“…Pāri upei ir tilts. Turienes iedzīvotāji (drīz) vairosies un tā kļūs par vienu no muhadžiru [musulmaņu] pilsētām. Pēdējā laikā tur ieradīsies Benī Kantūra ar platām sejām un mazām acīm un apmetīsies upes krastā…”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Abu Bekrs (lai Allahs būtu apmierināts ar viņu) stāsta: “Allahs sūtnis (lai viņam miers un svētība) teica:
„Mana tauta kāda daļa apmetīsies pie upes, ko sauc par Tigru, plašā līdzenumā, ko sauc par Basru. Pār upi būs tilts. Tās iedzīvotāji (drīz) vairosies un tā kļūs par vienu no muhadžiru [musulmaņu(1)] pilsētām. Pēdējā laikā ieradīsies Benī Kantūra, ar platām sejām un mazām acīm, un apmetīsies pie upes. Pēc tam (Basras) iedzīvotāji sadalīsies trīs grupās:
– Viņi seko ganāmpulkam govju un lauku kamieļu (viņi atgriežas lauku un zemkopības dzīvei) un iet bojā.
– Viņi pieņem (savu dvēseļu glābšanu par galveno mērķi) un (izvēlas mieru ar Benī Kantūru). Tā viņi kļūst par neticīgajiem.
– Ir arī tādi, kas atstāj savus bērnus un cīnās kopā ar viņiem. Lūk, tie ir mocekļi.”
[Abu Davuds, Mehalim 10, (4306)]
Hadīsa skaidrojums:
1.
Šis hadīss piemin Basras pilsētu, kuru 27. gadā pēc Hidžras dibināja Utba ibn Gazvān un kurā nekad nav pielūgti elki, pilsētu, kas vēl nebija pastāvējusi pravieša Muhammada (mieram un svētībai ar viņu) laikā, bet gan kalifāta Omera laikā. Tomēr daži zinātnieki ir citā viedoklī. Aliyju’l-Kari sniedz šādu skaidrojumu:
“El-Ešrefs saka:
Šajā gadījumā ar pilsētu, kas saukta par Medinetu’s-Selam, ir domāta Bagdāde. Jo Tigra ir upe, kas minēta hadītā. Un tilts atrodas Bagdādes vidū. Basrā nav tilta vidū. Pravietis Muhameds (lai viņam miers un svētība) nosaucis Bagdādi par Basru. Jo ārpus Bagdādes, ļoti tuvu tās vārtiem, ir vieta, ko sauc par Babu’l-Basra. Tādējādi Pravietis (lai viņam miers un svētība) nosaucis Bagdādi vai nu pēc kādas tās daļas nosaukuma, vai arī izmantojot eliptisku izteicienu (2), līdzīgi kā Korāna pantā وَاسْألِ الْقَرْيََةَ . Bagdāde Pravieša Muhameda (lai viņam miers un svētība) laikā vēl nebija izveidota tādā formā, kāda tā ir šodien. Tāpat tā nebija viena no pilsētām Pravieša Muhameda (lai viņam miers un svētība) laikā. Tāpēc Pravietis Muhameds (lai viņam miers un svētība):
“Tā kļūs par vienu no musulmaņu pilsētām.”
Viņš teica, runājot par nākotni. “Pravieša (lai viņam miers un svētība) laikā, īpaši tajā apkaimē, pēc tam, kad Kisra bija pametis Medainas pilsētu, bija daži ciemati, kas piederēja Basrai un tika uzskatīti par tās rajoniem (nebija lielas pilsētas).”
“Turklāt, ir vēl kāds šī jautājuma aspekts:
Mūsdienās neviens nav dzirdējis, ka turki būtu iebrukuši Basrā ar karu. Šī hadīsa nozīme ir šāda:
“Daļa no manas tautas apmetīsies pie Tigras upes un tur izveidosies apdzīvota vieta. Tā būs viena no musulmaņu pilsētām.” Un tā ir Bagdāde.”
(No Alī al-Kārī.)
2.
Benī Kantūra
ar
Turku
tiek uzskatīts, ka tas ir bijis domāts.
Hattabi, atsaucoties uz kādu teicienu, pieraksta šādu paskaidrojumu:
“Kantūra”
Tā ir Ābrahāma kalpones vārds. Ābrahāmam no viņas piedzima bērni.
Turki
tas ir šo bērnu vairošanās rezultāts.”
Daži avoti apgalvo, ka Kantura ir turku priekšteča vārds. Daži zinātnieki šos apgalvojumus noraida un
“Viņi apgalvo, ka turki cēlušies no Jafeta, viena no Noasa dēliem. Tā kā Noass dzīvojis krietni pirms Ābrahāma, tad turkiem nevajadzētu būt nekādai saistībai ar Ābrahāmu.”
