Vai tiem, kas citiem izstāsta savus grēkus, ir grūti saņemt piedošanu?

– Ja kāds cilvēks izdara grēku un pastāsta par to vienam vai diviem draugiem, vai šis grēks tiks piedots?

– Dažos hadīthos teikts, ka to nevar pieņemt vai to ir grūti pieņemt.

– Vai šie hadīsi nav pretrunā ar Allāha vārdiem un Viņa vārdiem, piemēram, Gafār, Gafūr, Settār utt.?

– Tātad, ja cilvēks pastāsta par savu grēku citiem draugiem, vai tas zaudē savu piedošanas spēku?

– Ja jau Korānā tik daudz runāts par Dieva piedošanu, žēlsirdību utt., vai tad nebūtu jābūt kādam brīdinājumam, piemēram, “nestāstiet citiem par saviem grēkiem, citādi jūsu nožēla netiks pieņemta vai būs apgrūtināta”? Vai Dievs šādu svarīgu detaļu neaprakstītu savos pantos?

– Starp citu, iepriekš minētais panta piemērs ir dots tikai, lai izskaidrotu tēmu, un Dievs ir tam liecinieks.

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Attiecīgā hadīsa pilns teksts ir šāds:

“Visa mana tauta tiks apžēlota, izņemot tos, kas savus grēkus dara publiski. Ja kāds naktī izdara kādu ļaunu darbu, Dievs to apslēpj. Bet, kad rīts uzaust, viņš saka:

“Hei, tas un tas, šonakt es izdarīju šīs un šīs lietas!”

Tā viņš no rīta atklāj to, ko Allāhs bija naktī apslēpis (viņa izdarīto grēku).

Šis ir viens no veidiem, kā grēks tiek darīts atklāti.

”


(Buhārī, Edeb 60; Muslim, Zuhd 52-2990)

Šajā hadīsā īpaši

“nozieguma publiskums”

uzsvars ir likts uz to. Tiek ziņots, ka tas notiek divējādi:

Pirmkārt:

Kad kāds bezkaunīgi un atklāti grēko,

Otrkārt:

Pat ja cilvēks izdara grēku slepenībā, vēlāk to kādam atklāt ir grēks.

Tā kā slepeni darbi parasti notiek naktīs, tad hadīsa teikts:

“nakts…”

Šī frāze ir īpaši izcelta. Jo nav nekādas atšķirības starp to, vai viņš atklāj grēku, ko slepus izdarījis dienā, vai to, ko izdarījis naktī.

Tātad,

grēka atklāta izdarīšana vai tā izpaušana citiem cilvēkiem.

Dieva priekšā tas tiek uzskatīts par ārkārtīgi lielu bezkaunību, tumsu virs tumsas. Tāpēc, papildus grēkošanai,


“publiskums”


fenomens

kā otrs grēks, un vēl lielāks grēks

ir norādīts.

Jautājumu par to, vai tas ir piedodams vai ne, varam paskaidrot šādi:

a)

Pirmkārt, jānorāda, ka par nevienu grēku

“noteikti tiks piedots”

tā nesaka.

“Dievs piedod visus grēkus.”



(Zumer, 39/53)

pieminēts pantā un līdzīgos pantos, kas satur šādu nozīmi.

“Piedošana” norāda uz to, ka tā ir iespējama, nevis obligāta.

Pantos un hadīsu stilā galvenā uzmanība pievērsta pamācībām un brīdinājumiem. Izteicienos

-pamudināšanā un iebaidīšanā-

beznosacīta atbrīvošana,

dāvāt cerību tiem, kas ir zaudējuši cerību, un brīdināt un iebiedēt tos, kas ir kļuvuši pārgalvīgi.

ir paredzēts.

To var saprast arī no šī hadīsa formulējuma. Jo širk…

-izņemot lamuvārdus-


Visi grēki tiem, kas ar ticību ieiet kapā, ir piedoti.

Protams, tie, kas atklāti grēko, nav izņēmums.

b)

Grēks, kas izriet no iekāres un kaislību apmierināšanas, nav tas pats, kas grēks, kas izriet no iedomības un lepnības.

Tikai iegribu dēļ.

grēki, kas izdarīti šajā virzienā,

nezināšanas un bezatbildības

ir rezultāts.

Grēks, kas izdarīts ar augstprātību un lepnību.

ir tieši

Tas ir apzināts dumpis pret Dievu.

Grēks, kas izdarīts pirmajā veidā,

tas parāda cilvēka nepacietību, bezspēcību, nespēju pretoties un nezināšanu.

Grēks otrajā veidā.

Savukārt, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, izlutināts un netieši izaicina Dievu, tas ir nosodāmi.

Tāpēc, kamēr pirmajā gadījumā grēks ir piedodams, otrajā gadījumā grēks ir ārpus piedošanas sfēras. Slavenajā grēka notikumā,

Ādama piedošana, bet Sātana nepiedošana.

Viens no tās svarīgākajiem aspektiem ir šis.

c)


Tam, kuram Dievs piedeva grēkus,

Tas, ka viņš to pastāstīja savam draugam, nozīmē, ka viņš pilnībā ignorē viņas žēlastību, ka viņš nebaidās ne no cilvēkiem, ne no Dieva, ka viņš nekaunas no viņiem un ka viņš var darīt, ko vēlas, atklāti vai slepeni.

Šis bezkaunīgais izaicinājums

-ja vien netiek nožēlots vai nav izdarīti labi darbi, lai to kompensētu-

Tam noteikti būs kāda atlīdzība šajā vai viņā pasaulē.

Šis jautājums

“noziegums-sods”

Tas ir vispārējs princips attiecībā uz attiecībām. Bet Dieva piedošana ir…

“dievišķais priekštecis”

ir izņēmums.

d)

Grēks sabiedrībā tiek uzskatīts par negantu rīcību.

Atklājot savus grēkus, cilvēks netieši mudina citus grēkot.

Šādā skatījumā, skatoties uz šo cilvēku, grēki, ko izdara citi, tiek ierakstīti viņa grēku sarakstā. Tas tik ļoti palielina un pavairo viņa grēkus, ka viņš faktiski izslēdzas no piedošanas iespējas.

e)

Kādā hadīsā tas ir aprakstīts šādi:

„Sodomas dienā, kad Dievs sauks pie atbildības dažus no Saviem kalpiem, Viņš atklās viņu slepenos grēkus un tie tos atzīs. Tomēr Dievs,

“Es viņu grēkus apslēpu pasaulē, tāpēc es tos apslēpšu arī tagad.”


tā viņš pavēlēja.”

Izniekot šo lielo Dieva žēlastību, atklāt savu grēku un tādējādi liegt sev piedošanu un grēku noklusēšanu tiesas dienā, ir Dieva dusmu izraisītājs. Šī briesma varētu būt minēta arī hadītā.

(sal. Ibn Battal, 9/263-64; Ibn Hadžer, 10/486-488, el-Aini, 22/138-139)

– Pēc Mūnavī vārdiem,

tas, kurš atklāj viņa slepeno grēku:

1.

Pretī Dieva žēlastībai, kas nosedz trūkumus.

nodevība

izdara,


2.

Tas ir tas pats, kas pamudināt kādu citu uz grēku.

slepkavība

lietas,


3.

Ja ir nodoms kādu citu pamudināt uz grēku, tad tas ir atsevišķs jautājums.

slepkavība

tas nozīmē.

Tātad, kopā ar savu sākotnējo grēku.

šis slepkavību skaits

pieaug līdz četriem.



(Feyzu’l-Kadir, 5/a11)

Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs