– Ja musulmanis izrāda rasismu pret citu musulmani viņa tautības dēļ vai izsaka aizskarošus vārdus, vai tas ir uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kā jau jūs minējāt, kā kopīga identitāte.
“Turku”
tiek lietots šis nosaukums. Osmaņu impērijas laikā arī tie, kas dzīvoja islāma valstī
“Osmaņu”
tika saukts par.
Šeit nav nekādas apspiešanas. Jo Turcijā visiem – turkiem, laziem, čerkesiem, kurdiem… – ir vienādas tiesības. Islāma valstī nav pieļaujams vērst ieročus pret musulmaņiem un karot. Islāmā nav vietas rasismam.
Islāma reliģija nepieļauj rasismu, reģionālismu un diskrimināciju pēc ādas krāsas. Tā piešķir nozīmi vienīgi ticībai un labiem darbiem. Ja kāda cilvēka ticība ir stipra un viņa darbi ir labi, tad viņš ir augsti vērtēts Dieva priekšā. Ja viņam trūkst ticības un labu darbu, tad viņš ir bezvērtīgs, neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas vai apģērba. Visaugstākais Dievs saka:
“Visvērtīgākais no jums Dieva priekšā ir tas, kurš visvairāk bīstas Dieva.”
(1).
Mūsu pravietis (lai viņam miers) ir teicis:
“Dievs neskatās uz jūsu ārējo izskatu, bet gan uz jūsu sirdīm un darbiem.”
Islāma reliģija nešķiro cilvēkus pēc rases vai ādas krāsas. Jo visu cilvēku izcelsme ir viena – no Ādama (as). Un pēc būtības viņi ir radīti no zemes un atgriezīsies pie tās. Tāpēc islāma reliģija neizmanto rasi un ādas krāsu kā vērtēšanas kritērijus un neņem tos vērā. Pagātnē daudzi cilvēki lepojās ar savu rasi un ādas krāsu, bet šodien neviens viņus neatceras, viņi ir aizmirsti. Jo viņiem trūka tādu tikumu kā ticība un gudrība.
Ir daudz tādu cilvēku, kas, neatkarīgi no rases un ādas krāsas, ir kļuvuši starptautiski pazīstami un joprojām ir populāri. Jo viņus cildina viņu ticība un zināšanas. Tāpēc runāt par rasi, ādas krāsu un reģionu ir nezināšana. Tas izriet no cilvēka nespējas izprast savu identitāti. Dievs ir tas, kas piešķir krāsas un sadala cilvēkus dažādās rasēs. Cilvēkam šajā ziņā nav nekādas lomas. Tāpēc neviens…
-piemēram, tāpēc, ka viņš ir turks vai arābs, vai tāpēc, ka viņam ir balta āda-
Viņš nevar izvirzīt pretenzijas uz pārākumu. Pat ja to darītu, tas būtu bezjēdzīgi. Viņš nav sasniedzis savu rasi un ādas krāsu ar darbu. Ja viņš tos būtu sasniedzis ar darbu, tad varbūt viņam būtu pamats izvirzīt pretenzijas uz pārākumu. Bet tā kā viņa būtība un īpašības ir radītas ārpus viņa gribas, viņam par tām nevajadzētu runāt.
Pravietis (s.a.v.) kādā hadīsā ir teicis:
“Jūs visi esat no Ādama, un Ādams ir no zemes. Arābam nav priekšrocību pār ne-arābu, baltajam pār melno. Priekšrocība ir tikai dievbijībā.”
Kādu dienu Abū Dharr al-Ghifārī (lai Dievs viņam žēlastību dāvā) sacīja Bilālam (lai Dievs viņam žēlastību dāvā):
“Ak, melnādainais dēls!..”
un viņš to nosodīja. To dzirdot, pravietis (savā svētītākajā personā):
“Mērs ir pilns un pāri plūst (t.i., darbs ir pārsniedzis savas robežas). Baltā dēls nav pārāks par melnā dēlu. Pārākums ir tikai dievbijībā.”
viņš teica.
Islāma reliģija ir daudz runājusi un daudz ko teikusi, lai iznīcinātu šos negatīvos jēdzienus. Šeit mēs vēlamies pieminēt četrus no tiem:
l.
“Ak, cilvēki, bīstieties sava Kunga, kas jūs radījis no vienas vienīgas dvēseles.”
(2).2.
“Ak, cilvēki, es esmu Dieva sūtnis, sūtīts jums visiem.”
(3).3.
“Cilvēkam nav nekā cita, kā vien viņa darbs.”
(4).4.
“Visvērtīgākais no jums Dieva priekšā ir tas, kurš visvairāk Viņu bīstas.”
(5)
Visi šie panti norāda, ka cilvēku izcelsme ir viena, starp viņiem nav atšķirības, rase, ādas krāsa, valoda un reģions nemaina cilvēka identitāti. Jo pirmais pants norāda, ka visu cilvēku izcelsme ir viena un viņi cēlušies no viena tēva, otrais pants norāda, ka visi cilvēki ir viena tauta un islāma reliģija ir sūtīta visiem, trešais pants norāda, ka atalgojuma un soda mērs nav rase, ādas krāsa un reģions, bet darbi; ceturtais pants norāda, ka vienīgais goda un tikuma mērs ir labi darbi.
Cilvēks var un vajag mīlēt savus radiniekus, savu cilti un savu tautu. Taču viņš nedrīkst tiem palīdzēt netaisnībā.
Kādu dienu kāds vīrs jautāja pravietim Muhamedam (s.a.v.):
“Vai savas tautas mīlēšana ir uzskatāma par rasismu?”
Kad viņš jautāja, pravietis (savā svētītā veidolā) atbildēja:
“Mīlēt savu tautu nav rasisms. Rasisms ir tad, kad tu palīdzi savai tautai, kad tā ir nežēlīga un netaisna.”
Zemsvītras piezīmes:
1. al-Hudžurāt. pants: 13.
2. Nisa’, pants: 1.
3. al-A’raf: 158.
4. Sūras en-Nedžm, 39. pants.
5. Hucūrāt, pants: 13.
(sk. Halil GÜNENÇ, Mūsdienu jautājumu fatvas, II/307)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
