Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jau sen cilvēces dienaskārtībā ir bijis jautājums par to, vai pastāv gan matērijas, gan telpas struktūra un būtība. 19. gadsimta beigās zinātniskajā pasaulē norisinājās intensīvas debates par ētera struktūru un īpašībām. Lai atspoguļotu to, kā 19. gadsimta beigās tika saprasts ēteris, ir diezgan interesanti citāti no slavenā žurnāla Nature 1883. gadā:
Taču neviens no šiem nosaukumiem nav piemērots. Tie visi ir molekulāri grupējumi, tātad tie nav kā ēteris. Vienkārši un atsevišķi apsvērsim nepārtrauktu vidi bez berzes, kurai piemīt inerce; jēdziena neskaidrība mūsu pašreizējā zināšanu stāvoklī nebūs nekas vairāk par to, kas ir piemērots.”
“Mums jācenšas izprast ideju par vielu, kas ir bezgalīga, smalka, nesaspiežama, izplatās visā telpā un iesūcas starp parastās vielas molekulām, savienojot tās savā starpā. Un mums jāuzskata tā par universālu vidi, kurā notiek visa kustība starp ķermeņiem. Tātad tās funkcija ir – kā kustības un enerģijas pārnesēja.” (1)
Vai pat cilvēku un dzīvnieku auras, tā sauktie otrajie ķermeņi (paraugķermeņi), varētu būt veidoti no ētera? Pēc Bediuzzamana domām, viņš interpretē 7. panta no Hūd sūras, kurā Korāns sniedz skaidrojumus par radīšanas noslēpumiem, ar jēdzienu “ēteris”. Viņš norāda, ka ēteris veido pirmo soli radīšanas procesā un ka pēc tam tika radītas subatomārās daļiņas (atsevišķās dārgakmeņi). Pēc šīs interpretācijas, Visaugstākā Dieva tronis atrodas uz ētera, kas ir kā ūdens. Pēc ētera radīšanas tas kļuva par centru, kurā izpaudās Radītāja pirmie izgudrojumi (2).
Mēs iegūstam vēl vienu informāciju par ētera vielas esamību un tās būtību. Ņemot vērā, ka šajā pantā minētais vārds var attiekties nevis uz tukšumu, bet uz kādu vielu, tad pantā kosmiskā telpa ir salīdzināta ar jūru.
Elmalılı Hamdi Yazır skaidro vienu no šī panta interpretācijām šādā veidā. Var teikt, ka šajā interpretācijā netieši tiek sniegts skaidrojums par Esīru un Esīra īpašībām.
Pēc tam, kad Bediuzzaman paziņoja, ka telpa ir pilna ar ēteri;
(3)
Ar šiem izteikumiem viņš norāda, ka ēteris ir gan šo būtņu veidošanās, gan darbības sfēra. Turpinot, viņš paskaidro, ka augstākajā pasaulē, proti, metafiziskajās sfērās, kas darbojas pēc fizikas likumiem nepakļāvīgiem likumiem, ir dažādi slāņi, katram no tiem ir savi likumi, tādējādi septiņām dažādām telpām-laikiem ir atšķirīgi darbības mehānismi, un ēteris ir šo sfēru vide un telpa:
Viņš paskaidro, kā katra no šīm septiņām sfērām veido savu struktūru un kā tās ir sakārtotas saskaņā ar saviem atšķirīgajiem likumiem un principiem:
(4)
Sniedzot šos paskaidrojumus par gūstekņiem, viņš norāda arī uz hadīsiem un Korāna pantiem, kas ir šo skaidrojumu un interpretāciju pamatā.
(5) pantiem
daži no tiem ir šie hadīsi.
Izprast ēteri, kas ir tuvs dvēselei un ir ķermeņa vājākā pakāpe, nav viegls uzdevums. Ja ēteris nav mijiedarbībā ar starojumu, magnētiskiem un kodolspēkiem, kā arī gravitāciju tādā fiziskā un ķīmiskā nozīmē, kādu mēs pazīstam, vai ja šīs mijiedarbības ir ārpus spektroskopisko ierīču mērījumu diapazona, tad konkrētu un detalizētu rezultātu sasniegšana nebūs viegla. Ņemot vērā šos skaidrojumus, gan stīgas, gan ēteris ir ļoti atšķirīgas un grūti pētāmas tēmas; tomēr galvenais, ko mēs vēlamies uzsvērt, ir jautājums par to, vai viens var aizstāt otru.
