– Sūras az-Zumar 68. pantā teikts: “Kad tiks pūsta tauri, tad visi, kas ir zemē un debesīs, izņemot tos, ko Allahs vēlēsies, kritīs un mirs…”
– Vai varētu man paskaidrot frāzi “izņemot tos, kurus Dievs vēlas” šajā pantā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Sūras az-Zumar, 68. pants:
“Un tad tika pūsts taurē. Visi, kas bija debesīs un uz zemes, tika satriekti un iznīcināti, izņemot tos, ko Allahs vēlējās. Tad tika pūsts vēlreiz. Un tad viņi visi piecēlās un skatījās.”
Panta skaidrojums:
Pants, kurā minēts
“saika”
faktiskajās interpretācijās visbiežāk
“nomirs no bailēm”
tika interpretēts kā.
(Piemēram, sk. Râzî, XXVII, 18; Ševkânî, IV, 544)
Tiek minēts, ka no Sūra ietekmes ir izņēmti lieli eņģeļi, kuru vārdi ir Džibrīls, Mikāils un Azrāīls; dažos stāstos tiem ir pievienoti arī citi eņģeļi, piemēram, eņģelis vārdā Ridvāns, tie, kas nes Aršu, un tie, kas pilda sarga pienākumus paradīzē un ellē.
(sk. Kurtubī, XV, 268-269; Ševkānī, IV, 544); (sk. Diyanet Tefsiri, Kur’an Yolu: IV/550.)
Attiecīgie hadīsi:
“Starp diviem pūtieniem ir četrdesmit…”
Tad no Abū Hureiras (lai Dievs viņu apžēlo) tika jautāts:
— Četrdesmit dienas?
— Nezinu, — viņš teica.
— Vai tas ir četrdesmit gadu?
— Nezinu, — viņš teica.
— Vai tas ir četrdesmit mēneši?
— Nezinu, — viņš teica.
«Nu jau cilvēka ķermenis pūs un sadalīsies, bet astes kauls paliks.»
(maziņš, lodītes veida)
Kauli nesapūs. No tā kaula radīsies un izveidosies cilvēki.»
(Buhārī, Tefsīr 3/39, 1/78; Muslim, Fiten 141)
Atkal, saskaņā ar Abū Hurairas (ra) stāstījumu, Allahs sūtnis (asm.) ir teicis:
«Eņģelim Gabriēlam, 68. pantā»
«Izņemot to, ko Dievs vēlas»
Kad es jautāju, ko viņš ar šiem vārdiem domā,
“Viņi ir mocekļi…”
atbildēja viņš.»
(Abū Ja’lā, hadīss ir vājš.) (sk. Celal Yıldırım, İlmin Işığında Asrın Kur’an Tefsiri, Anadolu Yayınları: 10/5278.)
Sūras An-Naml (27. sūra) 87.–89. ajeti:
87. Dienā, kad tiks pūsts taurē, visi, kas ir debesīs un uz zemes, izņemot tos, kurus Dievs gribēs, būs pārņemti šausmām. Visi viņam pakļausies.
88.
Tu redzi kalnus un domā, ka tie stāv nekustīgi. Bet tie pārvietojas kā mākoņi. Tas ir Allāha, kas visu radījis, darbs. Viņš, bez šaubām, zina visu, ko jūs darāt.
89.
Kas nāk ar labu, tam tiks dots vēl labāk, un viņi tajā dienā būs droši no bailēm.
Attiecīgā panta skaidrojums:
Tajā dienā, kad tiks pūsta bazūne, būs lielā apokalipse!
SŪR,
Daži to ir interpretējuši kā “vāv” burta atvēršanu un “suver” kā vārda “suret” (tēls) daudzskaitli, bet “nefh” kā dvēseles iepūšanu tēlos. Ja tā būtu, tad būtu jālieto vietniekvārds. Tomēr citā pantā…
“Tad, kad viņam vēlreiz pūš virsū”
(Zumer, 39/68)
Tā kā ir lietots vienskaitļa vīriešu dzimtes vietniekvārds, šī nozīme nevar būt pareiza. Daži to ir uzskatījuši par simbolisku, sakot, ka mirušo izsaukšana no kapiem uz tiesas dienu ir simboliski salīdzināta ar pūšanu taurē, lai mobilizētu armiju.
Pēc vairuma komentētāju domām, kā tas ir minēts dažos hadīsos,
Sūr ir kā liela pūšamā caurule, kurā tiks pūsts trīs reizes.
:
Pirmkārt,
“kosmiskā elpa”
,”proti, nespēja izturēt, bailes iepūst.”
Otrkārt,
“pērkona dvesma”
tātad, iznīcinošs pūtiens.
Trešais ir
“pēdējais elpas vilciens”
, kas ir piecelšanās pūtiens.
Un šis uzdevums ir uzticēts eņģelim Israfilam. Kā paskaidrots šajā pantā, pirmajā pūšienā, kas saucas “nefha-i feza”, visi, kas ir debesīs un uz zemes, izņemot tos, kurus Dievs vēlēsies, satricināsies no šausmām.
Sūras Az-Zumar (39. sūra)
“Kad atskanēs pūšļi, visi, kas ir debesīs un uz zemes, izņemot tos, kurus Dievs gribēs, kritīs un mirs…”
(Zumer, 39/68) a
Saskaņā ar teikto, otrajā pūšamajā skaņā, kas ir nāves pūšamā skaņa, visi, izņemot tos, kurus Dievs vēlas, tiks iznīcināti un mirs.
“…Tad, kad viņiem vēlreiz pūtīs, viņi tūlīt piecelsies un skatīsies.”
(Zumer, 39/68)
un
“Un tad, lūk, viņi pieceļas no saviem kapiem un steidzas pie sava Kunga.”
(Jāsīn, 36/51)
Saskaņā ar pantiem, trešajā pūtienā, kas ir pēdējais, viņi celsies no savām kapavietām un steigsies uz tiesas dienu.
Tirmizī, atsaucoties uz Ebu Saīdu el-Hudrī (lai Dievs viņam žēlastību dāvā), ir citējis šādu hadīsu, kuru viņš uzskata par labu: Pravietis Muhameds (lai Dievs viņam žēlastību dāvā) teica:
“Kādu gan prieku un priecīgumu es izjūtu, kad Sūras īpašnieks ir pielicis pūšamo tauri pie lūpām un gaida atļauju, kad viņam tiks pavēlēts pūst.”
tā bija pavēlējis. Tas bija ļoti grūti pieņemams viņa pavadoņiem. Tad pravietis teica:
“Mums pietiek ar Allāhu, Viņš ir vislabākais aizbildnis.”
(Āli Imrān, 3:173)
sakiet.”
viņš teica.
FEZA:
Šausmīga lieta izraisa cilvēkā apjukumu un bailes, proti, tas nozīmē būt satricinātam un apdullinātam no spēcīgām bailēm. Tomēr tie, kurus Dievs vēlas, ir droši no bailēm. Par to, kas tie ir, ir izteikti dažādi viedokļi, taču nav nekādas noteiktas informācijas. Vislabākais ir tas, kas seko nākamajā, otrajā pantā.
“Un viņi tajā dienā būs droši no bailēm.”
(Neml, 27/89)
tā ir jāizsaka tādā veidā, lai tas būtu skaidrojums.
Viņš, bez šaubām, zina visu, ko jūs darāt. Kas nāks ar labu darbu, tam būs vēl labāks atalgojums, un tie, kas nāks ar labu darbu, būs droši no tā briesmīgā baiļu, kas piemeklēs tos, kas būs tur tajā dienā, kad pūtīs taurē, vai tajā dienā, kad notiks augšāmcelšanās.
(skat. Elmalılı Tefsiri)
“Tajā dienā, kad tiks pūsts taurē, visi, kas ir debesīs, izņemot tos, kurus Allahs vēlēsies, būs izbijušies. Visi nāks pie Allaha pazemīgi.”
(Neml, 27/87)
Šis pants ir pierādījums Sūras eksistencei. Turklāt, daži no pravieša Muhameda (s.a.v.) atstāstītie hadīsi detalizēti izskaidro tās būtību.
Abū Ja’lā al-Mawsilī
Müsned
Šajā hadīsu grāmatā ir citēts kāds svētais hadīss no Abū Hureiras (ra), kurš skaidro šo jautājumu: Abū Hureira saka: Kādu dienu pravietis (s.a.v.) sēdēja ar mums un sarunājās. Viņa apkārtnē bija liela grupa no viņa pavadoņiem. Viņš mums teica:
„Pēc tam, kad Visaugstākais Dievs radīja debesis, Viņš radīja arī tauru. Un Viņš to iedeva Israfilam (lai viņš būtu ar viņu). Israfils ir pielicis savu muti pie tauras un savas acis ir vērstas uz Aršu. Viņš gaida pavēli, lai pūstu taurā.”
Abu Hureira saka: Es,
“Ak, Dieva sūtnis, kas ir sūra?”
Es jautāju. Viņš atbildēja:
“Tas ir instruments, kas atgādina ragu.”
tā atbildēja. Es atkal,
“Kas tas tāds ir?”
