– Atbildot uz jautājumu:
“Laulības laikā sieviete var piekrist laulībai ar nosacījumu, ka viņai tiek piešķirtas tiesības šķirties, ja viņa to vēlas. Šīs tiesības var būt spēkā visu mūžu vai uz noteiktu laiku.”
Jūs esat teicis.
– Šādos apstākļos, kāds ir sievietei piešķirtais šķiršanās pabalsts?
– Citiem vārdiem sakot, cik daudz no mahr (dāvanas, ko vīrs dod sievai laulības laikā) tiek dots sievai; vai viss tiek dots?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Saskaņā ar islāma tiesībām šķiršanās tiesības pieder vīrietim, un viņš var šīs tiesības izmantot gan pats, gan caur pilnvaroto pārstāvi. Šis pārstāvis var būt jebkurš, ieskaitot viņa pašu sievu. Ja persona piešķir šķiršanās pilnvaras trešajai personai, šo pilnvaru piešķiršanu sauc par pilnvarojumu, un trešo personu – par pilnvarnieku.
Bet ja vīrs šo šķiršanās tiesību ir piešķīris tieši savai sievai, tad šis pilnvarojums ir spēkā.
“pilnvarotā šķiršanās”
arī viņa sievai
“mufavvaza”
tiek saukts.
1
Jāatzīmē, ka sievietes, kas šādā veidā šķiras no saviem vīriem, ir retums. Gan tāpēc, ka sievietes nezina par tiesībām, ko tām piešķir islāms, gan tāpēc, ka sievietes, kas izvirza šādu prasību, netiek uzņemtas labvēlīgi, tefvīz-i talak institūcija ir palikusi tikai teorijā.
Tefviz-i Talak definīcija:
Vārds
pilnvarojums,
tas ir nodot un uzticēt kādam citam uzņēmuma pārvaldību un vadību.
Tefviz-i talak ir,
Islāma tiesībās,
“Vīrs nodod savas tiesības un pilnvaras šķirties savai sievai, tādējādi atstājot šķiršanās lēmumu viņas gribai un vēlmei.”
tiek aprakstīts kā.
Šis ir cits rīkojums, kas atšķiras no pilnvaras, un vīrs nevar atteikties no šīs rīcības.
2
Tefviz-i Talak veidi:
Atkarībā no tā, vai pilnvarojums ir laika ziņā ierobežots vai nav, tas ir sadalīts trīs daļās.3
1. Beznosacījumu deleģēšana:
Tas ir pilnvarojums, kas nav ierobežots ar vienu šķiršanās aktu. Vīrs savai sievai
“Es tev piešķīru tiesības šķirties.”
Kā kad viņš būtu teicis: “Šķirieties”.
2. Termiņēta pilnvarojuma izsniegšana:
Tā ir situācija, kad vīrs uz noteiktu laiku piešķir savai sievai tiesības šķirties.
“Es tev piešķīru tiesības šķirties, kad devos karagājienā.”
kā viņš teica.
3. Vispārīgais pilnvarojums:
Tai yra vyro teisė skirtis su žmona, nesant jokių laiko apribojimų.
“Es tev piešķīru tiesības jebkurā laikā šķirt laulību pēc savas vēlmes.”
kā viņš teica.
Tefviz-i Talak likumība:
Tefvīza likumība ir apstiprināta ar Korāna un hadīsa pantiem. Korānā:
„Ak, pravieti! Saki savām sievām: Ja jūs vēlaties šīs pasaules dzīvi un tās greznību…“
(viņa labklājību)
Ja vēlaties, es varu jums samaksāt izpirkuma maksu par šķiršanos un atbrīvot jūs labā veidā. Ja jūs vēlaties Allāha pravieti un pēcnāves valstību, tad ziniet, ka Allāhs ir sagatavojis lielu atlīdzību tiem, kas rīkojas labi jūsu starpā.”
