Saskaņā ar šafiītu mazhabu, vai sievietes seja, rokas un kājas ir avret (privātās ķermeņa daļas), kas jāslēpj no vīriešiem? Citiem vārdiem sakot, vai sievietei ir jāaizsedz šīs ķermeņa daļas vīriešu klātbūtnē?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Saskaņā ar Šāfi’ītu mazhaba vadošo viedokli, visa sievietes ķermeņa daļa, izņemot seju un rokas, ir avret (jāapsedz).
(Nevevi, Mecmu’ III/167; Ceziri, Kitabü’l-fıkh ale’l-mezahibi’l erbaa, I/192)
Šafītu tiesību avotos šajā jautājumā pastāv divi viedokļi. Pēc dažu zinātnieku domām, sievietes rokas un seja ir arī avret (privātās ķermeņa daļas, kas jāapsedz) svešinieku klātbūtnē.
(sk. Cezerî, el-Fıkhu ala’a-mezahibi’l –arbaa, 1/192).
Pierādījums tam ir tas, ka musulmaņu sievietes vienmēr ir nēsājušas plīvuru visā vēsturē.
(sk. Muğni’l-Muhtac,-Šamile, XII/38)
Tomēr, pareizāk būtu to saprast nevis kā sievietes roku un sejas aizsegšanu, bet gan kā to, ka svešiem vīriešiem nav atļauts skatīties uz šīm sievietes ķermeņa daļām. Patiešām, Imams Nevevī šajā jautājumā ir izteicis šādu viedokli.
“Skatīties uz svešu sievieti, ja vīrietis ir sasniedzis pilngadību, ir haram. Ja pastāv kārdinājuma risks, tad skatīties uz viņas rokām un seju ir haram. Pēc pareizākā viedokļa, skatīties ir haram pat tad, ja kārdinājuma risks nepastāv.” (sk. el-Minhac/es-Siracu’l-Vehhac, lpp. 360)
.
Šarihs el-Ğemravī arī ir teicis, ka “no šī Imama Nevevī izteikuma var saprast, ka rokas un seja patiesībā nav avret” (sk. turpat).
Šarihs Zekerija el-Ensari, pēc šī viedokļa izklāstīšanas, piebilda sekojošo:
“Pēc otra viedokļa, ja nav kārdinājuma un nav iekāres, tad skatīties sievietei rokās un sejā nav aizliegts (…)”
No autora (Nevevī) vārdiem izriet, ka sievietes rokas un seja patiesībā nav avret (ķermeņa daļas, kas jāapsedz), bet uz tām skatīties ir aizliegts. Maverdī savā grāmatā “Sakat” citē līdzīgu viedokli.
(Muğni’l-Muhtac-Şamile, XII/38).
Patiesībā imama Nevevī šajā jautājumā ir ļoti skaidrs viedoklis:
„Saskaņā ar mūsu mazhabā visizplatītāko viedokli… brīvu sieviešu avret ir viss ķermenis, izņemot rokas un seju.”
(el-Mecmu, III/169).
Šajā jautājumā šafīti ir tādi paši kā citu madhhabu zinātnieki,
“Lai viņas nerādītu savas rotas, izņemot to, kas ir redzams pašas par sevi.”
(An-Nūr, 24/31)
viņi kā pierādījumu minēja šo pantu. Pēc Abdullaha ibn Abbasa domām, šajā pantā ietvertā
“Tā daļa, kas parādās spontāni”
Ar to domātas rokas un seja. Turklāt, ir hadīsi, kas aizliedz sievietei, kura ir ģērbusies ihramā, aizklāt rokas un seju. Tas norāda, ka to atklāšana nav haram un tās netiek uzskatītas par avretu.
(sk. Nevevī, III/167; Ebu Jahja Zekerija el-Ensārī, Esna’l-Metalib, 1/176; Muğni’l-muhtac, 1/185; V. Zuhajlī, el-Fıkhu’l-Islāmī, 1/590).
– Ziyadī savā darbā “Šerhu’l-Muharrer” sievietes avretu ir iedalījis trīs daļās:
a.
Lūgšanas laikā jāapsedz ķermeņa daļas, kuras ir jāapsedz.
Tas ir viss viņa ķermenis, izņemot rokas un seju.
b.
Svešiem vīriešiem rādīt savu kaunuma vietu;
Saskaņā ar uzticamu viedokli, tas ir viss viņa ķermenis, ieskaitot rokas un seju.
c.
Kad sieviete ir viena/izolēta un viņas tuvākie radinieki, ar kuriem viņai nav atļauts stāties laulībā, ir viņai blakus, viņas ķermeņa daļas, kuras jāapsedz, ir šādas:
Tas ir kā vīrieša kaunuma vieta. (Tuhfetu’l-Muhtac-Šamile, VI/246).
– Kādi Ijazs ziņoja, ka tā ir “tautas opinija”,
Sievietei nav obligāti jāaizsedz seja, ejot pa ielu, tas ir sunnet (ieteicams), bet
-saskaņā ar attiecīgā panta norādījumiem-
Svešiem vīriešiem nevajadzētu skatīties.
(age, XXIX/210; Nihayetu’l Muhtac-Şamile, XX/184).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
