Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
“Ja Dievs tā būtu teicis, es to nedarītu.”
tas ir bīstami, tas kaitē ticībai,
tai ir viens no tiem vārdiem, kas var novest runātāju līdz bezdibenim.
Vai ir iespējams, ka no cilvēka, kurš tic Dieva esamībai un vienībai, izskan šādi vārdi? Nav iespējams, bet diemžēl tā notiek.
Daži cilvēki strīda laikā padodas spītīgumam, daļēji to pārvēršot par goda jautājumu, un bieži vien pat neapzinās, ka var pateikt tādus vārdus.
Patiesībā viņš tic un ir savas ticības piekritējs;
Viņš nešaubās ne mazākajā mērā par savu ticību Dievam. Bet
“ielu kultūra”
Žargona lietošana, nepareiza draugu izvēle un šādu vārdu lietošana var novest pie šāda veida ticības vājuma.
Kad viņa dusmas un aizkaitinājums bija pārgājuši, viņš piegāja viņai klāt un
“Vai jūs saprotat, ka šis izteiciens kaitē jūsu ticībai?”
Ja jūs viņu par to izjautāsiet, viņš to atzīs, nožēlos, varbūt pat atvainosies un lūgs piedošanu.
Bet, kad mūsu cilvēki ļaujas straumei,
“Es sekoju pūlim” / “Es pievienojos pūlim”
kad tā sako, tad tā ir.
“ticības kļūdas”
var saskarties ar.
Katrs ticīgais, katrs musulmanis, kas atzīst Dievu par savu Kungu un pravieti Muhamedu (s.a.v.) par savu pravieti, vispirms
Viņi paklausa Dievam un Viņa sūtnim,
Viņš pakļaujas Allāha un Viņa sūtņa pavēlēm un dara to, ko viņi liek.
Korāns mums šo patiesību atgādina šādi:
„Paklausiet Dievam un paklausiet pravietim; izvairieties no viņiem pretstāvēšanās.”
(Al-Ma’ida, 5/92)
„Ak, ticīgie! Paklausiet Dievam un paklausiet pravietim, lai jūsu darbi nebūtu veltīgi.”
(Muhammeds, 47/33)
„Ak, ticīgie! Paklausiet Allāham un Viņa sūtnim, un neatkāpieties no Viņa, kad esat dzirdējuši Viņa vārdus.”
(Al-Anfal, 8/20)
Ja nu vien nav citādi,
ja paklausību aizstāj sacelšanās,
Ja cilvēks apzināti pretojas Dievam un Viņa sūtnim, tad viņš piedzīvo vislielāko zaudējumu.
Korāns šajā jautājumā izsaka ļoti nopietnus brīdinājumus un apgalvo, ka:
“…kas nepakļaujas Dievam un Viņa sūtnim, tas ir iekritis acīmredzamā maldos.”
(Al-Ahzab, 33/36)
„Kas vien uzdrošinās nepaklausīt Allāham un Viņa sūtnim un pārkāpt Viņa noteiktās robežas, to Allāhs iemetīs ugunī, kur tas paliks mūžīgi…”
(Nisa, 4/14)
Ņemot vērā šos pantus, pat ja musulmanis ir dusmīgs,
“Ja Dievs tā būtu teicis, es to nedarītu.”
Viņš nedrīkst izteikt tik bīstamu vārdu kā šis.
Taču, tā kā šie vārdi parasti tiek izteikti pēkšņa dusmu uzplūda laikā, cilvēkam, tiklīdz viņš apjauš savu kļūdu, jāatgriežas pie Dieva, jānožēlo grēki un jāizvairās no atkārtotas iekuļšanās šādās garīgās bedrēs.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
