Vai šie divi stāsti ir patiesi?
a) Kad kāds neticīgais, ziņkārīgi vērojot, kas notiek, ielūkojās caur mošejas logu, kur Abdulkadirs Gejlani (ks) ar savu kopienu lūdzās Allāhu, viņš ieraudzīja tikai lūgšanu. Viņš domāja: „Varbūt es atradīšu kādu iemeslu, lai to pastāstītu citiem.” Bet viņš neredzēja neko citu kā lūgšanu. Izmisis, viņš devās mājās un aizmiga. Sapnī viņš tika tiesāts un par savu dzīvi nosūtīts uz elli. Kad dēmoni viņu veda uz elli, viņš pēkšņi ieraudzīja Abdulkadiru Gejlani (ks). Gejlani teica: „Atstājiet viņa galvu pie mums, jo viņš ielūkojās mūsu sapulcē.” Viņš pamodās ar lielu baili un kliedzienu. Saprotot, ka tas bija sapnis, viņš nedaudz atslābinājās. Ar skumju prieku viņš steidzās meklēt Gejlani. Viņi satikās ceļā. Kad vīrs gatavojās runāt, Gejlani teica: „Ja tu būtu ielūkojies ne tikai ar galvu, bet ar visu ķermeni, mēs tevi arī būtu izglābuši.” Šī brīnuma priekšā vīrs pieņēma islāmu un tika izglābts.
b) Kādu dienu kāds piedzēries vīrs, izejot no krogus un ejot mājās, dzirdēja zikra skaņas. Viņš nezināja, kas ir zikrs, un, ziņkārīgi, no kurienes nāk skaņa, devās uz tās vietu. Viņš izstiepa galvu pa logu. Viņš redzēja, ka tur bija sapulcējušies Abdulkadira Gejlani hazretu skolnieki, kas veica zikru, sarunājās un runāja par Dievu. Viņš paskatījās un teica: „Ak, Dievs, cik skaisti cilvēki!” un devās mājās, kur arī nomira. Nākamajā dienā viņi nesa viņa mirstīgās atliekas un ielika kapā. Eņģeļi teica: „Mēs viņu aizvedīsim uz elli.” Gavs-i zam Abdulkadira Gejlani hazretu jautāja: „Kur jūs viņu vedat?” Viņi atbildēja: „Šis vīrs ir briesmīgs, viņa vieta ir tikai uguns.” Gavs-i Azam hazretu teica: „Es neatdošu viņa galvu, dariet ar viņa ķermeni, ko gribat. Jo tā galva, tās acis ar mīlestību skatījās uz maniem skolniekiem.” „Acis, kas ar mīlestību un pieķeršanos skatījās uz maniem skolniekiem, uguns nesadedzinās. Es neatdošu viņa galvu, bet ar pārējo dariet, ko gribat, mani tas neuztrauc.” – „Ak, Gavs, vai tā var būt? Galva vienā pusē, ķermenis otrā pusē, tā nevar būt.” – „Lūdziet Visaugstāko,” teica viņš. – „Ak, Dievs, ko mēs darīsim ar šo mirušo?” – jautāja viņi. Dievs Visaugstākais atbildēja: „Kur ir galva, tur ir arī ķermenis. Tāpēc nav svarīgi, kas mēs esam, bet ar ko mēs esam. Un mums ir jāizvēlas, ko mīlēt un ko nemīlēt. Kur un ar ko mēs gribam būt pēcnāves dzīvē, par to mums jāizlemj šajā pasaulē.”
[Cilvēks pēcnāves dzīvē būs kopā ar tiem, ko mīlēja šajā pasaulē… Paskaties uz saviem mīļajiem, un tu redzēsi, kur tu nonāksi pēcnāves dzīvē!.]
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
a) Mēs neesam atraduši nekādu informāciju par to, vai šis stāsts ir patiess.
b)
Šis stāsts ir līdzīgs iepriekšējam. Daži cilvēki to ir nedaudz izdaiļojuši un detalizētāk mums atstāstījuši. Mēs neesam atraduši nevienu šī stāsta korekcijas vai pārskatīšanas mēģinājumu.
– Tomēr, ja mēs aplūkojam islāma vispārīgos principus, kas izklāstīti Korānā un Sunnā, šķiet maz ticams, ka šos stāstus varētu apstiprināt.
“Patiesība ir tāda, ka Allāhs nepiedod pielūgšanu kādam citam līdzās Viņam.”
(tie, kas nomira kā pagāni un neticīgie)
nekad neatlaidīs.”
(Nisa, 4/48)
Ņemot vērā šī un līdzīgu pantu skaidro izteiksmi, domāt citādi nav pareizi. Dievs savu skaidro vārdu neatcels kāda aizbildņa dēļ. Pirmajā stāstā teikts, ka viņš pieņēma ticību, un ar šo ticību viņš, lai arī kādu sodu izciestu kapā, galu galā nonāks paradīzē. Tie, kas kapā nonāk bez ticības, nekad netiks izglābti.
