Vai vārdi “lai tie, kas strādā, strādātu, lai sasniegtu šādu laimi”, kas minēti Saffat 61. pantā, attiecas uz paradīzes iedzīvotājiem vai uz Allāhu?

Jautājuma detaļas


– Sūras Saffāt 51.-61. pantos ir runāts par paradīzes un elles iedzīvotājiem… par nākotni, proti, par dzīvi paradīzē un ellē… Šajā gadījumā Allāhs ir runājis par nākotni, izmantojot Savu mūžīgo zināšanu.

a) Bet vai vārdi “lai strādā tie, kas strādā, lai sasniegtu šādu laimi” panta beigās attiecas uz Paradīzes iedzīvotājiem vai uz Dievu?

b) Vai šeit ir kāda ziņa tiem, kas dzīvo pasaulē? Jo debesu un elles dzīve sāksies pēc šīs pasaules dzīves.

c) Kurā pantā, kas vēsta par nākotni, pēdējais teikums “lai tie, kas strādā, strādātu šādas laimes dēļ” ir veltīts kam?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,


a)

Šo pantu beigās ir iekļauts

“Lai strādājošie strādā tādas laimes dēļ”

Ir tādi, kas apgalvo, ka šie vārdi pieder Dievam, kā arī tādi, kas norāda, ka tie pieder paradīzes iedzīvotājiem.

(skat. Maverdi, Razi, attiecīgās vietas)


Taberi,

viņš ir izvēlējies interpretāciju, ka šis vārds pieder Dievam.

(Taberi, attiecīgā vieta)


b)

Jā, lai kam šis izteiciens arī piederētu, tas, ka Dievs to ir iekļāvis, ir vēstījums, kas mudina cilvēkus visā pasaulē strādāt taisnības ceļā.


c)


Šajos pantos (51-61) tiek salīdzināta ticība un neticība.

Šis princips ir raksturīgs Korāna stilam. Tātad, kā ideāli piemēri tiek salīdzināti tie, kas paliks ellē uz visiem laikiem – neticīgie – un tie, kas pilnībā izpilda savu ticību – pilnīgi ticīgie.

Nav sniegta detalizēta informācija par ticīgajiem, kuri savu grēku dēļ nonāk ellē, bet vēlāk no tās izkļūst un nokļūst paradīzē.

Šeit ir situācija, kad ticīgais, kas iet uz paradīzi, uzrunā savu draugu neticīgo, kas iet uz elli.


“Pēkšņi”

(tā, kas ir cienīga ieiet paradīzē)

Viņš paskatās un ierauga savu draugu pašā elles vidū. Viņš saka: “Zvērēju pie Dieva, tu gandrīz mani arī…”

(tāpat kā tu pats, noliedzot un sagrozot)

Tu mani iznīcinātu. Ja nebūtu mana Kunga žēlastības, tad es tagad arī…

(uz elli)

es būtu viens no tiem, kas tiek atvesti.”


(Saffat, 37/55-57)

Šo ticības un neticības līdzsvaru ir iespējams saskatīt no panta, kura nozīme ir šāda:

Šajā sakarā, ar pēdējo teikumu

-ne tikai konkrētiem cilvēkiem vai tikai ticīgajiem-

, visiem cilvēkiem ir dota mācība.

Tiek norādīts, ka atbrīvošanās recepte ir ticības elements, kas nodrošina vienīgi patiesu dievbijību.


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums