“Es negribu dzirdēt un klausīties ezanu; bet tas tiek skandināts no minaretiem. Es negribu mosties no rītiem, mani tas traucē, šī situācija ir pretrunā ar cilvēktiesībām.”
– Kā mums jāatbild neticīgajiem vai tiem, kam ir vāja ticība, kas tā apgalvo?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Katras valsts likumiem jāatbilst tās iedzīvotāju vairākuma vēlmēm, citādi tos nevar saukt par likumiem. Ja Turcijā, kur 99% iedzīvotāju ir musulmaņi, runā par cilvēktiesībām un tiesiskumu, tad ir jāņem vērā šī vairākuma vēlmes. Arī jautājums par ezānu jāizskata šajā kontekstā.
Ja kādā valstī ir iespējams apmierināt gan vairākuma, gan mazākuma vēlmes un prasības, tad abām kopienām šīs vēlmes ir jāgarantē juridiski. Piemēram: mūsu valstī musulmaņi lūgsies mošejā, ebreji sinagogā, bet kristieši baznīcā. Nodrošināt šādu iespēju visiem ir obligāti gan saskaņā ar islāma tiesībām, gan civiltiesībām. Tāpat kā musulmaņiem ir atļauts skandēt ezānu, tāpat kristiešiem ir jābūt atļautam zvanīt baznīcas zvanus savu dievkalpojumu laikā.
Bet ko darīt, ja nav iespējams vienlaikus apmierināt abu grupu vēlmes?
Piemēram:
Ko darīt, ja musulmaņi Turcijā vēlas, lai tiktu skandēts ezāns piecas reizes dienā, lai aicinātu uz lūdzību, bet daži cilvēki nevēlas, lai ezāns tiktu skandēts, īpaši rīta lūdzībai?
Vispārējās cilvēktiesības, civiltiesības un islāma tiesības, kur tās runā par tiesībām,
-kur pastāv konflikts starp vairākumu un mazākumu-
vienmēr ir zināms, ka to pieņem sabiedrības vairākums.
Tāpat ir liela netaisnība upurēt vairākuma tiesības nelielas mazākuma grupas tiesību dēļ. Islāmā netiek šķirotas tiesības pēc to lieluma vai mazuma. Visas tiesības ir vērtīgas un tās ir jāievēro. Tomēr, ja kāda vēlmes ir pretrunā ar vairākuma vēlmēm,
“No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais.”
Rīkoties saskaņā ar principu, ka jāizvēlas mazākais no diviem ļaunumiem, ir gan prāta, gan tiesību, gan sirdsapziņas prasība.
Mošeja-sinagoga-baznīca
Tāpat kā jautājumā par to, vai durvis ir atvērtas, ja ir iespējams vienlaikus apmierināt visu pušu vēlmes, tad šīs tiesības tiek īstenotas, nešķirojot tās pēc lieluma vai mazuma, un to sauc par…
“absolūtā taisnība” (absolūtā taisnība)
tā tiek saukts.
Tāpat kā jautājumā par ezanu, ja vienā pusē ir dažu simtu vai dažu tūkstošu cilvēku vēlme, bet otrā pusē – septiņdesmit miljonu vēlme, tad ir jāņem vērā vairākuma vēlme. To
“relatīvais taisnīgums” (salīdzinošais taisnīgums)
tiek saukts.
Īsumā:
tas nozīmē apslāpēt šajā valstī dzīvojošo vairākuma vēlmes, apklusināt viņu balsi.
Nav nekāda reliģiska, sirdsapziņas, humāna vai juridiska pamata tam, lai samazinātu ezāna skaļumu…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs