– Kā var atbildēt tiem, kas apgalvo, ka turbāna nēsāšana un misvaka lietošana nav sunna, bet gan dzīvesveids?
– Ja tā būtu, tad ceļošana ar kamieli arī būtu sunna, viņi saka.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Sarık (turban) un takke (galvassega) ir patiesībā atļautas lietas.
Ikvienam ir brīvība nēsāt turbānu vai cepuri. Islāma reliģija nav uzlikusi musulmaņiem par pienākumu nēsāt turbānu vai cepuri. Galvenais, lai galvā netiktu likts kaut kas, kas tiek uzskatīts par simbolu, kas ir pretrunā ar islāma ticību.
(Kā, piemēram, garīdznieku galvassega).
Galvas apsējs, kas nēsāts tikai lūgšanai, ir sunna (ieteicams, bet ne obligāts) visiem.
Dieva sūtnis (lai viņam miers) ir teicis:
“Divi reizes lūgšanās ar turbānu ir labākas nekā septiņdesmit reizes lūgšanās bez turbāna.”
(1).
Tāpēc lūgšanā ir piemērotāk neaizmirst par turbānu. Nav nekādu norādījumu par to, cik garai jābūt turbānam. Tas ir atkarīgs no tradīcijām. (2) Ir strīds par to, vai cepure var aizstāt turbānu. Pēc Ibn Hadžera domām, tā nevar. Grāmatā “Buğyetü’l-Müsterşidin” ir ierakstīts, ka tā var.
Islāms nenoteic musulmaņiem īpašu apģērbu, nedz arī aizliedz kādu konkrētu apģērba veidu. Tāpēc musulmaņu apģērbs nav vienāds. Daži valkā halātus, citi – kaftānus, šalles, turbānus, citi – bikses, citi – šarvārus. Šajā ziņā katrs ir brīvs.
Tomēr nav pareizi valkāt tādu apģērbu, kas nav pieņemts kādā valstī un kas piesaista sabiedrības uzmanību. Saskaņā ar Šāfiītu mazhabu:
Tā kā šāds apģērbs grauj cilvēka personību, to valkājošo liecība nav derīga. Taču, ja apģērbs nav dīvains un nepiesaista uzmanību, nav nekā slikta tajā, ka valkā tādu pašu apģērbu, kādu valkā neticīgie. Ir ziņots, ka El-Mugire bin Šūbe teicis:
“Pravietis (s.a.v.) bija tērpies šaurā, romiešu stila mantijā.”
(3).
No šī hadīsa izriet, ka nav nekā slikta tajā, ka valkā tās pašas drēbes, ko valkā neticīgie (4). Šodien valkātais mētelis reliģiski skaitās tāda pati mantija. Jo starp hadīsā minēto mantiju un mēteli nav nekādas atšķirības.
Mūsu pravietis (s.a.v.) ir ieteicis savai ummai (musulmaņu kopienai) lietot misvaku (zobu tīrīšanas kociņu) lūgšanā un ņemt vudū (rituālo mazgāšanos) ar turbānu (galvassegu). Protams,
Katrs saņems to, ko ir pelnījis, atkarībā no saviem nodomiem.
Zemsvītras piezīmes:
1. Taç, c. 1. lpp. 169
2. el-Fetava el-Kübra. 1. sējums, 169. lpp.
3. Buhārī. Muslim.
4. Mirkatü’l-Mefatih. 4. sējums. 416. lpp.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
–
MISVĀK
– Vai pastāv zinātniski pētījumi, kas pierāda misvaka lietderību?
– Kāds ir turbāna, šalvara un džubas statuss lūgšanas laikā?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
