– Pārbaudot, redzēju, ka tas ir izplatīts daudzās vietās. Taču visur tas ir saistīts ar pravieti Muhamedu vai kādu no viņa hadīsiem. Es nevarēju atrast avotu. Vai šis teiciens ir hadīss?
– Tad, lūdzu, norādiet avotu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs nevarējām atrast nevienu hadīsa stāstījumu, kas atbilstu jautājumā minētajam aprakstam.
Tomēr, šis apgalvojums,
“Tas, kas pavēl palīdzēt apspiestajam un brīdina no viņa lāsta.”
Var teikt, ka šī ir nozīme, kas iegūta no daudziem hadīsiem.
(sk. Wensinck, el-Mu’cem, “zlm” raksts)
Piemēram:
„Sargies no netaisnīgi apspiestā lūgšanas, jo starp to un Dievu nav nekāda šķēršļa.”
„Bīsties no netaisnīgi apspiestā lāsta, jo starp netaisnīgi apspiestā lāstu un Dievu nav nekādu šķēršļu.”
(Buhārī, Zakāt 63, Džihād 180, Mazālim 30, 35; Megāzī 60)
Kāds cilvēks
Nodarīt kādam pārestību, salaužot viņa sirdi, ir arī sava veida cietsirdība.
un šī persona ir cietusi netaisnību, proti, ir tikusi apspiesta. Tātad, persona, kurai ir sāpējis sirds, ir upuris, bet persona, kas ir sāpinājusi, ir tirāns.
Ņemot vērā šo aspektu, jautājumā minētais izteiciens ir no šādiem un līdzīgiem hadīsiem ņemts “
Bīsties no apspiestā cilvēka lāsta.”
Var teikt, ka šī ir viena no simtiem šī vārda nozīmēm.
Cilvēki parasti lūdzas par tiem, kas viņiem ir izdarījuši labu.
Viņi vēlas, lai viņus apbalvotu Dievs. Prieks un sajūsma, kas rodas sirdī pēc laba darba, vienmēr ved pie lūgšanas par labu. Pat ja par labu darbu neko nesaka vārdos, apmierinātības stāvoklis, kas izpaužas vai nu caur pieredzi, vai ķermeņa valodu, ir sava veida lūgšana, un katrs labais darbs noteikti saņems savu atalgojumu.
Tāpat kā labie darbi, arī ļaunums un netaisnība nepaliek bez atbildes. Agrāk vai vēlāk, šajā pasaulē vai viņā pasaulē, tas noteikti tiks atalgots.
Cilvēki, kad viņiem ir sāpīgi; kad viņi saskaras ar netaisnību, apspiešanu vai kādu pāridarījumu.
Viņi vēlas atgūt savas tiesības no otras puses. Kad viņi paši nespēj atgūt zaudētās tiesības, viņi meklē iestādi vai instanci, kas to varētu izdarīt. Dažreiz, kad viņi neatrod iestādi, kas varētu atgūt viņu tiesības, vai kad ir nelīdzsvarotība starp noziegumu un sodu un piespriestais sods neapmierina upuri, viņi nodod lietu Dievam. Ar bezspēcības radīto nomāktības sajūtu viņi meklē patvērumu pie Dieva un vēlas, lai Dievs sodītu varmāku.
Brīži, kad cilvēks jūtas visvairāk bezpalīdzīgs, ir tie brīži, kad viņš ar visdziļākajām un vispatiesākajām jūtām meklē patvērumu pie Dieva.
Šādos brīžos, kad tiek pieminēts Dievs, ir jūtams vislielākais saviļņojums, jo kulminē sajūtas, ko izraisa Viņam piedēvētais spēks un cerības.
Netaisnīgi apspiesto un cietēju lāsts.
Kad viņš saka, ka starp viņu un Allāhu nav nekādu garīgu aizsegu un šķēršļu, tad pravietis Muhameds (s.a.v.) pieskaras šai smalkajai niansei. Lūk,
“Bīstieties apspiestā cilvēka lāsta!”