Jautājumā minētais,
“Tātad, svarīgi nav tas, kas mēs esam, bet gan tas, ar ko mēs esam kopā…”
izteiciens ir neprecīzs un var tikt ļaunprātīgi izmantots. Jo hadīsa teikts, ka:
“Cilvēks ir kopā ar to, ko mīl.”
Šī izteiciena nozīme ir šāda:
“Tas, kurš mīl, paliek kopā ar to, kuru mīl, tikai tad, kad ir pierādījis savu mīlestību.”
Mīlēt nozīmē nevis runāt, bet dzīvot.
Saki: „Ja jūs mīlat Allāhu, tad sekojiet man, lai Allāhs jūs mīlētu.”
(Āl-i Imrān, 3/31)
pantā, kas skan šādi:
mīlestības apgalvojums, kuram trūkst ticības un rīcības
ir norādīts, ka tas nav pareizi.
Tāpat arī šī hadīsa izteiciens mums daudz ko vēsta:
Leģenda vēsta, ka Rabiatu’l-Eslemi sacījis pravietim, ka vēlas būt viņam draugs un kaimiņš viņsaulē, un pravieša atbilde bijusi šāda:
“Tu arī palīdzi man šajā jautājumā, daudz lūdzoties / skaitot lūgšanas.”
(Muslims, Salat, 489).
Pat pravietis Muhameds nevar garantēt glābšanu tiem, kam trūkst ticības un labu darbu.
Tie, kas patiesi mīl Abdulkadiru Gejlani, viņa ticību un darbus –
pēc savām spējām –
cenšas būt līdzdalīgs. Ja viņa mīlestība ir nostiprinājusies praksē un viņš ir apglabāts ar ticību, kas ir šīs mīlestības apliecinājums, tad nav nekā slikta domāt, ka Šahs Geilani viņam izrādīs aizbildniecību.
Tāpēc patiesība par šo jautājumu ir šāda:
„Lai tiktu izglābti pēcnāves dzīvē, vispirms mēs skatīsimies uz to, kas mēs esam; proti, vai mēs dzīvojam kā musulmaņi, vai esam ieguvuši ticīgā personību. Pēc tam mēs skatīsimies uz to, ar ko mēs esam kopā; proti, vai mēs esam kopā ar dievbijīgajiem vai bezdievīgajiem; vai mēs esam kopā ar tiem, kas mīl Dievu, Viņa pravieti un islāma reliģiju, vai ar tiem, kas to nemīl.”
– Lai šo jautājumu pārāk neiztirzātu, vispareizāk būtu vārdu nodot šīs jomas ekspertam / Viņa Augstībai Bediuzzamanam:
„Cilvēkā, pārsvarā, ir tā saucamā „hubb-u câh” – slavas un pašizcelšanās kāre, un tā saucamā „šan ü şeref” – liekulīga vēlme izrādīties sabiedrībai un iegūt augstu stāvokli sabiedrības acīs. Šī vēlme, lielākā vai mazākā mērā, piemīt katram pasaules cilvēkam. Pat tāda mērā, ka slavas kāre var viņu pamudināt pat upurēt savu dzīvi.”
Šī sajūta ir ārkārtīgi bīstama tiem, kas domā par pēcnāves dzīvi, un ārkārtīgi mulsinoša tiem, kas domā par šo pasauli.
; tas ir arī daudzu sliktu tikumu avots un cilvēku vājākā vieta.”
“Tātad:”
Pievilināt un piesaistīt kādu cilvēku; glāstīt viņa jūtas, lai viņu savaldzinātu, un tādējādi viņu uzvarēt. Visvairāk baidos par saviem brāļiem, ka bezdievji varētu izmantot šo viņu vājo vietu. Šī doma mani ļoti uztrauc. Viņi tādā veidā pievilināja dažus manus nelaimīgos draugus, un garīgi viņus apdraudēja.”“Tie nabaga cilvēki,
“Mūsu sirdis ir kopā ar Meistaru.”
viņi domā, ka ir drošībā. Tomēr cilvēks, kurš piekrīt ateisma idejām un pakļaujas to propagandai, var tikt izmantots spiegošanai, varbūt pat neapzinoties to.
“Mana sirds ir tīra. Es esmu uzticīgs sava meistara amatam.”
Tas ir līdzīgs šādam piemēram: kāds lūdzas, bet nevar noturēt vēdera gāzes, tās izplūst; notiek hades (nešķīstība). Viņam…
“Tava lūgšana ir pārtraukta.”
kad viņam to saka, viņš atbild: “Kāpēc lai man lūgšana tiktu pārtraukta, mana sirds ir tīra.”…”
(sk. Vēstules, lpp. 412)
Turklāt,
“Ar sapņiem nevar veikt operāciju”
Šis princips ir ļoti svarīgs tieši šādos jautājumos.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
