Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Muslims tādā veidā apkopoja apgraizīšanas nozīmi:
“Lai ko un kādā situācijā teicis vai darījis pravietis Muhameds (s.a.v.), viņš to darījis kā pravietis. Katrs viņa darbs un katrs viņa solis ir bijis tālu no maldiem un ļaunuma. Visi viņa vārdi un darbi ir bijuši saskaņā ar Dieva noteikto līniju, ievērojot Viņa norādītās robežas. Tāpēc visiem cilvēkiem jāņem par piemēru katrs pravieša Muhameda (s.a.v.) dzīves mirklis. Viņa (s.a.v.) dzīve ir dzīvs Korāns un Dievišķo likumu kopums.”
Korānā un hadīsu grāmatās ir daudz ajetu un hadīsu, kas nepārprotami norāda, ka sekošana Sunnai ir neatņemama reliģijas sastāvdaļa. Daži no tiem ir šādi:
Panti:
“Ak, ticīgie! Paklausiet Dievam, paklausiet pravietim un tiem, kas ir jūsu vidū pie varas. Ja kādā jautājumā rodas nesaskaņas…”
-Ja jūs patiešām ticat Dievam un pēcnāves dzīvei-
Nogādājiet viņu pie Allāha un Viņa sūtņa. Tas ir gan labāk, gan labāks rezultāts.”
(Nisa, 4/59)
Tefsir alimleri (islāma tefsīra zinātnieki)
“Nogādājiet viņu pie Allāha un Viņa sūtņa.”
pavēli,
“Vērsieties pie Korāna un Sunnas”
, tādā veidā viņi to interpretējuši.
Bediuzzaman šī panta skaidrojumā saka sekojošo:
“Šis pants saka, ka: ”
Ja ticat Dievam (c.c.), tad, protams, jūs Viņu mīlēsiet. Ja mīlat Dievu, tad rīkosieties tā, kā Viņš to vēlas. Un tas, ko Viņš vēlas, ir līdzināties Viņam. Līdzināties Viņam nozīmē pakļauties Viņam. Kad pakļausieties Viņam, tad arī Dievs jūs mīlēs. Jūs mīlat Dievu, lai Dievs mīlētu jūs.
“Visi šie teikumi ir tikai īss un saīsināts šī panta tulkojums. Tas nozīmē, ka cilvēkam vissvarīgākais un augstākais mērķis ir iemantot Visaugstākā Dieva mīlestību. Šis pants skaidri parāda, ka ceļš uz šo augstāko mērķi ir sekot Dieva mīļotajam un viņa svētajai tradīcijai.” (Lem’alar, Vienpadsmitais Lem’a)
Mevdudi par padevību Sunnai izsakās šādi:
“Pat par vienu centimetru atkāpties no pravieša (s.a.v.) sunnas var izraisīt mazāku mīlestību no Allāha un Viņa pravieša. Pirmā mīlestības un pieķeršanās prasība ir bez nosacījumu pakļaušanās. Kas mīl pravieti, tam jāpakļaujas viņam pilnībā un jābūt paklausīgam.”
Šajā sakarā uzskatu par lietderīgu iepazīstināt ar dažiem fragmentiem no Risale-i Nur Külliyatı, kas attiecas uz pakļaušanos Sunnetam:
„Svētā Pravieša (lai viņam miers un svētība) Sunnas avoti ir trīs: Viņa vārdi, darbi un stāvokļi.”
Šīs trīs daļas ir trīs daļas: Feraiz, nevafil, ādāt-ı hasenesidir. Obligātajā un nepieciešamajā daļā ir pienākums pakļauties; tās neievērošanā ir sods un atbildība. Katrs ir atbildīgs par tās ievērošanu. Nevafil daļā ticīgie ir atbildīgi saskaņā ar ieteikuma rīkojumu. Taču tās neievērošanā nav soda un atbildības. Tās izpildīšanā un ievērošanā ir liela atlīdzība, bet tās izmainīšana un pārveidošana ir novirze un maldināšana, un liela kļūda. Savukārt, ādāt-ı seniyesi un harekāt-ı müstahsenesi ir ieteicamas, ņemot vērā gudrību un lietderību – gan personīgās, gan sugas, gan sabiedriskās dzīves aspektā, tās atdarināt un ievērot ir ļoti ieteicams. Jo katrā šādā ikdienas darbībā ir daudz dzīvībai svarīgu priekšrocību, un, ievērojot šos ieradumus un paražas, tie iegūst pielūgsmes statusu.
