–
Vai varētu man pastāstīt par gadījumu, kad kāds no pravieša Muhameda (s.a.v.) pavadoņiem pirmsislāma laikā apglabāja savu meitu un vēlāk par to pastāstīja pravietim (s.a.v.), kurš, to dzirdot, ļoti raudāja?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Viens no stāstiem par šo tēmu ir šāds:
Kāds vīrs atnāca pie pravieša Muhameda (lai viņam miers un svētība) un sacīja:
„Ak, Dieva sūtnis! Mēs bijām pagāni un pielūdzām elkus. Tāpēc mēs nogalinājām savus bērnus.”
Man bija meita. Kad viņa paaugās un sasniedza vecumu, kad priecātos, ja es viņu pasauktu, es kādu dienu viņu pasaucu, un viņa man sekoja. Es aizgāju līdz mūsu ģimenes akai, kas nebija tālu. (Kad bijām pie akas), es paņēmu viņas roku un iemetu viņu akā. Pēdējais, ko no viņas atceros, ir;
“Tēti! Tēti!”
tā viņš teica.”
Tā rezultātā / Līdz ar to / Pēc tam
Allahs sūtnis (lai viņš ir svētīts un lai viņam ir miers) raudāja, līdz viņam acis asarām pieplūda.
Viens no tiem, kas sēdēja blakus Allahs sūtnim (savs), to redzēja un izstāstīja notikušo;
“Tu apbēdināji Allāha sūtni, lai viņš ir svētīts un lai viņam ir miers!”
teica.
(Dieva sūtnis) šim vīram;
“Atstāj viņu,” viņš pavēlēja, “jo viņš uzdod jautājumu, kas viņu pašu skar un rada viņam bažas.”
Tad viņš tam, kas stāstīja par notikumu, teica:
“Pastāsti man vēlreiz par to, kas notika!”
viņš teica. Un viņš to izstāstīja vēlreiz.
(Dievs sūtnis) raudāja, līdz asaras pilēja viņam pa bārdu.
Pēc tam viņš teica:
“Dievs ir atcēlis to, ko darīja tie, kas dzīvoja nezināšanas laikmetā. Tāpēc sāc savu darbu no jauna.”
(Darimi, Mukaddime, 1)
Šī ziņa ir ļoti vāji pamatojama.
Atkārtodams šo notikumu, Dieva sūtnis, šķiet, vēlējās pateikt sekojošo:
„Lūk, kādi jūs bijāt pirms islāma. Pirms islāma jūs bijāt kā ogles un dzelzs. Bet tagad jūs esat kā zelts un dimanti. Es to atkārtoju vēl un vēl, lai jūs vēlreiz atcerētos to cilvēcību un labās īpašības, ko jums deva islāms!”
Džahilija,
Tas ir nosaukums, kas dots laikmetam pirms islāma. Tas ir periods, kas ir pretējs islāma laikmetam, kurā ir apkopotas visas individuālās un sociālās skaistuma īpašības.
Ticība islāma izpratnē,
tā kā tas aptver visus dzīves aspektus, tad tas ir kā nevedinātība.
“neticība”
varam to nosaukt par periodu.
Tādas ļaunprātības kā haoss, tirānija, amoralitāte un elku pielūgsme, kas ir Džāhilijas izpausmes, sakņojas šajā…
“neticība”
viņi gūst atzinību. Viņi iedveš uzticību saviem sarunu partneriem.
(ticība, ticīgais),
laikā, kad nebija izpratnes, kas ietvertu ticību, kas ietvertu smaidīšanu pret savu ticības brāli, sveicienu apmaiņu, šķēršļu novākšanu no ceļa…
“džāhilija”
tā ir teikts.
Patiesībā, arī pravietis Muhameds (sav.) ir teicis par nepiekrišanu (ticībai).
Abū Džahils
viņš/viņa bija izdomājis/izdomājusi vārdu.
Viens no šiem necilvēcīgajiem un bezdievīgajiem darbiem no pagānisma laikmeta, kura piemērs ir aprakstīts šeit, ir:
meiteņu dzīvu aprakšana, nogalināšana
tā bija viņa/viņas paraža.
Šis ļaunais ieradums ir minēts Korānā:
“Un kad tiks jautāts tai meitenei, kura tika dzīva aprakta zemē: ‘Kāds bija viņas grēks, ka viņa tika nogalināta?'”
(At-Takwīr, 81/8-9)
Korāns nesniedz skaidrojumu par iemesliem, kāpēc tika nogalinātas meitenes. Taču divās vietās…
“Nebaidieties no nabadzības un nenogaliniet savus bērnus (evlâdeküm).”
tiek pavēlēts
(sk. En’âm, 6/151; İsrâ, 17/31),
Šeit nav dzimumšķirošanas.
Tomēr, kā ziņots, atšķirībā no vīriešiem, kuriem bija iespējas piedalīties reidos, laupīšanās un pelnīt iztiku ar darbu, sievietēm šādu iespēju nebija. Turklāt, ja sievietes nākotnē kļūtu nabadzīgas, viņām nebūtu iespēju apprecēties ar sociāli līdzvērtīgiem vīriešiem. Apprecēties ar kādu, kas nav līdzvērtīgs, bija liels kauns. Turklāt, nabadzības gadījumā pastāvēja liela varbūtība, ka viņas varētu pievērsties nelikumīgām darbībām.
Tāpēc tika nogalinātas galvenokārt meitenes, un galvenais iemesls tam ir tāds, kā norādīts Korānā.
“ekonomisks”
Tā bija. Morālās bažas bija šī turpinājums.
Tātad, arābi,
Viņi nogalināja savas meitas nabadzības un tās izraisītā apkaunojošā stāvokļa dēļ.
Islāms,
jau no paša sākuma viņš centās izskaust pagāniskās ērās pastāvējušos ļaunos ieradumus, un šajā sakarā, lai izskaustu meitu dzīvu aprakšanas un nogalināšanas ieradumu, tika ņemti zvēresti,
“nenogalināt bērnus”
bija iekļāvis šo pantu.
(sk. Mumtehine, 60/12; Buhārī, Imān, 11)
Tātad, pateicoties islāmam, sieviete ir ieguvusi godu būt cilvēkam.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