Vai mēs varam teikt, ka zinātnes pasaules pūles ir vērstas uz kādas nenosauktas vielas meklēšanu un izpēti? Ētera jēdziena transformācijas zinātnes vēsturē sniedz ieskatu zinātnes humānajos aspektos, taču pastāv arī nepieciešamība sasniegt izpratni par realitāti, kas ir neatkarīga no laika gaitā mainīgajām teorijām. Tāpēc ir svarīgi pareizi izprast un interpretēt dievišķo atklāsmi.
Kopš Einšteina laikiem visu fiziķu lielākais sapnis ir bijis apvienot visas Visuma daļiņas un to mijiedarbības vienā teorijā. Mūsu spēja labāk izprast matēriju, vakuumu un Visuma sākumu šķiet atkarīga no šīs problēmas atrisināšanas. Tagad apskatīsim, kas ir visvairāk cerību raisošais piegājiens šīs milzīgās problēmas risināšanā: ja ētera viela ir nekas cits kā stīgas; tad kļūtu skaidrs, cik liela kosmiska patiesība ir ietverta ētera vielā; un cik svarīgs ir tās atklājums, lai atbloķētu fizikas zinātnes attīstību.
Saskaņā ar šo teoriju, gan spēka nesēji, gan matērija sastāv no stīgām, kuru izmēri ir Planck’a garuma kārtībā, t.i., 10⁻³³ (desmit mīnus trīsdesmit trīs) cm. Šīs stīgas, kuru gali var būt gan atvērti, gan savienoti (gredzenveida), atbilst daļiņām ar atšķirīgām vibrāciju formām. Šīs teorijas pievilcīgākā iezīme ir tā, ka tā ļauj gan spēka nesējus, gan desmitiem elementārdaļiņu vienkārši izteikt kā vienkāršas stīgas vibrācijas un kustības.
Visneparastākā stīgu teorijas iezīme ir tā, ka, lai aprakstītu stīgu vibrācijas un svārstības, ir nepieciešamas tieši desmit dimensijas. Stīgas, kas kustas vienā un deviņās telpiskajās dimensijās, veido punktveida daļiņas mūsu četru dimensiju telpā-laikā un mijiedarbības starp šīm daļiņām. Tiek uzskatīts, ka dimensijas, kas atrodas ārpus mūsu novērojamām četrām dimensijām, ir sarukušas pašas sevī un ir tik mazas, ka tās nav pamanāmas.
Saskaņā ar teoriju, gravitācijas lauki ir telpas un laika pamats. Tomēr stīgas, kas ietver visus spēka laukus, ieskaitot gravitāciju, vienlaikus veido arī “telpu un laiku”. Ja tiks atrasta patiesā stīgu teorija, tad tiks saprasts gan tas, kas ir telpa un laiks, un kā tie rodas, gan arī tiks iegūtas daudz pilnīgākas un pamatīgākas zināšanas par telpas struktūru, ētera uzbūvi un būtību.
Kas attiecas uz ētera jēdzienu, tas veido eksistences robežu, matērijas galējo, mazāko punktu. Tas ir eksistences mazākais vienība, un viss ir veidots no ētera. Tas pats attiecas ne tikai uz mazākajām materiālajām daļiņām, bet arī uz gaismu un enerģiju, elektrību un spēkiem – viss ir veidots no stīgām. Pat zvaigžņu starpā esošais tukšums – viss sastāv no tām. Nav nekā mazāka par tām.
„Bez viņiem nebūtu nekā. Nebūtu ne laika, ne telpas, ne matērijas. Nebūtu zvaigžņu un planētu. Nebūtu Visuma.”
tā saka Braiens Grens (6), kurš ir šīs jomas eksperts.
