– Vai varētu izskaidrot trīs stāstus par Jāzepa (as) kreklu, kas minēti Jāzepa sūrā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jusufa sūrā
“trīs krekli”
Šis izteiciens nav minēts. Tomēr Korānā ir aprakstīti trīs dažādi notikumi saistībā ar Jūsufa (as) kreklu.
(sk. Jūsufs, 12/7-32, 89-98)
tiek aprakstīts.
1. Pēc tam, kad Jāzeps (as) tika iemests akā, viņa brāļi paņēma viņa kreklu, notraipīja to ar dzīvnieka asinīm un aiznesa to savam tēvam.
Patiešām, Jūsufa un viņa brāļu stāstā ir daudz pamācību tiem, kas vēlas mācīties un izprast.
Saskaņā ar esošo Toru, kad Jāzeps izstāstīja savu sapni, viņa tēvs Jākobs (as) sadusmojās un viņu norāja.
(1. Mozus grāmata, 37:10)
.
Kad viņi savā starpā runāja:
„Jozefs un viņa brālis ir tēvam mīļāki. Bet mēs esam spēcīgāka grupa. Acīmredzot, tēvs šajā jautājumā kļūdās. Nogaliniet Jozefu vai izsūtiet viņu uz kādu attālu vietu, lai tēva mīlestība un labvēlība paliktu tikai pie jums. Pēc tam nožēlosiet savus grēkus un kļūsiet par taisnīgiem cilvēkiem.”
Viens no viņiem:
„Nenogaliniet Jūsufu, bet iemetiet viņu kādā akā. Lai kāda karavāna viņu paņemtu un aizvestu. Ja Jūs to darīsiet, tad dariet tā!”
teica.
(Kad viņi to bija nolēmuši, kādu dienu viņi devās pie sava tēva un teica:)
„Mūsu mīļais tēvs!” – teica viņi. – „Kāpēc tu mums neuzticies un neļauj mums paņemt Jūsufu? Mēs viņu ļoti mīlam un esam viņam uzticīgi. Ļauj mums viņu paņemt rīt, lai viņš varētu spēlēties un izklaidēties, mēs par viņu labi parūpēsimies.”
Viņu tēvi:
“Man ir aizdomas, ka, ja jūs viņu paņemsiet, viņu apēdīs vilki, jums pašiem to neapzinoties.”
teica.
Viņi,
“Tiešām!”
viņi teica,
“Ja mēs, būdami tik spēcīga grupa, ļausim, lai viņu saplosītu un apēstu, tad mums ir kauns! Kam mēs te esam?”
Tad, kad viņa brāļi viņu paņēma un aizveda, un vienojās par to, lai viņu iemestu akas dibenā, tad Mēs Jūsufam atklājām:
“Pienāks laiks, kad tu viņiem atgādināsi par šo darbu, ko viņi izdarījuši, kad viņi to vismazāk gaidīs un kad viņi tevi vairs neatcerēsies.”
Kad iestājās nakts, viņi raudot atgriezās pie sava tēva un teica:
„Mūsu mīļais tēvs, kad mēs devāmies prom no vietas, kur bijām sacensībās, mēs atstājām Jūsufu pie mūsu mantām. Un kad mēs atgriezāmies, viņu bija apēdis vilks! Tagad, pat ja mēs teiktu patiesību, tu mums neticēsi!”
Viņi atnesa Jūsufa kreklu, aptraipītu ar viltotu asiņu. Viņa tēvs Jākubs:
“Nē!”
edi,
„Jūsu pašu iekāres jūs pievīlušas un novedušas pie šādas rīcības. Tagad man atliek vien cerēt un pacietīgi gaidīt. Ko lai saku, jūsu stāstītais liecina, ka palīdzēt var vienīgi Dievs!”
2. Sievietes vēlme iegūt Jāzepu un viņas mēģinājums saplēst viņa kreklu.
No tālienes bija atnākusi karavāna, un tie bija nosūtījuši savus ūdensnesējus pie akas. Tur bija ūdensnesējs, kurš nolaida savu spaini.
“Ak, priecīga ziņa! Priecīga ziņa! Lūk, kāds jauneklis!”
teica. Viņš un viņa pavadoņi, lai viņu pārdotu kā preci, to neizpauda karavānas dalībniekiem un noslēpa. Bet Visaugstais Dievs labi zināja, ko viņi darīs!
Kad viņi beidzot ieradās Ēģiptē, viņi pārdeva viņu par zemu cenu, par nieka naudu. Viņi viņam tāpat nebija piešķīruši nekādu vērtību.
Ēģiptē vezīrs, kurš nopirka Jūsufu, sacīja savai sievai:
“Rūpējies par viņu labi!”
teica,
“Varbūt mums no tā būs kāds labums, vai arī mēs viņu adoptēsim!”
Tā mēs nostiprinājām Jūsufa stāvokli tajā zemē, devām viņam iespējas un, starp citu, iemācījām viņam sapņu tulkošanu. Dievs vienmēr ir absolūti uzvarošs savā gribā, bet lielākā daļa cilvēku to nezina.
Kad viņš sasniedza pilngadību, mēs viņam piešķīrām gudrību un zināšanas. Tā mēs atalgojam tos, kas dara labus darbus.
Tad mājas saimniece, kurā Jāzeps uzturējās, iekāroja viņu un aizslēdza durvis,
“Nāc šurp pie manis!”
viņš teica. Viņš,
“Es paļaujos uz Dievu!”
teica.
„Patiesību sakot, esmu pieredzējis daudz laba no sava kunga, tava vīra. Tie, kas ir nodevīgi un ļauni, nekad neizlabosies.”
Patiesībā, sieviete bija stingri apņēmusies viņu iegūt un pat mēģināja to izdarīt. Ja viņš nebūtu redzējis sava Kunga pierādījumu, viņš būtu pakļāvies sievietei. Tā mēs parādījām savu pierādījumu, lai atturētu viņu no ļaunuma un netiklības. Jo viņš bija viens no mūsu pilnībā uzticīgajiem kalpiem.
Tad abi metās skriet pie durvīm. Sieviete saplēsa Jūsufa kreklu no muguras.
(Tieši šajā brīdī)
Pie durvīm viņi sastapās ar sievietes vīru! Sieviete nekavējoties…
“Kāds gan varētu būt sods tam, kurš ar ļauniem nodomiem vēršas pret tavu ģimeni, ja ne cietums vai kāda cita ļoti barga un sāpīga sodība?”
teica.
Jāzeps savukārt:
“Viņš patiesībā vēlējās, lai es piederētu viņam.”
viņš teica. Kāds no kundzes radiniekiem arī sniedza šādu liecību:
„Ja krekls ir saplēsts priekšpusē, tad sieviete runā patiesību, bet jauneklis ir melis. Bet ja krekls ir saplēsts aizmugurē, tad viņa ir melis, bet jauneklis runā patiesību.”
Kad viņš ieraudzīja, ka viņa krekla aizmugure ir saplēsta.
(vīrs savai sievai:)
“Skaidrs!”
teica.
„Tas ir viens no jūsu, sieviešu, trikiem! Jūsu viltība ir patiešām briesmīga! Jūsuf! Nekam to nevienam nesaki! Sieviete! Lūdz piedošanu par savu grēku, jo tu esi viena no grēciniecēm.”
Skupina sieviešu pilsētā:
“Vai dzirdējāt?”
viņi teica,
„Vezīra sieva iemīlējusies savā kalponī un gribējusi ar viņu mīlēties! Mīlestības uguns viņai krūtīs degusi. Sieviete acīmredzot sajukusi prātā! Patiesību sakot, mēs šādu rīcību viņai nepiedēvējam!”
Kad kundze izdzirdēja šīs sieviešu tenkas par sevi, viņa nosūtīja uzaicinājumus, lai tās atnāktu uz viņas pili. Viņa lika sagatavot bagātīgi klātu galdu. Uz galda, lai katrs viesis varētu nomizot un sagriezt augļus, viņa lika nolikt arī nazi. Kamēr viņas bija aizņemtas ar augļu mizojumu un griešanu, viņa no malas teica Jūzefam:
“Ej nu, stājies viņiem pretī!”
teica. Sievietes, viņu ieraugot, apstulba, tik ļoti apburta viņa skaistuma, ka neviļus sagrieza savas rokas un:
„Nē, nedod Dievs! Tas nevar būt cilvēks, tas ir kāds ļoti dārgs eņģelis! Tas nevar būt nekas cits!”
viņi teica.
Vezīra kundze:
„Lūk, jaunietis, kurš ir iemesls jūsu nosodījumam! Es zvēru, ka es…“
Es gribēju gūt no viņas labumu, bet viņa izturējās tikumīgi. Es vēlreiz zvēru, ja viņa neizdarīs to, ko es viņai pavēlēšu, viņa noteikti tiks iemesta cietumā, pazemota un izmocīta!”
3. Jāzepa krekla nosūtīšana tēvam.
Jusufs:
“Jūs,”
teica,
“Jūs taču noteikti zināt, kā izturējāties pret Jūsufu un viņa brāli savas neziņas laikā, vai ne?”
“Ak! Vai tas esi tu, Jāzep?”
viņi teica. Viņš atbildēja:
„Jā, es esmu Jūsufs, un šis ir mans brālis! Patiešām, Allāhs mums parādīja Savu žēlastību. Tas ir droši, ka Allāhs nekad nezaudēs to, kas Viņu ciena, izvairās no aizliegtā, turpina paklausību un pacietīgi iztur pārbaudījumus.”
Viņa brāļi un māsas arī teica:
„Patiesi, zvēru pie Dieva, ka Dievs tevi ir paaugstinājis pār mums. Patiesi, mēs bijām vainīgi!”
Jusufs atbildēja šādi:
„Šodien es jūs ne nosodīšu, ne pārmetīšu! Es esmu jums piedevis, un lai Dievs jums piedod. Jo Viņš ir visžēlsirdīgākais no žēlsirdīgajiem.”
“Paņemiet šo manu kreklu, ejiet pie mana tēva un pieskarieties viņam ar to pie sejas, tad viņš atvērs acis. Pēc tam nāciet visi kopā ar saviem bērniem pie manis.”
Tikko karavāna bija atstājusi Ēģipti, no tālienes parādījās viņu tēvi:
“Ja jūs nesakāt, ka viņš ir ‘izkukuļojies’, tad, godīgi sakot, es jūtu Jūsufa smaržu!”
teica.
Tie, kas tur bija:
“Piekunēju pie Dieva,”
viņi teica,
“Tu joprojām esi tikpat naivs kā agrāk.”
Kad vēstnesis atnāca un pieskārās Jākoba sejai ar kreklu, viņa acis atvērās un viņš teica:
“Vai es jums neteicu, ka zinu to, ko jūs nezināt, caur Dieva atklāsmi?”
teica.
Viņu bērni sacīja sekojošo:
„Ak, mūsu žēlsirdīgais Tēvs! Lūdzam Dievu piedot mums mūsu grēkus. Patiesi, mēs esam grēcinieki.”
Viņš atbildēja šādi:
„Es lūgšu par tevi piedošanu no sava Kunga. Patiesi, Viņš ir piedodošs un žēlsirdīgs.”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