Bija arī tādi, kas centās šo viedokļu pretrunu novērst ar izlīguma skaidrojumiem, piemēram: “Iespējams, ka verdzene ir no Jafeta pēcnācējiem” vai “Iespējams, ka ar verdzeni ir domāta meita, kas ir radusies no laulības starp kādu no Jafeta pēcnācējiem, kurš ir saistīts ar Ābrahāmu – kā Ābrahāma pēcnācējs – un kādu no Ābrahāma pēcnācējām, un ka turki ir cēlušies no šīs laulības.”
Mēs vēlētos atzīmēt sekojošo:
Zemeslodes rasu izcelsme pat šodien nav zinātniski precīzi noskaidrota. Pastāv tikai dažas teorijas. Kā redzams no piezīmēm, arī mūsu senie raksti, nebalstoties uz kādu stingru un drošu avotu, atkārto dažas plaši izplatītas, bet neapstiprinātas ziņas ar visām to atšķirībām. Lai gan vairums zinātnieku uzskata, ka ar Benī Kantūru ir domāti turki, ir arī tādi, kas apgalvo, ka ar to ir domāti citi, piemēram, sudānieši.
3. Attiecībā uz trim grupām, no kurām sastāvēs Basras iedzīvotāji, komentētāji atzīmē šādu skaidrojumu:
a.
Grupa, kas medī savvaļas buļļus.
“Viņi ķer aiz astēm govis un savvaļas kamieļus”
tas ir,
“Viņi bēg no kara, domā par savas dzīvības un īpašuma glābšanu un, dzenoties pakaļ saviem lopiem, dodas uz laukiem un tuksnešiem. Bet tur viņi iet bojā.”
vai
“Viņi bēg no kara un nodarbojas ar lauksaimniecību. Viņi seko saviem lopiem, lai tos ganītu, un izklīst pa dažādām vietām, kur iet bojā.”
b.
Grupa, kas sevi sauc par “Paši sevi”
“Tie, kas cīnās par izdzīvošanu”
Šeit runa ir par grupējumu, kas par savu principu ir pieņēmis mieru ar Benī Kantūru. Viņi panāks mieru, bet par cenu – atsakoties no ticības, sunnas, personības, pazemojoties. Tas ir vēl viens iznīcības veids, dvēseles nāve pirms ķermeņa nāves. Allahs (lai viņam miers un svētība) to neatbalsta.
c.
Trešā grupa ir tie, kas, atstājot aiz sevis sievas un bērnus, drosmīgi cīnījās pret Benī Kanturu. Viņi ir saņēmuši Allāha sūtņa apstiprinājumu un atzinību, jo viņš paziņoja, ka tie, kas no viņiem kritīs, būs mocekļi.
Aliyyu’l-Kârî saka:
“Šis hadīts ir viens no pravieša Muhammada (miers viņam) brīnumiem. Jo notikums, par kuru viņš ziņoja, tieši tā, kā viņš to bija paredzējis, notika 656. gadā, Safar mēnesī.”
Šis notikums, ko pieminējis Alijju’l-Kârî,
Hulagu
Bagdādas ieņemšana, ko veica [vārds/nosaukums].
Islāma pasaules sabrukums, kas kulminējās ar Bagdādas krišanu, ir notikums, kas pilns ar mācībām. Hulagu, pēc Bagdādas ieņemšanas, savā vēstulē Alepo valdniekam el-Meliku’n-Nasiram šādi apkopoja šī musulmaņu sakāves un pazemojuma cēloņus:
“Jūs esat ēduši to, kas ir aizliegts, un neesat palikuši uzticīgi savai ticībai. Jūs esat ieviesuši daudz jauninājumu. Jūs esat pieņēmuši par ieradumu izmantot mazus bērnus, nu tad baudiet pazemojumu un kaunu! Šodien jūs saņemsiet sodu par to, ko esat izdarījuši.”
“Drīz vien tie, kas apspiež, redzēs un zinās, kur viņiem jāiet un kurā caurumā jāpaslēpjas.”
(Šuara, 26/227). Jūs mūs saucat par neticīgajiem. Mēs jūs saucam par bezdievjiem un ļaunprātīgajiem.”
Mēs uzskatām par nepieciešamu precīzi atreferēt šo vēstuli, pievienojot dažus komentārus un piezīmes, kā to izdarīja Ahmeds Hilmi, lai labāk izprastu pravieša Muhameda hadīsu un gūtu mācību no vēstures:
„Tikmēr (657. hidžras gadā) Hulagu nosūtīja vēstniekus ar vēstuli Alepo valdniekam el-Meliku’n-Nasiram. Šī vēstule ir ļoti zīmīga, jo atklāj Hulagu rīcību un domāšanas veidu. Tāpēc mēs to citējam pilnībā no Ebu’l Fereca:“
„El-Meliku’n-Nasir zina, ka mēs (656. gadā pēc Hidžras) ieņēmām Bagdādi ar Dieva zobenu un, pieaicinot tās valdnieku, uzdevām viņam divus jautājumus. Viņš nespēja uz tiem atbildēt. Tāpēc jūsu Korānā…”
“Dievs neatņem nevienai tautai tās labumus, kamēr tā pati sevi nesabojā.”
Kā teikts (Rad, 13/2), viņš pats sev izraisīja mūsu sodu ar saviem darbiem. Viņš skaudīja savu īpašumu, tāpēc tas, kas nāca pār viņa īpašumu, nāca pār viņa pašu, un viņi apmainīja savas dārgās dzīvības pret lētu metālu. Un rezultāts ir tāds, kā Dievs teica…
“Viss, ko viņi darīja, bija jau gatavs.”
(Kā Kehf, 18/49). Jo mēs cēlāmies ar Dieva spēku un ar Viņa spēku mēs esam guvuši un turpinām gūt panākumus. Nav šaubu, ka mēs esam Dieva karavīri uz zemes.(3) Viņš mūs sūta pār tiem, kurus Viņš vēlas pakļaut Savam dusmām.
„Lai notikušais kalpo jums par mācību un pamācību. Mūsu priekšā cietokšņi neko nenozīmē, un armijas, kas mums stājas pretī, ir bezjēdzīgas, un jūsu lāsti mūs neskar. Paskatieties uz citiem un mācieties no tā, kas viņiem noticis, un nododiet savas lietas mūsu rokās, pirms atklājas patiesība un jūs piemeklē kāda nelaime; mēs nežēlosim tos, kas vēlāk raudās un vaimanās. Mēs esam nodedzinājuši daudzas pilsētas, iznīcinājuši daudzus cilvēkus, atstājuši daudzus bērnus bez tēviem un sējuši ļaunumu pa visu zemi. Ja jums ir kur bēgt, tad mums ir kur tos, kas bēg, panākt. Jums nav glābiņa no mūsu zobeniem. Mūsu bultas sasniegs jūs, kur vien jūs būtu. Mūsu zirgi skrien ātrāk par jebkuru citu zirgu, un mūsu bultas caururbj visu, un mūsu zobeni krīt kā zibens. Mūsu prāti ir stipri kā kalni. Mūsu skaits ir kā smilšu graudi.”
“Kas lūdz no mums žēlastību, tas atradīs glābiņu. Kas uzdrīkstas cīnīties pret mums, tas beigās nožēlos. Ja pakļausieties mūsu pavēlēm un pieņemsiet mūsu nosacījumus, jūsu dzīvības būs kā mūsu dzīvības un jūsu īpašums kā mūsu īpašums. Bet ja jūs nepakļausieties mūsu pavēlēm un sacelsieties pret mums, tad, kad nelaimes un bēdas jūs piemeklēs, vainojiet sevi, nevis mūs, ak, netaisnie! Dievs ir pret jums. Gatavojieties gaidāmajām nelaimēm un bēdām! Nav šaubu, ka tas, kurš iepriekš brīdināja par bēdīgo iznākumu, nav pieļāvis nekādu kļūdu.”
„Jūs esat ēduši to, kas ir aizliegts, un neesat palikuši uzticīgi savai ticībai. Jūs esat ieviesuši daudzas novirzes. Jūs esat pieņēmuši par ieradumu izmantot mazus bērnus, nu tad baudiet pazemojumu un kaunu! Šodien jūs saņemsiet sodu par saviem darbiem!”
“Drīz vien tie, kas apspiež, ieraudzīs un zinās, kurp viņiem jāiet un kurā caurumā jāpaslēpjas.”
(Šu’ara, 26/227).
„Jūs mūs saucat par neticīgajiem. Mēs jūs saucam par bezdievjiem un ļaunajiem. Mūs uz jums sūtījis Tas, kurš visu nosaka un vada. Jūsu svētie mūsu priekšā ir pazemoti un nicināti. Jūsu bagātie mūsu priekšā ir nabadzīgi. Zemes rietumi un austrumi ir mūsu rokās. Visi zemes īpašnieki un viņu īpašumi pieder mums. Kad mēs gribam, mēs viņiem šos īpašumus atņemam un sagrābjam katru kuģi.” (4)
„Pirms viņi uzkurina savas uguns, pirms viņi izkaisa savas dzirksteles un iznīcina jūs visus, neatstājot nevienu no jums uz zemes, atgūstiet savu saprātu; atšķiriet patiesību no meliem. Ar šo vēstuli mēs jūs pamodinājām no miega. Ja nevēlaties, lai pār jums pēkšņi līt uguns, atbildiet uz šo vēstuli nekavējoties. Pārējo jūs zināt paši.”