Bediuzzaman, izskaidrojot pasaules noslēpumus no Korāna viedokļa un gaismā, apraksta ētera nozīmi un funkcijas, piešķirot tam nozīmi un uzdevumus, kas ir paralēli, pat vēl tālāki un progresīvāki par pašreizējo izpratni par ēteri. Viņš saka, ka ētera viela nav ierobežota tikai ar eksistences izpausmes vidi un darbības jomu, bet ka tā ir radīta, ka tā ir viens no dievišķajiem troņiem. Pievērsīsim uzmanību līdzībai funkcijās un uzdevumos. Ūdens un zeme arī ir radīti kā troņi. Pēc viņa teiktā, ētera viela ir Visaugstākā Dieva visdelikātākā izpildes halāts. Tāpēc tā ir dzīves un darbības vide garīgām un nemateriālām būtnēm, kas nav pakļautas svēršanai un mērīšanai.
Viņš to izsaka kā “gūstekni”; viņš to vērtē kā “gūstekni”. Ar šiem izteicieniem viņš saista gūstekņa funkciju un uzdevumu ar “neredzamajām pasaulēm”, kurās darbojas metafiziskie likumi. Pēc viņa domām, katram no Visuma slāņiem (debesīm) ir savi likumi, un pateicoties šiem likumiem, darbojas septiņi dažādi telpas-laika mehānismi. Visi šie Visuma slāņi ir tā vide un pamatstruktūra. Viņš skaidro, ka eksistence neaprobežojas ar fizisko pasauli, bet pastāv dažādi telpas-laiki:
(7)
Kamēr zinātne vēl ir pievērsusies tikai fiziskajai pasaulei (redzamajai pasaulei), mēs nevaram sagaidīt, ka tā runās par citu pasauļu funkcijām un uzdevumiem. Šķiet, ka zinātnes atklājums par ētera vielu (vai stīgas, ko mēs uzskatām par ētera vielu) būs līdz šim lielākais atklājums, un tas radīs lielas pārmaiņas zinātnē un tehnoloģijā. Var teikt, ka patiesās atslēgas tehnoloģiskai ceļošanai laikā un telpā tiks iegūtas tikai tad.
Ja kosmiskais tukšums nav “tukšs”, bet ir piepildīts ar ētera vielu, tad visi starojumi un elektromagnētiskie viļņi, tāpat kā debess ķermeņi, pārvietojas šajā “ētera jūrā”. Saskaņā ar stīgu teoriju, telpa, pateicoties savai īpašībai, ko sauc par stīgām, sastāv no neskaitāmiem kvantiem un veido tīklu, kas atgādina zirnekļa tīklu. Melnie caurumi ar savu bezgalīgo masu izkropļo telpu, radot virpuļus. Protams, ja telpa pastāv, tad tai jābūt piepildītai ar kaut ko.
(8)
Saskaņā ar šo pantu, ir iespējams saprast, ka telpas-laika tīkls ir ārkārtīgi stingri austs, bez plaisām. Ja tīkls ir izliekts un saliekts ar smagiem objektiem, tad ēteris, ko mēs saucam par debesīm, vai telpas-laika tīkls, kas austs no stīgu cilpām, ir tikpat izliekts un saliekts ar masīviem debess ķermeņiem. Tā kā melnais caurums nozīmē bezgalīgu svaru, tad šajā reģionā telpas-laika tīkla vairs nav, tas ir it kā saplēsts un ieplaisājis, vai, precīzāk sakot, …
Protams, tas nozīmē, ka tur fizikas likumi zaudē savu spēku un šajā reģionā atveras durvis uz metafizisko pasauli.
Ja gravitācijas spēks ir saistīts ar telpas pamatvielu, tad šīs saistības formas un būtības noskaidrošana šķiet atkarīga no telpas pamatvielas (ētera vai stīgu) atklāšanas un tās pakļautajiem likumiem. Kad būs iespējams ceļot laikā un telpā caur “tuneļiem”, kas varētu atvērties “kosmiskajā tīklā”, ko visi ar nepacietību gaida? Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu apstiprinoši, vispirms šķiet nepieciešams atklāt telpas pamatvielu un tās pakļautos likumus.
Visu šo nav iespējams saprast un atrisināt ar materiālistisko pārliecību un pozitīvistisko filozofiju, kas visu reducē uz matēriju un nespēj izkļūt ārpus viendimensionālas domāšanas.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