Tāds ir šī drauda jēdziens. Tas ir brīdis, kad cietējs ir visvājākais. Viņš ir savas vājības virsotnē, un vienlaikus arī savas vajadzības pēc patvēruma pie Dieva virsotnē. Tā kā cilvēks šādas intensīvas emocijas piedzīvo reti, tad vēlme un lūgums sakrīt un saņem tūlītēju atbildi.
Tāpēc ir jābaidās no apspiestā cilvēka vaimanas un lāsta. Ja kāds lūdz Dievu un sūdzas par kādu, tad tam, par kuru tiek izteikts lāsts, neklāsies labi.
Šeit ir runa par to, lai neaizskartu vājākos, neizturētos pret viņiem nežēlīgi un aizsargātu viņus. Nevienam nevajadzētu likt vājajiem justies vieniem, apspiest viņus, atņemt viņiem tiesības vai izturēties pret viņiem nežēlīgi.
Patiesībā, kādā svētajā hadīsā Allāhs saka:
„Ak, Mani kalpi! Es esmu aizliedzis netaisnību Sev un esmu to aizliedzis arī jūsu starpā; tāpēc neizdariet netaisnību viens pret otru!”
(Musned, V, 160; Muslim, Birr, 55)
Mūsu pravieša Muhameda (s.a.v.)
„Ak, Dievs! No nabadzības, trūkuma, pazemojuma,
no cietsirdības un no tā, ka esi cietsirdības upuris
Es pie tevis meklēju patvērumu.”
viņš ieteica lūgties šādā veidā
(Musned, II, 540)
,
arī viņš šajā ziņā lūdz Dievu
tiek pārsūtīts.
(Musned, II, 305, 325; Abū Dāwūd, Adab, 3)
Tāpat kā kādā no saviem hadīsiem teicis arī Allahs sūtnis (savallahu aleyhi ve aššīyah):
“Neuzspiediet netaisnību citiem un neļaujiet, lai netaisnība tiktu uzspiesta jums.”
tiek ierakstīts, ka viņš to ir teicis un atkārtojis trīs reizes.
(Musned, V, 72).
Kā teikts kādā hadītā…
aizstāvot sevi un savu īpašumu pret netaisnu uzbrukumu (vardarbību)
tie, kas tika nogalināti, ir mocekļi
ir uzskaitīti.
(Musned, I, 305; II, 205)
Savukārt citā hadīsā ir teikts:
kāds, kurš ir ticis netaisnīgi nogalināts
ir pelnījis paradīzi / ir cienīgs ieiet paradīzē
ir ziņots.
(Musned, II, 221, 224; Nesâî, Tahrîm, 22)
No otras puses, dažos hadīsos ir pieminēti grēki un netaisnīgi darbi.
“pašam sev nodarīt pārestību”
tiek uzskatīts par tādu, kā minēts Fātir sūras 32. pantā.
“pašam sev pāridarītājs”
izteiciens kādā hadīsā,
jo ļaunuma darītāji par to samaksās tiesas dienā, galu galā.
viņi būs nodarījuši sev ļaunumu
ı
tiek skaidrots šādi.
(Musned, V, 194, 198; VI, 444)
Pravietis Muhameds (s.a.v.),
“Kungs! Es esmu izdarījis sev daudz netaisnības.”
tāpēc viņš ieteica lūgt Dievam piedošanu, un viņš pats to darīja savā garajā lūgšanā,
„Ak, Dievs! Es esmu izdarījis sev pāri, atzīstu savus trūkumus un lūdzu Tevi piedot visus manus grēkus.”
(Buhārī, Adhan, 149)
tā esot viņš teicis.
Centīsimies sekot pravieša Muhameda šai lūgšanai:
„Ak, Dievs! Es lūdzos Tevi pasargāt mani no ceļojuma noguruma un grūtībām, no sliktas atgriešanās, no laba stāvokļa un apstākļu pasliktināšanās, no apspiestā lāsta un no ļaunuma, kas varētu piemeklēt manu īpašumu un ģimeni.”
(Ibn Madže, Dua, 20; Tirmizi, Deavat, 42)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Trīs cilvēku lūgšanas noteikti tiks uzklausītas: “tēva, viesa, cietēja”…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
