Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Tie ir garīgi radījumi, kas nespēj darīt labu un ir spējīgi vienīgi uz ļaunumu. Iblis, kas ir dēmonu galva, ir radīts no nar-ı semūm, proti, no bezdūmu uguns ar ārkārtīgi augstu temperatūru. (Skat. al-Hidžr, 27; M. Vehbi, Hülâsatü’l-Beyân, VII/2742-2743)
Iblisa īstais vārds bija Azazils. Pēc tam, kad viņš atteicās paklanīties Ādamam (AS) un sacēlās pret Dieva pavēli, viņš ieguva vārdus „Iblis” un „Šeitāns”.
Velnu galvenais nodarbošanās un pūles ir novērst cilvēkus no ticības, pamudināt viņus uz grēku un iedvest viņos neticību. Lielākais šķērslis cilvēces garīgajā progresā un Dieva kalpošanas pienākumu izpildē ir velns. Korānā velns ir aprakstīts kā “acīmredzams ienaidnieks” (al-Isra, 53; al-A’raf, 22; Jusuf, 5). Ticīgajiem vienmēr jāmeklē patvērums pie Dieva no viņa ļaunuma (jāizsaka istiaze). Dievs Korānā daudzos pantos aicina ticīgos meklēt patvērumu pie Viņa no velna (an-Nahl, 98; al-Mu’minun, 97; al-A’raf, 200).
Patiesībā, šaitāna kārdinājumi un viltības ir vājas (en-Nisā, 76). Taču, tā kā viņa darbi ir iznīcinoši un graujoši, ar nelielu kārdinājumu un viltību viņš spēj radīt milzīgas sekas un izraisīt briesmīgus zaudējumus. Cik grūti ir uzcelt ēku, bet cik viegli to nojaukt! Cik daudz nosacījumu ir nepieciešams, lai cilvēks varētu dzīvot! Bet, ja visi pārējie nosacījumi ir izpildīti, tad pietiek ar viena locekļa amputāciju vai pāris minūtēm bez elpas, lai cilvēks nomirtu. Visi šaitāna darbi un tie, ko viņš liek darīt, ir šāda veida iznīcināšana. Tāpēc, ka viņa viltības ir patiesībā ļoti vājas, bet rada milzīgus postījumus un zaudējumus, musulmaņi vienmēr lūdz Dievu pasargāt viņus no šaitāna ļaunuma.
Tā kā cilvēka ego, kaislības un dusmas ir uztverīgas pret jebkāda veida sātana ierosinājumiem un viltībām, tad reizēm pat neliela sātana ierosinājuma vai viltības ietekmē cilvēks var tikt pakļauts tā ietekmei un nonākt pie lielām garīgām nelaimēm un zaudējumiem.
Tāpēc ticīgajiem atkal un atkal tiek doti brīdinājumi par velna ļaunumu, lai viņi to labāk izprastu un netiktu pievilināti.
Vai arī, vai dēmoniem nav nekādas varas radīšanas un darbības ziņā Visumā, un tie nemēģina iejaukties Dieva īpašumā.
Vai ir iespējams atbrīvoties no velna kārdinājumiem un ļaunuma?
Cilvēkam nav glābiņa no velna. Tas viņu vajā visu mūžu, cenšoties viņu kārdināt.
Šajā sakarā Allahs sūtnis (SAV) ir teicis:
“Katram no jums ir savs velns.”
ir pavēlējuši.
Lai gan ticīgajam nav iespējams pilnībā atbrīvoties no velna, tomēr pastāv veidi, kā viņu atvairīt un vājināt. Pravietis Muhameds (SAV):
„Ceļojums vājina kamieli, tāpat ticīgais var vājināt savu velnu.”
tā ir teicis. (Ahmeds ibn Hanbels, Musned, no Abū Hureiras.)
Sātana kārdinājums,
Atcerēties Allāhu un lūgt Viņam palīdzību.
tiek novērsts.
No ļaunuma, ko rada kārdinātājs, kas atkāpjas.
Šīs svētās ājas skaidrojumā Mudžāhids saka: „Šis Hannas izplatās pa sirdi. Kad cilvēks piemin Allāhu, tas savācas un bēg, bet kad sirds iegrimst neuzmanībā, tas atkal kļūst aktīvs. Tie cīnās kā tumsa ar gaismu. Tāpat kā tumsa izzūd, kad nāk gaisma, tāpat arī Šeitāns atkāpjas, kad cilvēks atceras Allāhu. Šim noslēpumam ir norāde Korānā: „Šeitāns viņus pārvarēja un lika viņiem aizmirst Allāhu.” (Mūdzādele, 19)”
Kādi ir velna ceļi, kā viņš ietekmē un kārdina cilvēku? Velna viltības un intrigas…
Velns izmanto daudzus paņēmienus, lai pievilinātu cilvēku, un pielieto daudzas viltības un trikus. Šis…
Dažas no vissvarīgākajām viltībām un intrigām ir šādas:
1.
