– Vai Uhudas kaujas zaudēšanas iemesls bija tas, ka šie cilvēki dzēra alkoholu un bija piedzērušies?
– Vai apgalvojums, ka zaudējums ir saistīts ar strēlniekiem, ir tikai iegansts?
– Hadīss, ko stāsta Džābir, lai Dievs viņu apžēlo: “Kāds skaits cilvēku visu nakti pirms Uhudas kaujas dzēra alkoholu. Tajā dienā viņi visi tika nogalināti kā šahīdi. Tas bija pirms alkohola aizliegšanas.” (Buhari, Tefsīru’l-Kur’an (Maide Suresi) Bab 10; Tecrid-i Sarih, 2/94-97)
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jautājumā minētais
“Uhudas kaujas naktī viņi dzēra alkoholu līdz rītam.”
Šāds tulkojums nav precīzs.
Pirmkārt,
hadīthā
“Uhudas nakts”
nē,
„Uhudas diena”
ir izmantota frāze.
Otrkārt,
kas ir minēts hadīsā
“Viņš iedzēra vīnu no rīta.”
izteiciens,
“no nakts līdz rītam”
nē,
“Viņi dzēra alkoholiskos dzērienus brokastīs.”
tas nozīmē.
(sk. Buhari, Tefsir, 109; Mustafa el-Buğa komentārs; Umdetu’l-Kari Šerhu Sahihi’l-Buhari, 14/113)
Tātad, pareizais šī hadīsa tulkojums ir:
„Daži cilvēki Uhudas kaujas rītā iedzēruši alkoholu. Un tajā dienā visi viņi krita kā mocekļi.”
Tas bija pirms vīna aizlieguma.
”
ir šāda veida.
– Kā galvenais iemesls sakāvei Uhudas kaujas beigās, visos avotos ir minēts:
“Strēlnieki”
Ir pārbaudīti vairāk nekā desmit komentāri un skaidrojumi par šo tēmu, taču atbilstošu skaidrojumu jautājumā minētajam komentāram nav izdevies atrast.
– Tāds autoritatīvs hadīsu zinātājs kā Ibn Hadžer ir pārnesis dažādu vēsturnieku un biogrāfu sniegto informāciju, un
“Slavenā Uhudas kaujas sakāve bija saistīta ar 50 loka šāvējiem.”
ir paziņojis.
(sk. Fethu’l-Bari, 7/346-347)
– Jau tūkstoš gadu,
“Sakāve Uhudas kaujā”
kā šķietamais iemesls tam
“Strēlnieki”
Lai gan simtiem avotu ir vienisprātis par šo faktu, meklēt citu iemeslu, kam nav nekādu pazīmju, ir ne tikai nezinātniski, bet arī nedara neko citu, kā vien rada diskomfortu ticīgo sirdīs.
Piezīme:
Ieteicams ir arī iepazīties ar šiem paskaidrojumiem par šo tēmu:
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc musulmaņi cieta sakāvi Uhudas kaujā, bija…
Tas ir, kad netiek ievēroti pravieša Muhameda (lai viņš ir svētīts un lai viņam ir miers) norādījumi.
Kad loka šāvēji no Aineinas kalna, bez pavēles un atļaujas, pameta savas pozīcijas, domājot par kara laimestu un laupījumu, kara gaita pilnībā mainījās par labu musulmaņu pretiniekiem. Šis notikums tiek uzskatīts par galveno iemeslu musulmaņu sakāvei Uhudas kaujā. (1)
Turklāt,
Ziņa par pravieša Muhameda nāvi izraisīja to, ka musulmaņi nolika ieročus un atteicās no cīņas.
Tā ir otrā svarīgākā Uhudas sakāves cēlonis. (2)
Vēl viens iemesls, kāpēc musulmaņi cieta sakāvi karā, bija tas, ka musulmaņi, kas pirmajā kara fāzē guva uzvaru, sāka vākt kara laupījumu, nevis vajāt ienaidnieku. (3)
Klasiskie avoti norāda, ka musulmaņu sakāve Uhudas kaujā bija saistīta ar loka šāvēju atkāpšanos no savām pozīcijām, taču daži autori, atsaucoties uz Buharija citātu no Džabira ibn Abdullaha (4), apgalvo, ka viens no kaujas zaudēšanas iemesliem bija arī musulmaņu dzeršana pirms kaujas. Viņi apgalvo, ka, it kā reibuma ietekmē, loka šāvēji aizmirsuši pravieša Muhameda brīdinājumu palikt savās pozīcijās un devušies vākt laupījumu, tādējādi ļaujot ienaidniekiem uzbrukt no aizmugures un izraisot kaujas zaudējumu (5).
Tomēr avotos ir minēts, ka strēlnieku komandieris Abdulla ibn Džubeirs atgādināja karavīriem, kuri vēlējās pamest savas pozīcijas, par pravieša pavēli. Tāpēc nav runa par to, ka strēlnieki būtu aizmirsuši pravieša pavēli, bet gan…
tai atsitiko todėl, kad jie manė, jog karas baigėsi musulmonų naudai, todėl jie paliko vietas, kur jiems buvo pavesta tarnauti.
(6)
Attiecībā uz hadīsu, kas atrodas Buhārī, kurā ir ietverts noteikums par alkohola kategorisku aizliegumu,
“Ak, jūs, kas ticat! (Kas aptumšo prātu)
Alkohols (un tamlīdzīgas lietas), azartspēles, elku tēli un zīlēšanas bultas ir tikai sātana darbi un netīrības.