Es jautāju. Viņš atbildēja:
„Viņš ir kaut kas milzīgs. Es zvēru pie Visaugstākā Dieva, kas mani sūtīja sludināt patiesību, ka zemes un debesis ir niecīgas Viņa priekšā. Viss var ietilpt Viņā.”
atbildēja…
Šis hadīss ir garš un detalizēti izskaidro visu. Saskaņā ar šo hadīsu:
Pūšot tauri, tas tiks izdarīts trīs reizes.
Pirmajā pūtienā
Visi radījumi trīcēs no bailēm un šausmām.
Otrajā pūšienā
Visa pasaule apgriezīsies kājām gaisā, visi dzīvie radījumi mirs. Dievs radīs jaunu kārtību.
(pēcnāves valstība)
kad pienāks norēķinu diena,
ar trešo pūšienu
Visu mirušo dvēseles atgriezīsies savos ķermeņos un tie atdzims. Un tad notiks tiesa, aprēķins, svēršana, aizlūgšana, Sirat tilts, paradīze, elle… un apokalipses notikumi.
Korānā ir aprakstīts šausmu, kas notiks, kad tiks pūsta tauri.
Tekvir, Infitar, Inšikak
un sniedz plašāku informāciju citos laikos:
“Tajā dienā Saule aptumšosies, zvaigznes izbirs un izkūpēs, kalni tiks pārvietoti, dārgākās desmit mēnešu vecamas kamieles tiks pamestas, un jūras vārīsies.”
(Tekvīr, 81/1-4, 6);
“Debesis pāršķelsies, zvaigznes izkaisīsies, jūras izliesies.”
(Al-Infitar, 82/1-3);
“Kad debesis pāršķelsies un pakļausies sava Kunga pavēlei, zeme izstiepsies, izmetīs no sevis visu, kas tajā ir, un pilnībā iztukšosies, un pakļausies savam Kungam.”
(Al-Inšiqāq, 83/1-4)
;
“Tas radīs lielu troksni, tajā dienā cilvēki būs kā tauriņi, kas plandās ap ugunskuru, un kalni būs kā izmētāta krāsaina vilna.”
(Kārija, 101/1-5);
“Zeme drebēs no šausmām, izmetīs savu nastu ārā, un cilvēks izteiks savas bailes, sakot: “Kas notiek?””
(Al-Zalzalah, 99/1-3)
;
“Tajā dienā notiks satricinājums, kam sekos vēl viens, sirdis trīcēs, cilvēku acis nolaidīsies uz zemi, un viņi teiks: “Vai mēs atgriezīsimies savā agrākajā stāvoklī, kad būsim pārvērtušies par drupinātām kaulām?””
(vai ne).
Tādā gadījumā viņi domās, ka tas ir pagrieziena punkts par labu viņiem. Ar vienu vienīgu kliedzienu viņi visi izbirs uz līdzenuma.”
(An-Nazi’at, 79/6-14);
“Tajā dienā, kad tiks pūsts taurē, visi nāks pulkiem, debesis atvērsies kā durvis, un kalni tiks pārvietoti un pārvērtīsies par mirāžu.”
(Nebe; 78/18-20)
;
“Zvaigžņu gaisma izdzisīs, debesis saplīsīs, kalni tiks izmētāti kā vate.”
(Murselāt, 77/8-10);
“Kad acis apžilbs, kad mēness aptumšosies, kad saule un mēness satiksies, tad cilvēks teiks: “Kur lai bēgu?”, bet tajā dienā nebūs patvēruma.”
(Kijāmat, 75/7-11);
“Viņi ir kā savvaļas ēzeļi, kas bēg no lauvas, jo tās baidās.”
(Al-Muddaššir, 74/50-51);
“Zeme un kalni satricināsies, kalni pārvērtīsies par mīkstām smilšu kaudzēm.”
(Muzzammil, 73/14);
“Debesis būs kā izkusis metāls, un kalni būs kā izmētāta vata; neviens draugs nevarēs palīdzēt savam draugam.”
(Al-Ma’arij, 70/8-10);
“Katrs zīdītājs, redzot šo satricinājumu, aizmirst par zīdīšanu, katra grūtniece zaudē savu bērnu, un cilvēki ir kā piedzēruši. Viņi nav piedzēruši, bet Dieva soda smagums viņus noved šādā stāvoklī.”
(Hajj 22/1-2).
Mirusīm ķermeņiem tiks piešķirtas dvēseles.
trešais pūtiens
savukārt,
“Viņu acis ir izplēstas, kā siseņi izkaisīti, viņi steidzas no saviem kapiem pie tā, kas viņus sauc. Neticīgie saka: “Cik briesmīga diena!” ”
(Kamer, 51/8-9).
“Tajā dienā, kad viņi steigsies izkļūt no saviem kapiem, viņu skatieni būs apstulbuši, un viņu sejas klās kauns, it kā viņi skrietu uz augstiem akmeņiem. Tā ir tā diena, kas viņiem bija apsolīta.”
(Mearic, 70/43-44).
Augšminētajā hadīsā pravietis Muhameds (s.a.v.) saka: „Kad tiks pūsta Sūras tauri, tad visi, kas ir debesīs un uz zemes, izņemot tos, kurus Dievs gribēs, būs pārņemti bailēm. Visi viņi nāks pie Dieva ar pazemīgiem galvām.”
(Neml, 27/87)
pantā, kurā teikts:
Abu Hureira jautāja, kas ir tie cilvēki, uz kuriem attiecas vārdi “izņemot tos, kurus Allāhs vēlas”. Atbildot, Allahs sūtītais teica:
„Viņi ir šahidi (mocekļi). Jo šahidi ir dzīvi pie Visaugstākā Dieva. Dievs viņus pasargājis no šausmām, bailēm un nemiera, kas sagaida viņus tiesas dienā. Šīs bailes un nemiers ir paredzēti tikai neticīgajiem, nepaklausīgajiem un grēciniekiem,” atbildēja viņš. Pēc tam mūsu pravietis sniedza īsu informāciju par tiesas dienu un pūšļiem:
“Kad visi dzīvie radījumi nomirst, nāves eņģelis Azraīls stājas Dieva priekšā un saka: “Ak, Dievs, visi radījumi, kas dzīvoja uz zemes un debesīs, ir miruši, izņemot tos, kuru dzīvi Tu vēlējies pagarināt.” Dievs, lai gan zina, kas palicis, jautā nāves eņģelim: “Vai ir kāds, kas vēl dzīvo?” Azraīls atbild: “Ak, Dievs, palicis ir Tavs cēlākais un vienmēr dzīvais Es. Tu esi mūžīgs un dzīvs. Un palikuši ir arī eņģeļi, kas tur Arku, Gabriēls, Mihaēls un es.” Pēc tam, pēc Dieva pavēles, nomirst arī atlikušie eņģeļi, un tad Dievs, vēršoties pie Azraīla, saka: “Ak, mans eņģeli, tu esi tāds pats kā mani citi radījumi. Visi mani radījumi ir miruši, tev vairs nav vajadzības. Es esmu tas, kas rada un nogalina. Tagad arī tu nomirsti,” un Azraīls nomirst. Tad Dievs…”
“Kam šodien pieder īpašums?”
viņš sauks, bet neatbildēs neviens dzīvs; atbildi dos pats Dievs. “Šodien valstība pieder vienīgajam un visvarenajam Dievam?”
Visaugstākais Dievs izmainīs zemes un debesis, radīs jaunu pasauli, viss būs izlīdzināts. Pēc Dieva aicinājuma visas būtnes atgriezīsies savā iepriekšējā stāvoklī; tie, kas bija zem zemes, paliks apakšā, tie, kas bija virs zemes, paliks augšā, gaidot augšāmcelšanās brīdi. Pēc Dieva pavēles debesis četrdesmit dienas līs lietus, viss būs pārklāts ar ūdeni. Tad Dievs pavēlēs ķermeņiem atdzīvoties. Ķermeņi iznāks no zemes, kā augi dīgst. Tikmēr tiks atdzīvināti arī Gabriels un Mihaels. Tad Dievs aicinās visas dvēseles. Tajā dienā ticīgo dvēseles ieradīsies gaismas veidā, bet neticīgo – tumsas veidā. Dievs šīs dvēseles ieliks Surā un pavēlēs Israfilam. Israfils izpildīs pavēli un pūtīs Suru. No Sura iznākošās dvēseles piepildīs telpu starp zemi un debesīm; tad Dievs pavēlēs katrai dvēselei ieiet savā ķermenī. Pēc tam, kad dvēseles ieies ķermeņos, zeme atvērsies, un katrs iznāks no sava kapa un sāks iet uz dievišķo tiesu.
“Viņu acis ir apmātas, viņi izskries no savām kapavietām kā siseņi, kad tos sauks.”
(Kamer, 54/8).
Saskaņā ar to, Sūr ir instruments, par kura būtību mēs nezinām, kas neatgādina nevienu no pasaules instrumentiem, bet kas hadītos ir aprakstīts kā pūšamais instruments, un kuru Israfils (as) pūtīs trīs reizes, lai izraisītu visu dzīvo būtņu vienlaicīgu nāvi, Visuma kārtības izjukšanu, jaunas pasaules izveidi un, visbeidzot, dzīvo būtņu atdzimšanu.
(sk. Fedakar KlZMAZ, Šamil İslam Ansiklopedisi)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
