“Nekad neskaiti lūgšanu par nevienu no viņiem, kas miruši, un nestāvi pie viņu kapiem. Jo viņi noliedza Allāhu un Viņa sūtni un nomira kā bezdievji.”
(At-Tawbah, 9/84)
kas minēts pantā
“mūžīgs”
No šī vārda var saprast, ka runa nav par tādu mūžību, kāda piemīt Dievam, bet gan par to, ka viņi nepildīja savus lūgšanu pienākumus līdz pat mūsu pravieša (savsallallahu aleyhi ve sellem) nāvei.
“Mūžība”
Šeit tas ir ierobežots nevis ar bezgalību, bet ar mūsu pravieša nāvi.
“Viņi mantos Firdevs dārzus. Viņi tur paliks mūžīgi.”
(Al-Mu’minūn, 23/11)
Vai būtu nepareizi saprast vārdu “mūžība” šajā pantā ne kā “bezgalību, tādu kā Dieva mūžība”, bet kā mūžību, kas ir ierobežota ar dažiem nosacījumiem, kā iepriekšējā pantā?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
–
“Mūžīgs/mūžība”
Šī vārda patiesā nozīme ir bezgalība. Taču to lieto arī pārnestā nozīmē – ilgam laikam.
Tāpēc vārda “ebed/ebedî” patiesā vai pārnestā nozīme vietā, kur tas lietots, ir atkarīga no konteksta.
“ar prātu”
tiek uztverts.
Muhammeda dzīve bija ierobežota.
tātad,
“Nevienam no viņiem, kas miruši, nekad vairs neskaiti lūgšanu un nestāvi pie viņa kapa…”
Tā kā šī vārda lietošana attiecīgajā pantā nevar nozīmēt bezgalību, ir skaidrs, ka šeit ir domāta pārnestā nozīme. Šī vārda pārnestā nozīme ir vērsta uz to, lai parādītu attiecīgās tēmas galējo dimensiju.
–
Saskaņā ar Korāna pantiem, hadīsiem un visu dievišķo reliģiju vienprātību, paradīze un elle ir mūžīgas un bezgalīgas.
tā kā tas ir nemainīgs,
„Viņi mantos Firdevs dārzus, un tajos viņi paliks mūžīgi.”
Ir nepieciešams saprast vārdu “EBEDΔ, kas atrodas iepriekš minētajā pantā, kā “bezgalība”.
Šeit ir divu ar šo tēmu saistītu pantu tulkojumi:
“Bet tie, kas tic un dara labus darbus, tie ir paradīzes iemītnieki, un tur viņi paliks mūžīgi.”
(Al-A’raf, 7/42)
“Bet tie, kas noliedz Mūsu zīmes un iedomīgi no tām novēršas, tie ir elles iemītnieki, un tie tur paliks mūžīgi.”
(Al-A’raf, 7:36)
Šajos divos pantos minētais un
“pastāvīgs / mūžīgs”
ko mēs tulkojam kā
“Halidun”
vārds,
“HULD”
tas cēlies no saknes.
Šī vārda leksiskā nozīme ir palikt mūžīgi, pastāvēt mūžīgi. Būt nemirstīgam paradīzē nozīmē dzīvot tur mūžīgi, nekad to neatstājot. “Huld” zeme nozīmē mūžīgo/pastāvīgo valsti. Viens no paradīzes nosaukumiem ir “Daru’l-huld”, kas norāda uz to, ka tās iedzīvotāji tur paliks mūžīgi.
(skat. Lisanu’l-Arab. Tehzibu’l-luga, Kitabu’l-Ayn, raksts “HLD”)
„Tie, kas ir tādi (nelaimīgi), nonāks vislielākajā ugunī. Tur viņi vairs ne mirs un neizjutīs mieru.”
(Al-A’la, 87/12-13)
Panta, kurā teikts, ka elle ir mūžīga, nozīme ir tāda, ka tā ir bezgalīga.
“tur vairs neviens nemirst…” (vai: “tur vairs nemirstas…”)
ir izteikts ar teikumu.
Šie hadīsi arī norāda, ka paradīze un elle ir mūžīgas, t.i., bezgalīgas.
„Ak, cilvēki! Patiesi, galīgā atgriešanās ir pie Allāha. Tad nu, vai nu uz paradīzi, vai uz elli. Tā ir nemirstīga mūžība un pastāvīga mītne.”
“Mecmau’z-zevaid” ir ziņots, ka šis hadīss ir autentisks.
(sk. Macmauz-Zevaid, 5/56)
„Pēdējā dienā, vēršoties pie cilvēkiem, tiks teikts: „Ak, paradīzes iedzīvotāji! Jums ir mūžīga nemirstība. Ak, elles iedzīvotāji! Jums arī ir mūžīga nemirstība.”“
(Buhārī, Rikak, 51; Muslim, Džennet, 40; Tirmizī, Džennet, 20)
Šajos hadīsos vārds “mūžība” ir lietots kopā ar vārdu “nemirstība”, tādējādi jautājums ir skaidri noskaidrots, neatstājot vietu šaubām.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kā mums jāatbild tiem, kas apgalvo, ka paradīze un elle nav mūžīgas un ka kādā brīdī – nedod Dievs – Dievs apniks un iznīcinās paradīzi un elli?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
