– Es jums jau iepriekš uzdevu jautājumu. Jūs teicāt, ka sievietei nevar jautāt, vai viņa ir nevainīga. Bet kā ir ar hadīsu, kas minēts Kütübu Sitte, 6601. numurs – Ibnu Abbas, lai Dievs būtu apmierināts ar viņiem abiem, stāsta:
“Viens vīrietis no Ensāras apprecēja sievieti no Beliclānas un pavadīja ar viņu nakti. Kad rīts uzausa:
“Es neatradu šo sievieti nevainīgu!”
teica. Ziņa tika nodota pravietim Muhammedam (lai viņš būtu svētīts un mierā). Pravietis lika atsaukt savu meitu un jautāja par notikušo. Sieviete atbildēja:
“Nē! Es biju nevainīga!”
teica. Pēc viņa, lai viņam miers un svētība, pavēles viņi veica muhlā’anu (laulības šķiršanu). (Vīrs) iedeva sievai viņas mahr (laulības dāvanu).”
– Tiek aprakstīta šāda situācija. Ja netiek uzdots jautājums par nevainību, kāpēc tas tiek uzskatīts par šķiršanās iemeslu? Turklāt, šķiršanās ar lāstiem!…
– Pieņemsim, ka sieviete zaudējusi nevainību ne laulības, bet laulības pārkāpuma dēļ, tādā gadījumā:
1. Vai sieviete, kas ir izdarījusi laulības pārkāpumu, tiek uzskatīta par nevainīgu?
2. Ja tā ir, vai tad, kad kļuva zināms, ka sieviete nav bijusi nevainīga savā kāzu naktī, vai tad Allāha sūtnis nedomāja, ka viņas nevainība ir zaudēta nevis laulības, bet laulības pārkāpuma dēļ?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šo hadīsu ir pierakstījis Ibn Madže.
(Talak, 27/ h. no: 2070)
– Šis Ibn Madžes stāstījums
vāja
tika ziņots, ka tā ir.
(sk. Ibn Madže, iepriekšminētais darbs/piezīme)
– Hejsemi, Bezzāra sniegtās ziņas izklāstā minētais
ticami/uzticami stāstītāji
ir ziņojis. (Mecmau’z-Zvevaid, h. no: 7843)
Bet pats Bezzars,
“Šo nostāstu mēs zinām tikai šajā versijā.”
tādējādi nododot stāstījumu
viņa vājums
norādījis.
(sk. Musnedu el-Bezzar, h. no: 5100)
Pēc tam, kad esam noskaidrojuši hadīsa kontekstu, varam atbildēt uz jūsu abiem jautājumiem:
1. “Vai sieviete, kas ir izdarījusi laulības pārkāpumu, tiek uzskatīta par nevainīgu?”
jautājums:
Nē, sieviete, kas ir izdarījusi laulības pārkāpumu, netiek uzskatīta par nevainīgu. Hadīsu tekstos nav nekā, kas to apstiprinātu.
2. „Ja tā ir, vai tad, kad atklājās, ka sieviete nav bijusi nevainīga savā kāzu naktī, vai tad Allahs sūtnis nedomāja, ka viņas nevainība ir zaudēta nevis laulības, bet laulības pārkāpuma dēļ?”
jautājums:
Šeit jautājums nav par to, kā tika zaudēta nevainība, bet gan par to, vai tā tika zaudēta. Jo ir kāds apgalvojums; vīrs apgalvo, ka viņa sieva nav bijusi nevainīga un tādējādi ir izdarījusi laulības pārkāpumu. Sieviete to noliedz.
– Ja pravietis Muhameds (s.a.v.) kādā jautājumā ir pieņēmis lēmumu, tad tas ir saskaņā ar Dieva grāmatu. Dievs ir teicis:
„Kas attiecas uz vīriem, kuri apsūdz savas sievas laulības pārkāpšanā, bet nespēj atrast citus lieciniekus, tad katram no viņiem jāzvēr pie Allāha četras reizes, ka viņš runā patiesību. Piektajā reizē viņš lūdz, lai Allāha lāsts nāktu pār viņu, ja viņš melo. Ja apsūdzētā sieva zvēr pie Allāha četras reizes, ka viņas vīrs melo, tad viņa ir atbrīvota no soda. Piektajā reizē viņa lūdz, lai Allāha dusmas nāktu pār viņu, ja viņas vīrs runā patiesību.”
(An-Nūr, 24/6-9)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
