viņam ir dota kā sava veida pirmais labvēlības akts un avans no paša Dieva, lai viņš varētu pilnībā un pienācīgi izpildīt šo uzdevumu. Tā kā viņš ir sūtnis, tāpat kā izcilie pravieši, Džibrilam-i-Eminam ir arī citas īpašības, papildus tam, ka viņš ir uzticams. Bet, iespējams, šīs īpašības nav īpaši pieminētas, jo viņš ir eņģelis un tāpēc nevar būt citādāks. Piemēram, izcilajiem praviešiem ir īpašība “tikums”; tomēr eņģeļi jau tāpat ir pasargāti no iekāres, jo viņiem nav juteklisku jūtu; no šī viedokļa tikums, lai gan tas ir svarīgs un dziļš aspekts Džibrila personībā, netiek īpaši uzsvērts. Tajā pašā laikā eņģeļi ir būtnes, kas nemelo. Precīzāk sakot, viņi ir Dieva godātie kalpi.
Jā, viņi ir noslēgti Dieva pavēlēm, tāpēc pēc savas dabas ir imūni pret meliem. Tātad patiesums ir viņu daba. Tā kā patiesums pats par sevi ir drošības aspekts, šo jautājumu var apsvērt arī uzticības kontekstā.
Dižie pravieši,
Viņi ir brīvi no trūkumiem, kas varētu atbaidīt vai atgrūst cilvēkus, piemēram, no ievainojumiem, slimībām utt. Tā kā Gabriels ir eņģelis, viņa daba vienmēr ir atvērta skaistumam, un viņš ir brīvs no jebkādām situācijām, ko varētu uzskatīt par trūkumu.
Džibrila daba nav viennozīmīga. Ibn Arabi teicis, ka, izrunājot dažus Dieva vārdus, džinni maina savu stāvokli un pieņem dažādas formas. Iespējams, ka tāpat kā džinni, arī eņģeļi, izrunājot dažus Dieva vārdus, var pieņemt dažādas formas atbilstoši šiem vārdiem. Šo patiesību apstiprina arī atbilde, ko pravietis (sallallāhu aleyhi ve sellem) deva Hārisam bin Hišāmam, kurš jautāja, kā viņam atnākusi atklāsme:
„(Atklāsme) Dažreiz nāk kā zvana skaņa, un tas man ir visgrūtākais. Tiklīdz šis stāvoklis beidzas, es esmu pilnībā iegaumējis to, ko man teicis (eņģelis). Dažreiz eņģelis man parādās kā cilvēks. Viņš ar mani runā. Un es pilnībā iegaumēju to, ko viņš man teicis…”
(Buhārī, Bed’ul-vahj, 2)
Šīs atklāsmes, kas izpaudās dažādos veidos, daļu dažādos veidos pasludināja Džibrils-i Emins. Tātad Džibrils ir būtne, kas spēj pieņemt dažādas formas un mainīties jebkurā brīdī. Mūsu Kungs (sallallâhu aleyhi ve sellem) viņu redzēja viņa patiesajā veidolā tikai divas reizes: pirmo reizi vietā, ko sauc par Ciyad, uz austrumiem no Mekas, un otro reizi Miradžā, Sidretü’l-müntehā. (sk. Tirmizi, Tefsir (Necm) 3274; Buhari, Tefsir (Mâide) 7; Bed’ul-halk, 6; Tevhid, 4; Müslim, İman 287)
Eņģeļi ir bezgalīgas, varētu teikt, dimensijas, plašas būtnes. Šīs to dimensijas bieži tiek apzīmētas kā “spārni”. Patiešām, arī Korānā eņģeļi…
“augstākās instances”
aprakstīti kā tādi, kas
“spārnots”
ir paziņots par to esamību. (sk. Fātir, 35/1)
Jā, eņģeļiem piemīt savs dziļums. Ar šo dziļumu viņi spēj izpausties dažādos veidos, un šī īpašība ļauj viņiem vienlaikus pildīt savus pienākumus pie mūsu Kunga (sallallahu aleyhi ve sellem), būt pazemīgiem un bijīgiem Dieva varenības priekšā, palīdzēt kādam cietējam, upurim vai ieslodzītajam citā vietā un stiprināt kāda cita garīgo spēku vēl citā vietā.
Tā kā eņģeļi ir gaismas būtnes, tad arī viņu parādīšanās ir gaismas veidā, un viņi var vienlaicīgi parādīties daudzos spoguļos ar visām savām īpašībām. Kā norādījis Meistars Bediuzzamans,
„Gaismas starojums var atrasties un izpausties bezgalīgā skaitā vietu vienlaicīgi, pateicoties bezgalīgajam skaitam spoguļu.”