Kāre un dusmas…
Šie ir lielākie no velna ietekmēšanas ceļiem. Tāpēc svētajā hadīsā teikts:
„Velns iekļūst un klīst pa cilvēka ķermeni, tāpat kā asinis cirkulē pa ķermeni. Sašauriniet viņa ceļus ar gavēni (badošanos).” (Imam Gazali, Ihjau Ulumiddin, III, 61)
Tā ir pavēle. Jo velna lielākais ceļš pie cilvēka ir kārība. Bet bads kārību salauž.
2.
Skauģība un alkatība…
Kad cilvēks kļūst alkatīgs, viņš kļūst akls pret taisnību un kurš pret patiesību.
3.
Labi…
Velns iemāca cilvēkam mīlēt dažādas lietas ar dažādiem viltiem un trikiem. Viņš padara cilvēku alkatīgu. Tā ka tas, ko viņš kāro, kļūst par viņa dievu.
4.
Steiga…
Steigā cilvēks nespēj domāt. Un tieši šajā brīdī velns var viņam iešūpot kārdinājumus.
5.
Skopums un bailes no nabadzības…
Šī bailes attur cilvēku no dāsnuma un mudina uzkrāt bagātību. Sufjāns Sevrijs teicis: „Visstiprākais ieročs, ko velns izmanto, lai ievilinātu cilvēku savā lamatā, ir bailes no nabadzības.”
6. Viens no vārtiem, caur kuriem velns iekļūst sirdī, ir reliģija.
Tas ir konfesionālais un doktrinālais fanātisms.
Tādējādi tas viņu mudina ienīst, nicināt un ar nicinājumu skatīties uz tiem, kas nepieder pie viņa konfesijas un uzskatiem. Šis stāvoklis ir ļoti bīstams. Tas ved uz bojāeju gan grēciniekus, gan dievbijīgos.
Cilvēku nicināšana un viņu trūkumu meklēšana ir ļauna īpašība. Taču velns šīs ļaunās īpašības cilvēkam parāda kā labas, ietērpjot tās reliģiskā kalpošanas maskā. Cilvēks, domājot, ka šādi rīkojoties, viņš kalpo reliģijai, jūt prieku un gandarījumu. Patiesībā viņš ir pilnībā iekritis velna lamatās.
7. Viens no velna viltības veidiem ir,
Tas ir, kad kalps ir aizņemts ar strīdiem un viedokļu nesaskaņām starp cilvēkiem, kā arī ar tenkām un nevajadzīgām lietām šajā sakarā.
Ibn Mas’ud stāsta:
„Kāda kopiena bija sapulcējusies, lai pieminētu Dievu. Sātans cik vien centās viņus izkliedēt, tik neizdevās. Tad viņš devās pie citas kopienas, kas runāja par pasaulīgām lietām. Viņš viegli iesēja viņu starpā nesaskaņu sēklu un izraisīja viņu starpā strīdu. Viņi sāka cīnīties. Sātana mērķis nebija šie pasaulīgie cilvēki. Viņa mērķis bija izkliedēt netālu esošo lūgšanu sapulci. Un viņš to arī panāca. Redzot cīņu un strīdu, lūgšanu dalībnieki steidzās viņus izšķirt, un pēc tam izklīda… Tā Sātana vēlme bija piepildīta.”
8.
Viens no vārtiem, pa kuriem velns var iekļūt sirdī, ir neziņa un
Tas ir tad, kad daži cilvēki, kuru prāts ir aptumšots vai nu savas nolaidības dēļ, vai arī tāpēc, ka viņi ir iegrimuši grēkos, un kuru spriešanas spējas ir ierobežotas, tiek mudināti domāt par ticības jautājumiem, kas pārsniedz viņu sapratnes spējas, un tādējādi tiek ievesti šaubās.
9.
Aizdomas…
Kas sāk domāt sliktu par kādu cilvēku, tas ļauj velnam sevi pamudināt uz tenkošanu par šo cilvēku. Vai arī tas neļauj ievērot šī cilvēka tiesības. Tas liek uz viņu skatīties ar nicinājumu.
Pirmkārt, lai novērstu šo velna kārdinājumu, jāizvairās no situācijām, kas varētu izraisīt aizdomas. Pēc tam, cik vien iespējams, jābūt labvēlīgam pret visiem un jāizvairās no aizdomām.
Sātana viltības un mahinācijas, viņa ietekmēšanas ceļi uz cilvēku, protams, ar to neaprobežojas. Tie izpaužas ļoti dažādos veidos atkarībā no personām, laikmetiem un apstākļiem.
Kā atbrīvoties no obsesīvām domām? Klikšķiniet, lai izlasītu atbildi…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
