– Visaugstākais Dievs Korānā saka, Viņa sūtnis, pēdējais pravietis, sludina, brīdina, bet Reliģisko lietu pārvalde, Reliģisko lietu fonds un (bijusī) Reliģisko lietu pārvalde to tulko, sauc par tulkojumu. Es meklēju patvērumu pie Dieva no izdzītā sātana ļaunuma. Es sāku ar Dieva vārdu, Viņš ir Žēlsirdīgais un Līdzjūtīgais.
– Ja visi cilvēki nebūtu viena vienota tauta (kas, redzot labumus, ko mēs dodam neticīgajiem, vienotos neticībā), tad mēs tiem, kas noliedz Visžēlīgo, būtu uzcēluši sudraba griestus un kāpnes, pa kurām viņi varētu kāpt. 43/ZUHRÛF-33
– Ja nebūtu briesmas, ka cilvēki varētu vienoties kā viena tauta, kas noliedz Dievu, tad mēs būtu padarījuši to namu griestus un kāpnes, pa kurām tie kāpj, no sudraba. 43/ZUHRÛF-33
– Ja visi cilvēki nebūtu vienādas ticības, tad mēs, žēlsirdīgais Dievs, tiem, kas noliedz Dievu, būtu padarījuši māju griestus, kāpnes, pa kurām viņi kāpj, māju durvis un dīvānu, uz kura viņi atpūšas, no sudraba un izrotājuši tos ar zelta rotājumiem. Tas viss ir tikai šīs pasaules dzīves labklājība. Bet nākamā dzīve pieder tiem, kas baidās no sava Kunga un pakļaujas Viņam. 43/ZUHRÛF-33-35
– Apgalvot, ka pravieši būtu iesaistījušies tādā darbā, ir pretrunā ar pravietojumu. Tomēr šāda situācija pastāv, un tā ir ietverta Allāha vārdos. Kāds varētu būt to loma, ietekme vai pūles, kas apvieno grāmatas tautas zem Ibrahima karoga?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Patiesība, kas izteikta 33. panta Zuhruf sūrā, ir šāda:
Šī pasaule ir laicīga, tā ir pārbaudījumu vieta, un to nevar salīdzināt ar mūžīgo pēcnāves dzīvi. Tāpēc neļaujieties maldināties ar pasaulīgām bagātībām, īpašumiem un amatiem. Dieva priekšā vērtīgi nav tie, kam pieder šīs pasaulīgās dāvanas, bet…
Dievbijīgie ir tie, kas izrāda pienācīgu cieņu Dievam.
– Kā minēts šīs sūras 31. pantā, pagāni nespēja pieņemt Muhameda (s.a.v.) pravietību, jo viņš bija nabadzīgs cilvēks, un teica:
„Kāpēc šis Korāns netika atklāts kādam bagātam un ietekmīgam vīram no šīm divām pilsētām, nevis šim nabaga vīram?”
Tad Dievs atbildēja šiem daudzdievjiem un atklāja viņu kļūdas ar dažādām patiesībām:
1)
Lai izteiktu, ka pravietojums un patiesā reliģija, kas ir Dieva žēlastības izpausme, ir vērtīgākas par visu pārējo un tās nevar salīdzināt ar pasaulīgām labklājībām, Viņš teica:
„Vai viņi ir tie, kas sadala Tava Kunga žēlastību? Mēs esam tie, kas sadalījuši viņu iztiku šajā pasaulē un paaugstinājuši vienus pār citiem, lai tie varētu viens otru nodarbināt. Bet Tava Kunga žēlastība ir labāka par visu, ko viņi var savākt.”
(Zuhruf, 43/32)
2)
Vēlāk, lai paziņotu, ka pasaules īpašumi, amati un bagātība nav vērtības mērs Dieva priekšā un nekad nevar būt mēraukla tik augstam amatam kā pravietība, Viņš teica:
„Ja nebūtu briesmas, ka visi cilvēki kļūtu par vienu vienīgu bezdievīgu tautu, tad mēs tiem, kas noliedz Visžēlīgo, padarītu māju griestus un kāpnes, pa kurām tie kāpj, māju durvis un krēslus, uz kuriem tie sēž, no sudraba. Mēs tos apbērtu ar zeltu un dārgakmeņiem. Bet tas viss ir tikai laicīgās dzīves īslaicīgs labums. Bet nākamā dzīve pieder tiem, kas baidās no sava Kunga un izvairās no grēkiem.”
(Zuhruf, 43/33-35)
– Nevienā no šiem pantiem
Nav pat viena paša mājiena, kas liecinātu, ka uzrunāts būtu pravietis Muhameds (savsallahu aleyhi ve sellem) vai kāds cits pravietis.
Visa būtība ir šajā:
– Ka tas, ka kādam ir augsta pozīcija, īpašumi vai bagātība šajā pasaulē, nenozīmē, ka viņš ir vērtīgāks Dieva acīs; ja cilvēks uzskata Dieva dotos pasaulīgos labumus par iemeslu bezdievībai, tad…
“Lai mēs arī kļūtu par neticīgajiem, lai kļūtu bagāti.”
Ja viņi nebūtu pieļāvuši kļūdainu uztveri un iekļuvuši noliegšanas vīrē, tad neticīgajiem, kuri nākotnē neiegūs nekādas svētības un ir Allāha galvenie ienaidnieki, šajā pasaulē tiktu dota liela bagātība, lai parādītu, cik bezvērtīga ir šī pasaule, un atgādinātu to daudzdievjiem.
(sal. Razi, attiecīgo pantu interpretācija)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