(Vēstules, lpp. 351)
Šis vārds norāda uz šo patiesību. Tā kā eņģelim piemīt tik plaša spēja iemiesoties, protams, nav iespējams viņu apzīmēt ar kādu trūkumu. Tāpēc var teikt, ka šajā ziņā eņģeļa dabā ir būt brīvam no trūkumiem un defektiem.
Ja atgriežamies pie drošības jautājuma…
Tā kā Džibrils ir eņģelis, viņš jau ir pārliecināts, un viņš ir nogādājis Dieva atklāsmi tam, kam Dievs viņam to pavēlējis nogādāt. Šeit ir atbilde uz dažu ebreju un dažu rafidītu nepareizajiem uzskatiem par Džibrilu. Jo Dievs viņam pavēlēja nogādāt atklāsmi ne kādam no ebrejiem, ne arī Ali (lai Dievs būtu apmierināts ar viņu), bet gan cilvēces lepnumam, un Džibrils (lai miers būtu ar viņu) to nogādāja Viņam (lai Dievs viņu svētī un dod viņam mieru).
Retorikā tas ir, kad runātājs savam sarunu biedram dara zināmu, ka viņš pats arī zina to spriedumu, kas ietverts teikumā.
“nepieciešamā ziņu vērtība”
Tātad, šajā ziņā noteikti ir kāds apsvērums un mērķis. Tāpēc, ka Korānā ir uzsvērts, ka Džibrils ir uzticams, tas nenozīmē, ka pastāvēja šaubas vai neizpratne par Džibrila uzticamību. Jo Džibrila uzticamība jau ir zināma. Korāns ar šo izteicienu vēlas novērst iespējamās novirzes, uzsverot Džibrila uzticamību, lai novērstu nepiemērotus apgalvojumus, ko varētu izteikt daži cilvēki, piemēram, ebreji un vēlāk parādījušies rafidīti.
Visi pravieši ir uzticami, jo uzticība ir katra pravieša īpašība. Tā kā Gabriēls (as) ir pieminēts kā tas, kurš atnesa pravietim (sallallâhu aleyhi ve sellem) atklāsmi, tad šajā kontekstā viņš ir pieminēts ar uzticības īpašību, kas ir svarīga šajā amatā. Lai to ilustrētu ar piemēru: iedomājieties cilvēku, par kuru pat nevar iedomāties, ka viņš varētu zagt vai iesaistīties korupcijā, bet kurš staigā pa tirgu, kur ir daudz atklāti ģērbtu sieviešu. Lai izteiktu šī cilvēka “nevainojamību”, vietā “Šis cilvēks nav zaglis vai korumpēts” teiktu “Šis cilvēks ir ļoti tikumīgs”. Jo šī vide nav piemērota zādzībām un korupcijai. Šis cilvēks, staigājot pa šo vietu, var izdarīt acu, domu vai iztēles grēku, un pat var iesaistīties šajā darbībā. Tā kā vispārējā atmosfēra nav piemērota zādzībām un korupcijai, tad par šo cilvēku netiek runāts saistībā ar šo aspektu, bet gan par viņa “tikumību”. Tas, ka šis cilvēks tiek aizstāvēts, uzsverot viņa tikumību, nenozīmē, ka viņam nav citu labu īpašību. Jo, ņemot vērā viņa stāvokli un to, kam jāpievērš uzmanība, ir jāuzsver viņa tikumība.
Tātad, šajā svētajā pantā Džibrils tiek aplūkots kā tas, kurš nes vēstis praviešiem un pilda viņiem sūtņa lomu. Tāpēc galvenais jautājums ir Džibrila uzticamība attiecībā uz vēstīm, ko viņš nes praviešiem. Viņš ir nesis vēstis no Visaugstākā kā uzticams un nav pieļāvis nekādu nodevību.
Tāpēc, ņemot vērā šādas dažādas apsvērumus – gan lai viņš pats būtu pārliecināts, gan lai kliedētu šaubas par viņa uzticamību, kā arī lai atspēkotu dažādas nepareizas domas, piemēram, jūdu un rafidītu viedokļus, – Korānā Džibrils ir vairāk apskatīts no šī uzticamības aspekta, un ir uzsvērta viņa uzticamība, jo tieši šis aspekts ir īpaši svarīgs, nododot Dieva atklāsmi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
