– Vai saskaņā ar 9. suras 74. pantu musulmanis kļūst par neticīgo tikai tāpēc, ka izteicis kādu zaimojošu vārdu?
– Vai varat to paskaidrot?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Musulmonis neizkristalizējas no ticības un nekļūst par neticīgo tikai tāpēc, ka izsaka zaimojošus vārdus, ja viņš tos neizsaka no sirds.
Šeit ir jautājumā minētā panta tulkojums:
„Viņi zvēr pie Allāha, ka nav to teikuši. Bet viņi ir izteikuši vārdus, kas ietver noraidījumu, pēc tam, kad bija paziņojuši, ka ir musulmaņi.”
viņi ir iegrimuši noliegšanā
un viņi ir uzdrošinājušies darīt to, ko nespēja. Viņiem nebija cita iemesla, lai mēģinātu atriebties, kā vien tas, ka Allahs un Viņa žēlastība caur Viņa sūtni viņus bija padarījuši bagātus! Ja viņi nožēlos un atgriezīsies, tas būs viņiem par labu; bet ja viņi novērsīsies, Allahs viņus piemeklēs ar sāpīgu sodu gan šajā pasaulē, gan nākamajā; un uz zemes viņiem vairs neatradīsies ne draugs, ne palīgs.”
(At-Tawbah, 9/74)
Šī panta
izcelšanās iemesls
Pastāv dažādas versijas. Viena no tām ir šāda:
Tebūkas kaujas laikā divu mēnešu garumā, kamēr pravietis Muhameds (sav) tur uzturējās, viņam tika sūtītas dievišķās atklāsmes.
Kas nepiedalījās karagājienā
Daži cilvēki ir nosodīti gan Korānā, gan pravieša Muhameda (s.a.v.) vārdos. To dzirdot, kāds liekulis vārdā Džulās teica:
“Ja tas, ko Muhameds stāsta par mūsu draugiem, kas palikuši Medīnā, ir taisnība, tad mēs esam vēl zemāki par ēzeļiem.”
viņš teica. Tad kāds no viņa pavadoņiem, vārdā Amirs b. Kajs, viņam atbildēja:
“Piekritu, Muhameds (s.a.v.) ir taisnība, un tu esi vēl sliktāks par ēzeli.”
atbildēja viņš.
Kad pravietis Muhameds (sav) par to uzzināja,
Cülas
viņš ir zvērējis, ka nav gājis un tā teicis.
Amir ibn Kajs
savukārt, viņš rokas bija pacēlis gaisā,
„Ak, Dievs! Sūti mums atklāsmi, kas parādīs, kurš ir taisnīgs un kurš melis!”
tā teica. Pēc tam tika atklāts šis pants. Un pēc panta atklāšanas Džulass atzinās savā noziegumā un tika paziņots, ka viņš ir nožēlojis grēkus un kļuvis par labu musulmani.
(skat. Zemahšeri, Razi, attiecīgā panta skaidrojums)
Šeit ir vērts norādīt uz dažiem punktiem:
1)
Lai lamuvārdi neietekmētu, ir jābūt pazīmēm, kas liecina par cilvēka ticību.
2)
Ja nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu par viņa ticību, tad spriedums tiek pieņemts pēc ārējiem pazīmēm.
3)
Lai atrastu attaisnojumu zaimojošam izteikumam, ir jābūt pierādījumiem, kas liecina par tā izteicēja neticību. Šī vīra teiktais: „Ja tas, ko Muhameds teica par mūsu draugiem, kas palika Medīnā, ir patiesība, tad mēs esam zemāki par ēzeļiem,” ir tikai…
mantuk
nevis kā
jēdziens
tas arī liecina par viņa bezdievību.
4)
Šī vīra stāvoklis ir tāds, kādu Korāns un pravietis Muhameds (s.a.v.) ir labi pazinuši. Šaubīties par viņa atkrišanu no ticības vairs nav pamata.
5)
Pēc zaimošanas vārda pantā ir arī norādīts, ka viņš ir iekļuvis zaimošanā. Proti, panta
“Bet tomēr k
viņi izteica zaimojošus/noliegušoša satura vārdus, pēc tam, kad bija paziņojuši, ka ir musulmaņi.
viņi ir nogājuši no ceļa un kļuvuši par bezdievjiem/noliedzējiem.
”
Viņa izteikums, kas ir citēts iepriekš, norāda uz šo faktu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