Izvairieties no viņiem, lai jūs varētu tikt izglābti.”
(Al-Ma’ida, 5/90)
Kad tika atklāts šis pants, cilvēki jautāja: „Ak, Allāha sūtnis, musulmaņi, kas pirms tam bija krituši cīņā par Allāha ceļu vai miruši savās gultās, dzēra alkoholu un ēda to, ko bija ieguvuši azartspēlēs; Visaugstākais Allāhs paziņoja, ka tie ir netīri no velna darbiem. Kāds būs viņu stāvoklis tagad?” (7) Viņi jautāja par to, kāds būs to pavadoņu stāvoklis, kas dzēra alkoholu pirms Uhudas kaujas.
Tad Visuvarenais Dievs atklāja šādu aju:
„Tiem, kas tic un dara labus darbus, … ja viņi izvairās no grēkiem un dara labu, tad par to, ko viņi iepriekš izdarījuši, viņiem nav nekādas vainas. Dievs mīl tos, kas dara labu.”
(Al-Ma’idah, 5/93)
Pravietis Muhameds ir teicis:
“Ja alkohols būtu bijis aizliegts viņu laikā, viņi to noteikti būtu pametuši, tāpat kā jūs to pametāt.”
(8)
Komentāros, skaidrojot 93. panta nozīmi no Sūras al-Mā’ida, kuras tulkojumu mēs sniedzām, ir redzams, ka tie atsaucas arī uz Džābira ibn Abdullaha stāstījumu.(9)
No pantiem un stāstījumiem, kas nāk no hadīsa, kas iegūts caur Džabira b. Abdullaha kanālu,
nav norādīja iemeslu, kāpēc karš tika zaudēts,
pretēji tam, kas bija pirms alkohola aizlieguma
Jautājums par to, kāds bija to pavadoņu stāvoklis, kuri dzēra alkoholu.
Kā izrādās, tas ir saistīts ar (10).
Tāpat, apspriežot to, ka dažu sahaba (pravieša biedru) alkohola lietošana varētu būt viens no iemesliem kaujas zaudēšanai, varētu būt ņemts vērā tas, ka alkohols varētu vājināt karavīru spēju rīkoties. Tomēr islāma armijā nekāda vājuma, kas būtu saistīts ar alkohola lietošanu vai piedzeršanos, nebija novērots, un musulmaņi kaujas pirmajā fāzē bija pārāki par politeistiem un guva uzvaru.
Šajā sakarā, kā vienprātīgi norāda gandrīz visi avoti, alkohola lietošanai nebija nekādas ietekmes uz islāma armijas sakāvi.
ir skaidrs, ka šāvēji pameta savas pozīcijas.
(11)
Avoti:
1) Semhûdî, Vefâ, 1/291; Ebû Šuhbe, Muhammed b. Muhammed, es-Sîretü’n-nebeviyye fî dav’i’l-Kur’ân ve’s-Sünne, Damaska, Dârü’l-Kalem, bez gada, 2/219; Mahmudov, Hz. Peygamber’in Savaşları, 120. lpp.
2) Dijārbekrī, Tārīhu’l-Hamīs, 1/429; Mahmūdovs, Pravieša Muhammada kari, 121. lpp.
3) Mahmuds Šīts Hattābs, Komandieris Pravietis, tulk. Ahmeds Ağırakča, Stambula, Bir Yayıncılık, 1988, 123. lpp.; Mahmudovs, Pravieša Muhameda kari, 121. lpp.
4) Buhārī, Tefsīr, 109.
5) Nadir Özkuyumcu, “Alkohols un tā aizliegums laika posmā, ko sauc par Asr-ı Saadet”, Islāms visos tā aspektos laika posmā, ko sauc par Asr-ı Saadet, red. Vecdi Akyüz, Stambula, Ensar Neşriyat, 2007, 4/282.
6) Vākidī, Kitābu’l-Meğāzī, 1/280-281; Ibn Sa’d, Tabakāt, 2/41; Ibn Hazm, Cevāmi, 159. lpp.
7) er-Rāzī, Tefsīr-i Kebīr, 9/211.
8) Taberī, Tefsīr, 3/385; Ibn Kesīr, Tefsīrü’l-Kur’āni’l-Azīm, 5/2450-2451.
9) Ibn Kesīr, Tefsīrü’l-Kur’āni’l-Azīm, 5/2457
10) Ibn Kesīr, Tefsīrü’l-Kur’āni’l-Azīm, 5/2456-2457.
11) Sīkāku informāciju skat. Ibn Ishāk, Sīra, 387. lpp.; Vākidī, Kitābu’l-Megāzī, 1/323; Ibn Hišām, es-Sīra, 3/100; Ibn Sa’d, Tabakāt, 4/340; Ibn Hazm, Dževāmi, 160. lpp.; Bejhākī, Delāil, 3/246; Ibnü’l-Esīr, Üsdü’l-gābe, 2/86; Ibn Sejidünnās, Ujūnu’l-Eser, 2/18-19; Makrīzī, Imtā, 1/163; Halebi, Insānu’l-Ujūn, 2/525; Asım Köksal, Medīnas periods, 3/124-125; Serdar Sevmezler, “Uhudas kauja (H.3/M.625)”, Maģistra darbs, Stambulas Universitātes Sociālo zinātņu institūts, Vēsture/Viduslaiku vēsture, 2017. gada jūnijs.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
