Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmais priekšnoteikums, lai nokļūtu paradīzē, ir ticība. Neticīgie paliks ellē uz mūžiem. Savukārt ticīgie, atkarībā no saviem darbiem, vai nu uzreiz nokļūs paradīzē, vai arī pēc grēku izpirkšanas.
Tikai Dievs zina, vai cilvēks, kurš tikai lūdzas, nokļūs paradīzē. Taču neaizmirsīsim, ka mēs esam atbildīgi par paklausību visiem Dieva priekšrakstiem un aizliegumiem. Tāpēc pēcnāves dzīvē tiks svērti mūsu grēki un labie darbi, un atkarībā no rezultāta mēs nokļūsim vai nu paradīzē, vai ellē.
Cilvēks, pateicoties savai spējai uz labo un ļauno, var sasniegt visaugstāko stāvokli starp radībām, bet var arī nokrist viszemākajā. Tādam radījumam, kāds ir cilvēks, protams, ir nepieciešams, lai tiktu reģistrēti visi viņa darbi. Visu saglabājošā Visaugstākā Dieva atmiņa prasa, lai tiktu saglabāti viņa darbi un rīcība. Šiem saglabātajiem darbiem ir jābūt nosvērtiem taisnības svaros, un atbilstoši tam ir jāpiešķir atlīdzība vai sods.
Šis fakts ir norādīts šajā svētajā pantā:
“Tajā dienā, kad tiks svērti darbi, taisnība būs svaru kausā. Tie, kuru labie darbi būs smagāki, tie būs tie, kas izglābsies. Bet tie, kuru labie darbi būs vieglāki, tie būs tie, kas sevi paši iznīcinās, jo tie noliedza Mūsu zīmes.”
1
Tas norāda uz to, ka Dievišķā taisnība izpaudīsies visā savā krāšņumā, kad tiks nosvērta viņu rīcība.
“Nav šaubu, ka Dievs nenodara netaisnību pat vismazākajā mērā.”
Šī patiesība ir pausta arī 2. panta svētajā pantā.
Tātad, tiesas dienā, kad Dievs svērs cilvēku darbus, Viņš izdos spriedumu par to, vai tie ir labi vai ļauni, atkarībā no labo un ļauno darbu svara. Lem’alarā minētais, ka Dievs tiesas dienā ar savu lielo svaru svērs cilvēku darbus un izdos spriedumu par labo darbu uzvaru vai zaudējumu pret ļaunajiem, balstās uz iepriekš minēto svēto pantu.3
Visās mūsu grāmatās par ticību skaidri norādīts, ka darbu svēršana pēcnāves dzīvē ir patiesa. Taču šīs svēršanas būtību nav iespējams izskaidrot ar mūsu pasaulīgajiem mēriem. Tomēr ir skaidrs, ka Visaugstākais Dievs ātri izvērtēs visu cilvēku darbus un atklās viņu labos un ļaunos darbus.
Šajā sakarā Muhameds Alī es-Sābūnī saka:
“Nav neprātīga doma, ka darbi, labie un ļaunie, tiks svērti. Mūsdienu zinātne mēra karstumu, aukstumu, vēju un lietu, bet vai Visvarenais Dievs, kuram ir bezgalīga vara, nespētu svērt cilvēku darbus?”
4
Tomēr mēs nevaram ar pārliecību pateikt, kā tiks svērti darbi. Jo pēcnāves dzīve un paradīzes stāvoklis nav izsakāmi ar šīs pasaules mēriem. Kā teikts grāmatā “El-Bidāje”:
“Mizāns (svari) ir instruments, kas nosaka darbu apjomu, un prāts nespēj izprast tā būtību. To nav iespējams salīdzināt ar pasaulīgajiem svariem. Šajā jautājumā visdrošākais ceļš ir paļauties uz avotiem (Korāna un hadīsa tekstiem).”
5
Tātad, Visaugstākais noteikti nosvērs darbus. Ar mums nezināmu mērauklu Viņš nosvērs cilvēku labos un ļaunos darbus, izrādot Savu brīnišķīgo taisnīgumu. Ja labie darbi būs vairāk un ļaunie mazāk, tad šis cilvēks būs no tiem, kas izglābti. Ja būs otrādi, tad viņš būs pelnījis sodu. Bet Allāhs ar Savu žēlastību var atkal piedot. Ja viņam ir ticība, bet ir arī grēki, tad pēc soda izciešanas viņš atkal ieies paradīzē. Viņš iemantos Allāha bezgalīgo žēlastību.
Tomēr, kā mēs saprotam no dažu pravieša Muhameda (s.a.v.) hadīsiem, darbu svēršana un atbildības uzņemšanās nav viegla lieta. Savās lūgšanās viņš bieži…
“Ak, Dievs, atvieglo man manu atskaitīšanos.”
tiek vēstīts, ka viņš tā teicis.
No svētajiem hadīsiem mēs saprotam, ka cilvēks tajā dienā vēl vairāk izjūt nepieciešamību pēc Allāha žēlastības un piedošanas, un ja Viņa žēlastība nebūtu bezgalīgi plaša tiesas laikā, cilvēks nonāktu grūtā situācijā.6
Īsumā, tajā dienā katrs darījums tiks rūpīgi izsvērts līdz pat vissīkākajām detaļām, tiks sastādītas katra cilvēka peļņas un zaudējumu bilances un noslēgti konti. Ja labie darbi pārsniegs ļaunos, un peļņa pārsniegs zaudējumus, tad šis cilvēks būs izglābts. Ja labie darbi būs mazāki par ļaunajiem, un peļņa būs mazāka par zaudējumiem, tad šis cilvēks cietīs zaudējumus.
Mūminam ir pienākums,
Viņam ir jāveic tādi darbi, lai viņa labie darbi pārsniegtu viņa ļaunos darbus, un viņa ieguvumi pārsniegtu viņa zaudējumus, lai viņš būtu labi sagatavojies tiesas dienai. Un
“Ak, Dievs, atvieglo man manu atskaitīšanos.”
tas ir, kad viņš lūdz Dievu.
Avoti:
1. Sūras al-A’rāf, 8. pants.
2. Sūras (Nisa) 40. pants.
3. Lem’alar, 81.
4. Safvetü’t-tefâsir, 1/437.
5. El-Bidāje fī usūli’d-dīn, 92.
6. Musned, 6/48.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
