Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Lai gan nav strīdu par to, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) pēc piektdienas lūgšanas lūdza papildus lūgšanu, pastāv viedokļu atšķirības par to, cik reizes šī lūgšana jāatkārto. Pēc Abū Hanīfas domām, tā ir četru reizes lūgšana ar vienu salāmu, pēc Šāfiī – četru reizes lūgšana ar diviem salāmiem, bet pēc Abū Jūsufa – sešu reizes lūgšana, kurā pēc četrām reizēm ir viens salāms un pēc divām – otrs. (Ibn Humām, Fethu’l-Kadīr, II/39; Širbīnī, Muğni’l-Muhtāc, I/451).
Dažos autentiskos hadīsu avotos ir minēts, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) pēc piektdienas lūgšanas (džum’a) lūdzis četras, bet citos avotos – divas papildus lūgšanas (nafila) rekatas (Ebû Dâvûd, Salât, 244; İbn Mâce, İkâmetu’s-Salât, 95; Buhârî, Cumu’a, 39). Daži zinātnieki, piemēram, Ibn Tejmija un Ibn Kajims, izvērtējot dažādos avotos minētos stāstījumus, ir nonākuši pie secinājuma, ka ja lūgšana notiek mošejā, tad tā ir četras rekatas, bet ja mājās – tad divas.
Minētās ziņas liecina, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) pirms un pēc piektdienas lūgšanas, neatkarīgi no tā, vai tas notika mājās vai mošejā, lūdza papildus lūgšanas. Tādējādi lūgšanas pirms un pēc piektdienas lūgšanas balstās uz pravieša Muhameda (s.a.v.) praksi.
Tas nozīmē pēdējo pusdienas lūgšanu.
Visi mudžtahidi, kas apgalvo, ka piektdienas lūgšana nav derīga, ja tā netiek noturēta vienā vietā apdzīvotā vietā, ir piekrituši, ka nepieciešamības gadījumā piektdienas lūgšanu var noturēt vairākās vietās. Piemēram, kad imams Šafiī ieradās Bagdādē, viņš redzēja, ka piektdienas lūgšana tiek noturēta vairākās vietās, un viņš tam neiebilda. (Nevevī, Mecmû, IV/452; Širbīnī, Muğni’l-Muhtâc, I/544). Mūsdienās, tā kā bieži vien nav iespējams noturēt piektdienas lūgšanu vienā vienīgā mošejā apdzīvotā vietā, piektdienas lūgšanas noturēšana vairākās vietās ir kļuvusi neizbēgama.
Dievkalpojumu būtība ir to pieņemšana. Pravietis Muhameds (s.a.v.) teicis, ka Visaugstākais Dievs,
tā teikts (Muslims, Zikir, 1; Tirmizī, Zuhd, 51). Citā hadīsā arī,
tā ir pavēlēts. Tāpēc ir jātic, ka piektdienas lūgšana tiks pieņemta, un nedrīkst šaubīties par to.
No otras puses, apgalvojums, ka šī lūgšana tiek izpildīta piesardzības dēļ, nav pamatots. Patiesā piesardzība ir izpildīt to, ar ko Allāhs un Viņa sūtnis (s.a.v.) ir uzlikuši par pienākumu musulmaņiem, un neko tam nepievienot.
Tomēr, ja kāds vēlas šādu papildu lūgšanu izpildīt, tam nav nekādu šķēršļu. Viņš saņems par to atalgojumu. Tāpat nav nepareizi, ja kāds šīs lūgšanas neizpilda vai to vietā izpilda nokavēto lūgšanu.
Pēc šiem plašajiem paskaidrojumiem, cilvēks, kurš lūdzas piektdienas lūgšanu mošejā, kurā dominē šafiītu kopiena, var, ja vēlas, pievienoties viņiem un lūgties pusdienas lūgšanu. Ja vēlas, viņš var lūgties piektdienas lūgšanas pēdējo sunnetu atsevišķi, nepiedaloties kopienas lūgšanā.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