4
Tā ir noteikts. Pēc vairuma zinātnieku domām, ar sieviešu izvēli pasaules labā ir domāts viņu pieprasījums pēc šķiršanās. Tāpēc viņām ir piešķirtas tiesības uz šķiršanos.5
Arī Aişe (lai Dievs ir apmierināts ar viņu) teica:
„Pravietis (s.a.v.) mūs atbrīvoja. Mēs izvēlējāmies Allāhu un Viņa sūtni…”
6
tā ir noteikts. No šī apgalvojuma izriet, ka viņiem bija tiesības izvēlēties šķiršanos un tādējādi izšķirties.7
Tefviz-i Talak’ın Zamanı:
Šķiršanās tiesību nodošana sievietei, sākot no laulības līguma.
pirms
kā to pieprasa laulības ceremonija,
nekavējoties
vai vairāk
pēc tam
to var izdarīt arī.
Pēc Hanafītu mezheba, vīrietim pirms laulību līguma noslēgšanas
“Ja mēs apprecēsimies, tu vari no manis izšķirties, kad vien vēlēsies.”
tādējādi piešķirot sievietei tiesības šķirties. Šis Hanafi skatījums ir rezultāts viņu uzskatam, ka šķiršanās ir iespējama pirms laulības un ka viņi uzskata par pieļaujamu, ka šķiršanās ir atkarīga no laulības nosacījuma.8
Atšķirības starp terminiem “pilnvarojums”, “pārstāvība” un “īpašumtiesību nodošana” attiecībā uz pilnvaru nodot šķiršanās tiesības:
Kad vīrs piešķir savai sievai tiesības šķirties.
pilnvarojums šķirt laulību
kā jau minējām. Tefvizs tiek izteikts, izmantojot noteiktus vārdus. Piemēram,
“Pārvaldi savu ego”, “viss ir tavās rokās”, “ja vēlies, vari sevi iznīcināt”.
9. Šajos izteicienos vīrs sievai piešķir šķiršanās tiesības, dažkārt ar nodomu tās izmantot savā vārdā (pārstāvība), bet dažkārt pilnībā nododot šķiršanās pilnvaras sievietes ziņā.
(cesija)
nodomā. Dažās konfesijās pilnvarojums un īpašumtiesību nodošana tiek uzskatīti par vienu un to pašu, bet citās tie nav vienādi, jo var radīt atšķirīgas sekas.10
Kad vīrs piešķir savai sievai tiesības šķirties (temlik), viņš vairs nevar atsaukt šo savu lēmumu, savukārt klients var atcelt savu pilnvarnieku jebkurā brīdī. Ja temlik ir ierobežots ar noteiktu laika periodu, tad pēc šī perioda sievietes tiesības automātiski izbeidzas. Savukārt persona, kurai ir piešķirtas tiesības šķirties pilnvaras pamata, zaudē šīs tiesības pēc atcelšanas.11
Šķiršanās tiesības sievietei
pilnvarojums, pilnvarošana
vai
cesija
Tā kā tas nav īpaši svarīgs jautājums, bet tiek izpildīts ar tik daudzām savstarpēji neatšķiramām un sajauktām vārdu un terminu kombinācijām, tas var izraisīt neskaidrības. Tāpēc
“Lieta ir tavās rokās, kontrolē savu ego, ja vēlies, vari sevi iznīcināt.”
Šādu terminu lietošana nav obligāta, it īpaši sabiedrībām, kas nav arābu, un ir iespējams piešķirt šo pilnvaru jebkurā valodā un ar jebkuriem vārdiem. Tāpēc cilvēki, kas nezina arābu valodu, nevar zināt atšķirību starp “tahyir” un “mašijat”, un nevar zināt, kādu vārdu lietot, kad viņi vēlas iecelt savu sievu par pilnvarnieci, un kādu vārdu lietot, kad viņi vēlas pilnībā piešķirt šķiršanās tiesības. Tāpēc ir svarīgi, lai laulātie, piešķirot šķiršanās tiesības, izmantotu vārdus, kas ir saprotami sabiedrībā, kurā viņi dzīvo.
