Vai teikums “Kas manas tautas sabrukuma laikā pieturēsies pie manas sunnas (tradīcijām), tam būs simts mocekļu alga” ir hadīss, un ja jā, kā to pareizi saprast?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,


Jā, šie apgalvojumi ir hadīsi.


„Kas manas tautas izvirtības laikā pieturēsies pie manas sunnas (tradīcijas), tam būs simts mocekļu alga.”

(1)

Kad novirzes un maldi pārņems islāma sabiedrību un sāks tajā dominēt, tas, kurš pieturēsies pie Sunnas, varēs iegūt simts mocekļu atalgojumu.

Protams, Korāna patiesības un Sunnas principi ir nedalāmi. Laikmets, kad starp musulmaņiem izplatās novirzes no ticības, kad vairākums ir pakļauts maldiem un kļūdām, ir patiešām ļoti riskants un bīstams.

Jo lielāks risks, jo lielāka alga. Tādos bīstamos laikos kalpošana ticības patiesībām, islāma likumiem, Korāna izpratnei, sunnas un islāma ieviešanai dzīvē ir ārkārtīgi liels kalpojums; tas prasa pat lielāku upuri nekā parastā situācijā kāds varonis, lai sasniegtu tikpat lielu atalgojumu kā daudzi varoņi.

Jo kamēr moceklis vienā mirklī upurē savu dzīvību Allāha labā, tādā atmosfērā kāds, kas kalpo ticības patiesībām, Korānam un Sunnai, var veikt lielus upurus katru savas dzīves dienu.

Tātad, jo vairāk laiks kļūst grūtāks un jo vairāk pieaug nesaskaņas, jo lielāka būs atalgojuma vērtība par labajiem darbiem. Šajā svētajā hadītā ir arī liels mudinājums ievērot sunnu.

Hadīthā minētais

Vārds “temessük” (pieķeršanās sunnai) ietver šādas nozīmes:

(2)


1. Izturība ir apņēmība, neatlaidība un uzstājība:

Vārds „temessük” apzīmē neatlaidību, izturību un uzstājību. Laikā, kad sabiedrība ir sabrukusi, parādās tādi cilvēki, kas ar neatlaidību un uzstājību, saglabājot pozitīvu attieksmi, izrāda uzticību svētajai tradīcijai (sunnet-i seniyye) un Korāna likumiem (ahkâm-ı Kur’an). Šajā ceļā viņi ir gatavi uz visu. Šī nozīme ir ietverta saknē „msk” un visos tās atvasinājumos.


2. Saistībām ir nepārtrauktība:

Jau pati apņēmība prasa neatlaidību, izturību un pastāvību. Ja izpētām darbības vārdu nozīmes, visās tās izceļas pastāvība. Lai kaut ko noturētu, neļaujot tam izslīdēt, nepieciešama nepārtraukta turēšana. Saglabāšana nozīmē kaut ko pastāvīgi sargāt. Tātad, lai iegūtu tik lielu atalgojumu, kāds pienākas simts mocekļiem, nepieciešama pastāvība, pacietība, apņēmība, visa mūža veltīšana Korāna un Sunnas ceļam, kas ir nedalāmi viens no otra.


3. Piederība nozīmē rūpēties par visu:


Šī pieķeršanās norāda arī uz “veseluma” aizsargāšanu.

Lai kaut ko noturētu, lai to neizlaistu, ir nepieciešams to pilnībā sagrābt un turēt. Tāpat kā ar cilvēku – ja kādu sagrābj, tad viņš ir pilnībā notverts. Ja kādu attur no runāšanas, tas nozīmē pilnībā viņam atņemt spēju runāt. Ja viņš nedaudz runā un nedaudz klusē, to nevar uzskatīt par klusēšanu. Tāpat ir ar gavēni – atturēšanās no ēšanas, dzeršanas un dzimumattiecībām nozīmē pilnībā atteikties no šīm lietām.

Tātad, laikā, kad sabiedrība ir morāli degradējusies, pieķeršanās sunnai ir pieķeršanās visam, kas ir saistīts ar kopienu, kas to uztur un saglabā. Tas nozīmē cīņu par to, lai pieķertos visiem islāma, Korāna un sunnas aspektiem, lai tos neaizmirstu un saglabātu. Parasti, kad sabiedrība ir pilnībā sabojāta, šādu darbu uzņemsies maz cilvēku. Un ir skaidrs, ka šis darbs ir grūts. Šo iemeslu dēļ tā atalgojums ir ļoti liels.


4. Ieķīlāšana atspoguļo savstarpējo spēku cīņu:


Msk

Tā saknē un pamatos ir savstarpēja cīņa un divu spēku pretestība, izturība viens pret otru.

Imsak, imtisak, temâsük, temessük, mesk,

Pirmkārt, tie apzīmē turēšanu, lai kaut ko neatlaistu, neatbrīvotu. Šeit grūtības izjūt tā puse, kas satver un tur, neatlaiž. Savukārt, tā puse, kas tiek turēta, nav pakļāvīga šai turēšanai. Tā arī vēlas atbrīvoties no šī tvēriena, kļūt brīva.

Piemēram, sakne “msk” apzīmē valodas lietošanu, runāšanu, mēģinājumu runāt, vēlmi runāt, bet šajā cīņā tā piekāpjas spēkam, kas to kavē. Konflikts saknē “msk”.

„Kas pieturas pie manas sunnas…”

Ņemot vērā hadīsu, tas norāda uz pastāvīgu cīņu un pūliņiem, lai saglabātu un aizsargātu sunnu.




Avoti:




1.

al-Bagavi, Huseins b. Muhameds aš-Šafi, Mesabihu’s-Sunne, I-II, Bejrūta, gads nav norādīts. I, 40, nr. 130; al-Munavi, Abdurra’ufs, Feizu’l-Kadir, I-VI, Bejrūta, gads nav norādīts. VI, 261. (nr. 9171-9172); Par tēmu, ka atalgojums palielinās, kad sabiedrība ir sabojāta, skat. Taftazani, Mesuds b. Omers, Šerhu’l-Makasid, IV, Bejrūta 1988 I, 308; al-Heitemi, Ahmeds b. Hadžers, es-Savāiku’l-Muhrika, Kaira 1385, lpp. 210.



2.

el-Kamûsu’l-Muhit III, 329; el-Mu’cemu’l-Vasit, 869. lpp.; el-Mufredat, 469. lpp.


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums