Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pastāv uzskats, ka zāles augšana uz kapa ir labvēlīga mirušajam, kurš tur apglabāts.
Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) gāja garām kapsētai, viņš ieraudzīja, ka divi mirušie kapos cieš mokas par sīkumiem. Viens no tiem dzīves laikā bija nodarbojies ar tenkošanu, bet otrs nebija pietiekami uzmanīgs attiecībā uz urīnu. Tad pravietis (s.a.v.) paņēma svaigu zaru, pārlauza to uz pusēm un katru daļu iedūra vienā no kapiem. Kad viņa pavadoņi jautāja, kāpēc viņš tā darījis, viņš atbildēja:
“Kamēr šie divi zari neizžūs, var cerēt, ka to ciešanas mazināsies.”
(Buhārī, Dženāiz, 82; Muslim, Īmān, 34; Ebū Dāvud, Tahāret, 26) ir teikuši.
Ja nav nepieciešamības, nav ieteicams pilnībā izravēt zāli un kokus no kapiem. Tomēr, ja ir nepieciešamība, to var izdarīt. Dedzināšana nav pareiza.
Nedrīkst lauzt dzīvus kokus un zāli kapos:
Nav šaubu, ka eksistences sfēra atrodas zikr stāvoklī, katra tās daļiņa slavē Dievu ar savu valodu un saskaņā ar dievišķajiem likumiem, kuriem tā pakļauta. Īpaši jauno koku un zāles dzīve, kas norit saskaņā ar Dieva likumiem, un to nepārtrauktā Dieva slavēšana šajā ciklā, atgādina cilvēcei daudz ko.
Radītājs ļoti mīl zaļo krāsu un zaļumu. Kas var būt dabiskāks par to, ka mēs mīlam to, ko mīl Viņš? Turklāt cilvēka dvēsele ir apburta no dabas zaļuma.
Vai mums vajadzētu uzskatīt augus un kokus par saviem labākajiem draugiem, jo tie maina gaisu, dienā uzņemot oglekļa dioksīdu un izdalot skābekli, bet naktī veicot pretēju procesu, tādējādi ievērojami veicinot cilvēku veselību? Tieši tāpēc islāma reliģija ir pavēlējusi stādīt kokus un aizsargāt tos. Tā ir pat ieteikusi, lai kapsētas būtu zaļas, un uzskatījusi par nepieņemamu nocirst kokus un augus, kas ir noderīgi gan dzīvajiem, gan mirušajiem.
Šajā sakarā islāma tiesību zinātnieki norādījuši, ka ir nepieņemami (mekruh) izraut kapos augošus zaļus kokus un zāli, un citējuši attiecīgus hadītus. Taču sausu koku un zāles nociršanā nav nekā slikta. To izmantošanā nav nekādu iebildumu. (Fetāva-yi Kaadıhan – Fetāva-yi Hindiyye.)
(Celal Yıldırım, İslam Fıkhı ar tās avotiem, Uysal Kitabevi: 2/85-86.)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
