Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Saskaņā ar Tirmizī un Hākim teikto, kas citēts no Ibn Omara, Allahs sūtnis (lai viņam miers) ir teicis:
„Ja kādam no jums atveras lūgšanas durvis, tad viņam ir atvērtas žēlastības durvis. Nav nekā, kas Dievam būtu mīļāks par lūgumu pēc veselības. Lūgšana ir noderīga gan tam, kas jau ir noticis, gan tam, kas vēl nav noticis. Tāpēc, Dieva kalpi, turieties pie lūgšanas!”
(Kenzu’l-Ummal, 2/64/h. Nr.: 3130)
No šī hadīsa mēs varam saprast sekojošo:
Lūgšana ir dievkalpojums.
Tāpat kā katrai lūgšanai ir savs laiks, arī lūgšanai ir savs laiks. Tāpat kā lūgšanai ir obligātā un papildus daļa, arī lūgšanai ir obligātā un papildus daļa. Papildus lūgšanas parasti var lūgt jebkurā laikā, bet obligātās lūgšanas ir jāizpilda noteiktos laikos.
Lūgšana vienmēr ir veltīga pielūgsme, neatkarīgi no tā, vai ir kāda nelaime vai grūtība. Taču lūgšana nelaimes vai grūtību brīdī ir kā obligāts pienākums. Citiem vārdiem sakot, ir pienācis laiks to darīt.
“Lūgšana ir pielūgsmes būtība.”
(Tirmizi, Daavat 1)
Šo ciešo saikni starp lūgšanu un dievkalpojumu var redzēt no hadīsa, kas to izsaka.
Šajā konkrētajā hadīthā, par kuru mēs runājam, ir pievērsta uzmanība šādam jautājumam:
Ja jums ir atvērtas lūgšanu durvis, proti, ja esat nonācis situācijā, kas prasa no jums lūgt un meklēt patvērumu pie Dieva, tad ir pienācis lūgšanas laiks. Lūgšanas laika iestāšanās nozīmē žēlastības durvju atvēršanu. Citiem vārdiem sakot, ja Dievs jums ir atvēris kādu nelaimju durvis, tad Viņš jums ir atvēris lūgšanu durvis, atvedot jūs pie lūgšanas pielūgsmes laika. Jūsu nonākšana pie šīs pielūgsmes laika ir zīme, ka jums ir atvērtas žēlastības durvis. Jo,
“Ja Dievs negribētu dot, Viņš nedotu vēlēšanos lūgt.”
Saskaņā ar principu, ka Dievs atver lūgšanu durvis cilvēkam, sūtot viņam nelaimes, tas norāda uz Viņa vēlmi atvērt viņam žēlastības durvis. Ja Viņš nevēlētos pieņemt viņa lūgšanu un atvērt žēlastības durvis, Viņš neatvērtu viņam lūgšanas durvis.
Tomēr, Dievs ir tas, kurš izlemj, kā, kad un kādā veidā lūgšana tiks pieņemta.
Tā kā lūgšana ir pielūgsmes akts, un pielūgsmes aktiem ir savas balvas pēcnāves dzīvē, tad arī lūgšanas galvenā balva, proti, tās labie augļi, tiks piešķirti pēcnāves dzīvē, un ar šo balvu atslēgu tiks atvērtas žēlastības durvis.
Lūgšanā izteiktās vēlmes, neatkarīgi no tā, vai tās piepildīsies šajā pasaulē vai nē, noteikti saņems skaistu atalgojumu nākamajā dzīvē. Ja šis atalgojums tiks saņemts arī šajā pasaulē, tad tas būs kā papildu svētība.
„Saki: Ja nebūtu jūsu lūgšanu, kāpēc gan jūsu Kungs pievērstu jums uzmanību?”
(Furkan, 25/77)
Šajā pantā ir pievērsta uzmanība lūgšanas nozīmīgumam.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
