Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Islāms,
piešķīrusi vīrietim tiesības uz šķiršanos.
Jo tiesības vienā mirklī iznīcināt ģimeni, piemēram, šķiroties, bieži vien nevarēja tikt piešķirtas sievietei, kura bieži rīkojas emocionāli. Ja šīs tiesības, kas pieder vīrietim, tiktu piešķirtas arī sievietei, ģimenes izjuktu biežāk, jo sieviete, kura katrā dusmu un aizkaitinājuma brīdī izmantotu vārdu “šķiršanās”, nespētu saglabāt ģimeni, bet gan to iznīcinātu.
Tāpēc, ka sieviete ir tik jūtīga,
Pusei, kurai ir paaugstināta jūtība, šķiršanās tiesības sākotnēji netika piešķirtas.
Tomēr sievietei šī tiesība nav pilnībā liegta.
Laulības laikā sieviete var piekrist laulībai ar nosacījumu, ka viņai tiek piešķirtas tiesības šķirties, ja viņa to vēlas.
Šī tiesība var būt gan uz mūžu, gan uz noteiktu laiku. Šajā laikā sieviete, kas ir pārliecināta par savu vīru, var atteikties no šķiršanās tiesībām pirms noteiktā termiņa.
Tāpat arī vīram ir tiesības dot savai sievai šķiršanās tiesības,
Tāpat kā laulību var noslēgt laulību ceremonijas laikā, to var noslēgt arī vēlāk, kad laulība jau ir spēkā.
(sk. el-Bedai’, III/91-96; ed-Durru’l-Muhtar, II/574-578; V. Zuyahlî, el-Fıkhu’l-İslamî, VII/423).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