“Jā, tā kā draugu un ienaidnieku alianse, Z
Ahmadiye (ASM) ir apveltīta ar visaugstākajām morāles īpašībām. Un tā kā tā ir visievērojamākā un izcilākā personība visā cilvēces vēsturē, un tā kā tūkstošiem brīnumu to apliecina, un tā kā islāma pasaule un tās sasniegumi to apstiprina, un tā kā tā ir vispilnīgākā un visizcilākā cilvēka un visizcilākā ceļveža, un tā kā tās sekotāji, miljoniem cilvēku, ir sasnieguši augstākos garīgās attīstības pakāpienus un sasnieguši mūžīgo laimi, tad, protams, tās sunna, rīcība un piemērs ir vislabākie paraugi, kam sekot, visdrošākie ceļveži, kam sekot, un visstingrākie likumi, kas jāievēro. Laimīgs ir tas, kuram ir liela daļa šajā sunnas ievērošanā. Kas neievēro sunnu, tas ir liels zaudētājs; kas to uzskata par nenozīmīgu, tas ir liels noziedznieks; kas to noliedz, tas ir liels maldinātājs.” (turpat)
“Draugs!”
Ejot cauri šaubu un iedomu tumsai, es redzēju, ka Pravieša (s.a.v.) sunna ir kā zvaigznes, kā lampas. Katra sunna vai šariata robeža spīd kā saule tumšajos maldu ceļos. Ja cilvēks šajos ceļos novirzās no šīm sunnām, pat par niecīgu daļu, tad viņš kļūst par rotaļlietu velniem, par iedomu un baiļu upuri, un viņam uzkraujas tik smaga nasta, kā kalni. (Mesnevi-i Nuriye, Katrenin Zeyli)
“Sunnet-i Seniye ir pieklājība.”
Nav nevienas lietas, kurā nebūtu gaismas un labu tikumu! Allahs sūtītais, lai viņam miers un svētība, ir teicis:
“Tie, kas paklausa Allāham un Viņa sūtnim, būs kopā ar praviešiem, taisnīgajiem, mocekļiem, labajiem un tiem, kam Allāhs ir dāvājis savu labvēlību un žēlastību. Cik brīnišķīgi tie ir draugi!”
“Kas paklausa Vēstnesim, tas paklausa Allāham.”
„Mans Kungs mani audzināja vislabākajā veidā.”
Tātad: “Mans Kungs man ir dāvājis un izkopis manī skaistu un cēlu raksturu.” Jā, tas, kurš pievērš uzmanību pravieša biogrāfijai un zina viņa svēto tradīciju, noteikti sapratīs, ka Dievs ir apvienojis visus labos ieradumus savā mīļotajā pravietī. Tas, kurš atstāj novārtā viņa svēto tradīciju, atstāj novārtā labos ieradumus.
„Tiem, kas lūdz Allāhu un pēdējo dienu un bieži piemin Allāhu, ir laba piemēra sekot Allāha sūtnim.”
Visaugstākais Dievs šajos pantos ir izcēlis mūsu pravieša (lai viņam miers) un viņa svētās sunnas nozīmi kā zelta diegu.
Hadīsi, kas norāda uz nesaraujamo saikni starp Korānu un Hadīsiem, kas pauž, ka sekošana pravieša Muhameda (s.a.v.) sunnai ir obligāta:
Abu Davuds ir citējis Irbādu b. Sāriju: kādu dienu Allahs sūtnis (miers viņam) mums vadīja lūgšanu, tad pagriezās pret mums un teica tik iedvesmojošu runu, ka sirdis trīcēja un acis asaroja. Viens no klausītājiem,
“Ak, Dieva sūtni! Šķiet, ka šī ir atvadu runa. Tad ko tu mums novēlēsi?”
teica. Dieva sūtnis,
„Es jums iesaku bīties no Allāha soda un cerēt uz Viņa žēlastību, klausīt un paklausīt saviem vecākajiem, pat ja viņi būtu melni vergi. Ziniet, ka tie no jums, kas paliks dzīvi pēc manis, redzēs daudz nesaskaņu. Tāpēc pieturieties pie manas sunnas un pie taisnīgo kalifu, kas gāja pa pareizo ceļu, sunnas. Pieturieties tikai pie tām. Neizvēlieties citus ceļus. Izsargieties no jauninājumiem reliģijā. Jo katrs jauninājums reliģijā ir novirze, un katra novirze ir maldi. Un katrs malds ved cilvēku uz uguni.“
viņi pavēlēja.
Muslims ir citējis Džabiru (lai Dievs viņu apžēlo):
Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) runāja, viņa acis kļuva sarkanas, balss pacēlās, un viņš kļuva dusmīgs – it kā komandieris, kas brīdina par ienaidnieka uzbrukumu no rīta līdz vakaram. Reiz viņš izstiepa rādītājpirkstu un vidējo pirkstu un teica:
„Es esmu sūtīts laikā, kad starp mani un pasaules galu ir tikpat liela distance, cik starp šiem diviem pirkstiem. Nekas nav labāks par Allāha grāmatu, un nekas nav labāks par Muhameda ceļu. Visļaunākais ir nepatiesas jauninājumu ieviešana reliģijā. Katrs jauninājums reliģijā ir novirze, un katra novirze ir maldināšana.”
Buhārī un Muslim ir pārstāstījuši no Enesa (r.a.): Allahs sūtnis (s.a.v.) ir teicis:
“Neviens no jums nebūs patiesi ticīgs, kamēr es nebūšu viņam mīļāks par viņa tēvu, bērnu un visiem cilvēkiem.”
(Birgivi, et-Tarikat-ül-Muhammediye, lpp. 5-8.)
Viņa Svētība Pravietis:
“Lai Dieva žēlastība ir pār maniem pārstāvjiem.”
tā viņš teica.
“Kas ir jūsu pārstāvji?”
kad tiek jautāts,
“Tie ir tie, kas uztur manu sunnetu un māca to Visaugstākā Dieva kalpiem.”
viņi ir atbildējuši.
(Imam Gazali, Ihja, izdevniecība Bedir, I/36)
“Ja Mozus, Imrana dēls, būtu dzīvojis manā laikā, viņš nevarētu darīt neko citu, kā vien man pakļauties.”
Šis pavēlošais izteikums no Sajjid al-Mursalin (Pravieša Muhameda) skaidri un kodolīgi atklāj gan sunnas (Pravieša tradīcijas) cēlumu un svētumu, gan arī pakļaušanās viņam nepieciešamību.
Tātad,
Pat pravietim, kuram bija svēta grāmata, kā Mozus (as), nebija citas izejas, kā vien sekot visizcilākajam no visiem praviešiem, mūsu Pravietim (asm), tāpēc ir saprotams, cik liela laime un svētība ir mums, parastiem un grēciniekiem, sekot šāda cildena Pravieša sunnetam.
“Ja atstāsiet novārtā sava pravieša sunnetu, jūs nokļūsiet maldos.”
(Muslims, al-Masājid, hadīts 257; an-Nasā’ī, al-Imāmat, 50)
“Tas, kurš pakļaujas savām iegribām, nevis tam, ko es atnesu, nevar būt patiesais ticīgais.”
(Kasimi, Kavaidu’t-Tahdis, lpp. 53)
“Tam, kas atstāj manu sunnetu, lai Dievs un es uzvelkam lāstu.”
(at-Tirmizi, al-Qadar, 17)
“Kas novēršas no manas tradīcijas, tas nav sekojis manam ceļam.”
(al-Buhari, al-Qadar, 17)
“Tas, kurš dara darbu, kas neatbilst mūsu ceļam, tā rīcība ir noraidāma.”
(al-Buhārī, al-I’tisām, 20; Muslim, al-Akdīja, 17,18)
Šie ir tikai daži no pantiem un hadīsiem, kas attiecas uz šo tēmu. Korānā un hadīsu grāmatās ir daudz pantu un hadīsu, kas nepārprotami norāda, ka pieturēšanās pie sunnas ir neatņemama reliģijas sastāvdaļa. Tāpēc…
“Rīkosimies tikai saskaņā ar Korānu”
Šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Patiesi musulmaņi šādiem apgalvojumiem nepievērš uzmanību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