”
Šajā vēstulē Hulagu apgalvo, ka viņi ir saņēmuši Dieva atbalstu, ka viņiem ir izpaudusies Dieva vara un ka viņi ir Dieva gribas izpildītāji, sūtīti pret tirāniem un ļaundariem. Tā viņi runājuši jau no Čingishana laikiem. Tas liecina par viņu patiesu ticību šim savam uzdevumam.
“Jūsu svētie mūsu priekšā ir pazemoti un nicināti…”
Tad viņš runā it kā no dievišķās varas pozīcijas. Senie turku valdnieki ir (Dieva kalpi), proti, (Dieva ēna uz zemes). Viņi ir Dieva pārstāvji uz zemes, un šī frāze uz to norāda. No otras puses, viņš apstiprina savu eksistenci un parādīšanos ar Korānu, ko varētu teikt, ka tas ir, lai iepriecinātu sirdis.
Kad Alepo valdnieks saņēma šo vēstuli, viņš apspriedās ar saviem augstākajiem ierēdņiem un nosūtīja savu dēlu viņa vietā. Hülagu to pieņēma ar cieņu, bet paziņoja, ka viņa tēvam ir jāierodas, ar šādiem vārdiem:
“Ja viņa sirds ir mums labvēlīga, viņš pats atnāks; ja ne, mēs iesim pie viņa.”
Pēc šiem vārdiem Meliks gribēja iet pie Hulagu, bet viņa pavēlnieki viņu atgrieza atpakaļ.
Zemsvītras piezīmes:
(1) Ebu Ma’merin rivayetinde “Müslümanların…” şeklinde geçmektedir.
(2) Muzafa izlaišana: Izteicienā “Bābu’l-Basra” (Basras vārti) vārds “Bāb” (vārti) tiek izlaists, un paliek tikai “Basra”.
(3) Hülâgû šeit norāda uz kādu no pravieša Muhameda hadīsiem, kas ir saglabājies mutvārdu tradīcijā. Šis hadīss skan šādi:
“Man ir karaspēks, es viņus izvietoju austrumos un nosaucu par turkiem. Es viņus radīju no dusmām un niknuma. Ja kāds kalps, kāda tauta nepakļausies manam pavēlei, es viņus uzsūtīšu un ar viņu palīdzību atriebšos…”
Šāda veida hadīsi tiek atzīti par apšaubāmiem un viltotiem gan no hadīsu zinātnes (ilm-i rivayet-ül hadis), gan no hadīsu izpratnes (dirayet-ul-hadis) viedokļa. Tomēr, pat ja šie hadīsi ir viltoti, tie mums atklāj tā laika uzskatus un kalpo kā sava veida spogulis tā laika sabiedrībai un tās videi. Hulagu vēstulē lieliski parādīts, kā izskatījās mongoļi un kā viņus uztvēra musulmaņi, un viņš pats savu eksistenci pamato ar šo viedokli. Čingishana runa Buhārā, Hulagu šī vēstule, pāvestu un kristiešu viedokļi – visi tie saplūst vienā punktā: mongoļi ir Dieva sūtīts sods par cilvēku grēkiem. Mongoļi to īpaši uzsvēra un sevi uzskatīja par Dieva sūtītu tautu, kas ir pilnvarota izpildīt Dieva sodu un novest citas tautas uz pareizā ceļa. Tas ne tikai salauza pretestību pret viņiem, bet arī iedvesmoja un stiprināja pašus mongoļus.
(4) Kā teikts Korānā, kad Mozus (AS) ceļoja kopā ar Hiziru, Hizirs izurba caurumu kuģī, ar kuru viņi brauca, un Mozus (AS) tam iebilda, bet Hizirs…
“Kuģa priekšgalā stāvēja sultāns, kurš bija nolaupījis katru kuģi.”
viņš teica. Šie vārdi norāda uz to, ka mēs rīkojamies ar dievišķu spēku un atbalstu, un varam izdarīt visu, ko vēlamies, un pat iet vēl tālāk.
(skat. Prof. Dr. İbrahim Canan, Kütüb-ü Sitte tulkojums un skaidrojums)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