Tefviz-i Talak’ın Sonucu:
Ja sieviete, kurai ir tiesības uz šķiršanos, izmanto šīs tiesības un šķiras no sava vīra, tas ir šķiršanās ar atdalīšanu (bain talak), un vīrs nevar atgriezties laulībā, ja vien sieviete tam nepiekrīt, neatkarīgi no tā, vai tas ir ar pilnvarojumu, nodošanu vai pārstāvību.12
Ja šķiršanās tiesības ir piešķirtas uz noteiktu laiku, tad, šim laikam beidzoties, sievietes tiesības uz šķiršanos beidzas. Piemēram, ja vīrs saka: “Rīt tu vari izvēlēties, vai šķirties, vai nē,” tad, ja sieviete tajā dienā neizšķiras, viņa zaudē savas tiesības uz šķiršanos.13
Pastāv strīds par to, cik reizes ir jāizrunā vārds „talak”, lai sieviete, kurai ir piešķirta šķiršanās tiesība (tefviz-talak), varētu šo tiesību izmantot un šķirties no vīra. Daži uzskata, ka pietiek ar vienu reizi, bet citi – ka sieviete var šķirties no vīra tik reizes, cik viņai ir atļāvis vīrs, piešķirot šo tiesību.
Šīs tiesības, ko islāms piešķir sievietēm,
Tā kā šī tiesība ir atstāta indivīdu ziņā, tā nav tikusi izmantota, kā vajadzētu. Liela daļa sieviešu pat nezina par šādas tiesības esamību. Savukārt tās, kas par to zina, baidās tikt nosodītas un apsūdzētas ļaunprātībā, tāpēc nevar aizstāvēt savas tiesības. Ja sievietes izmantotu šo islāma piešķirto pilnvaru, tās atbrīvotos no daudzām netaisnībām.
Zemsvītras piezīmes:
1. Muhameds Muhjiddins, el-Ahvalü’ş-Şahsiyyeti fi’ş-Şeriati’l-İslamiyeti, Mektebetü’l-İlmiye, Bejrūta, 2003, 300. lpp.
2. Ömer Nasuhi, Hukuk-i İslamiyye ve Istılah-ı Fıkhiyye Kamusu, Bilmen Yayınları, Stambula, 1985, (I-VIII), .II /.177; Ibn Rušd, Ebu’l-Velid Muhammed b. Ahmed el-Hafid el-Kurtubi, Bidayetü’l-Müctehid ve’n-Nihayü’l-Muktesid, Daru’l-İbn Hazm, 1995, II / 41.
3. Abdülhamit, turpat, lpp. 304-305; Bilmen, turpat, II /177.
4. Ahzāb, 33/28-29.
5. Kurtubi, Muhammed b. Ahmed b. Ebi Bekr, Ahkamu’l-Kur’an, Bejruta, 1985, XIV / 170.
6. Buhārī, Talak, 5, c.VI, s.165; Muslim, Talak, 4, c.II, s.1104; Abū Dāvūd, Talak, 12, II / 653-654.
7. Hamdi Döndüren, Ģimenes islāma mācību grāmata ar pierādījumiem, Altınoluk izdevniecība, Stambula, 1995, 418.-419. lpp.
8. Ibn Abidīn, Muhammeds Emīns, Reddü’l-Muhtar Ale’d-Dürri’l-Muhtar, (tulkojis Ahmeds Davudoğlu), Šamil izdevniecība, Stambula, 1983, VI / 349; Zuhayli, Vehbe, Islāma fiqh enciklopēdija, tulkojis kolektīvs, Risale izdevniecība, Stambula, 1994, IX / 334.
9. Cin, Halil, Šķiršanās mūsu senajā tiesību sistēmā, 2. izdevums, Selčukas Universitātes izdevniecība, Konija, 1988; Laulība islāma un Osmaņu tiesībās, Ankaras Universitātes Juridiskās fakultātes izdevniecība, Ankara, 1974, 68. lpp.
10. Ibn Rušds, turpat, III/41; Döndüren, turpat, 138. lpp.
11. Abdülhamit, turpat, 301. lpp. Bekr, Ahkamu’l-Kur’an, Bejrūta, 1985, XIV / 170.
12. Cin, turpat, 69. lpp.; Döndüren, turpat, 418. lpp.
13. Abdülhamit, turpat, lpp. 304.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
