Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Zikr un Korāns
Tikai ar Allāha pieminēšanu sirdis atrod mieru.
„Atcerieties, sirdis atrod mieru vienīgi Dieva pieminēšanā.”
(Ar-Ra’d, 13/28)
Zikir,
pieminēt un atcerēties.
Savukārt pretējais ir
nolaidība
ir.
Korānā ir teikts:
“Kad aizmirsti, atceries savu Kungu.”
(Al-Kahf, 18/24)
Cilvēka daba ir tāda, ka viņš ir nosliekts uz aizmirstību. No otras puses;
– Viņa ticība ir vāja,
– Pasaules pievilcība,
– Iedzimta tieksme uz tūlītējiem, ātriem priekiem,
– Liela aizņemtība ar iztikas pelnīšanu
– un cilvēks iegrimst pasaulē tādu iemeslu dēļ kā izklaidēšanās ar patīkamām, iekāri rosinošām lietām, kas ir kā balzams dvēselei.
Vienīgais, kas viņu var izglābt no šīs neuzmanības, ir atmiņā turēšana (Dieva).
Zikra būtība ir ietverta Korāna pantos.
Taču konkrēti vārdi, kas tiek skaitīti noteiktu skaitu reižu, noteiktos laikos un ievērojot noteiktu pieklājību, ir sufiju tradīcija, kas atšķiras no viena sufiju brālības līdz otrai.
Pravietis Muhameds (s.a.v.)
„Vislabākais no visiem atgādinājumiem ir: Nav cita dieva kā vien Dievs.”
lūdzu.
(Tirmizī, Daavāt 9; Ibn Madže, Edeb 55)
Nav cita dieva kā vien Dievs.
Šis ir arī pants, kas atrodams Korānā.
(sk. Saffat, 37/35).
Saskaņā ar Korāna pantiem un hadīsiem šis zikr (dievišķā vārda pieminēšana) ir sastopams gandrīz visās tarīkās (sufi ceļos).
No otras puses
“Jā, Dzīvais, Jā, Pastāvīgais”
Tas ir viens no zikriem, kas tiek praktizēts daudzos tarīkatos. Šie divi vārdi Korānā ir minēti kā divi no Allāha skaistajiem vārdiem.
(Piemēram, skat. Bakara 2/255; Āl-i Imrān 3/2 un Tāhā 20/111)
Tāpat kā daudzos tarikatā praktizētais zikr.
حَسْبُنَا اللّٰهُ وَنِعْمَ الْوَك۪يلُ „Hasbünallah ve ni’mel vekil: Allah mums pietiek. Viņš ir vislabākais aizbildnis.”
, ir Korānā minēts izteiciens.
(sk. Āl-i Imrān, 3/173)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
