– Kādos gadījumos var atteikties no apgraizīšanas?
– Vai ir kāda problēma, ja kādu iemeslu dēļ, piemēram, nepieciešamības vai attaisnojuma dēļ, netiek ievērota sunna?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Apgraizīšana
Tiek lietots divās nozīmēs:
Pirmkārt:
Obligāts, ieteicams un (tā tālāk) tādā nozīmē, kā to mācījis pravietis Muhameds (savā ceļā).
-zināms-
ietver visas sunnetas.
Otrkārt:
Tie ir papildu rituāli, kas nav obligāti, bet ir ieteicami.
Pēc lielākās daļas zinātnieku domām, otrā varianta gadījumā sunneti (ieteicamās darbības) neievērošana nav grēks.
Patiesībā, saskaņā ar kādu hadīsu, kāds vīrs ar izspūrušiem matiem piegāja pie pravieša un jautāja:
— Ak, Dieva sūtnis, kas ir islāms?
—
Tā ir piecas reizes dienā lūgties.
— Vai vairāk nekā pieci?
— Nē, kas grib, var lūgt papildus lūgšanas.
Un viena no tām ir Ramadāna gavēnis, kas ilgst vienu mēnesi gadā.
— Vai nav vēl kāds gavēnis?
— Kas vēlas, var ievērot brīvprātīgo gavēni.
Un bagātniekiem ir jāmaksā zakāts no sava īpašuma.
— Vai ir vēl kas?
— Kas vēlas, var brīvprātīgi ziedot labdarībai.
— Kuneysu, ne vairāk, ne mazāk, kā ir, tā arī darīšu.
—
Ja šis vīrs turēs savu vārdu, viņš tiks izglābts.
(sk. Buhari, Muslim, Ebu Davud, Nesai, Fethu’l-Bari, 1/106)
Kā vēsta tradīcija, mūsu pravietis (lai viņš ir svētīts) ir teicis:
„Reliģijas izzušana sākas ar sunnas atstāšanu. Tāpat kā virve pamazām saplīst, tā arī reliģija izzūd, kad viena pēc otras tiek atstātas sunnas.”
(Darimi, Mukaddime 16/Hadīss Nr. 98; Kurtubi, el-Bide’ ve’n-Nehyu Anha, Damaska, 1400/1980, lpp. 66)
Šajos un daudzos citos līdzīgos hadīsos minētais
“apgraizīšana”
izteiciena mērķis,
Tas ir ceļš, kas balstās uz Korānu un Sunnu. Tas ir ceļš, ko gāja pravietis Muhameds (s.a.v.) un taisnīgie kalifi. Tas ir sunnītu ceļš. Tas ir ceļš, ko gāja taisnīgie priekšteči.
Tas nav sunnet, kas nozīmētu obligātu vai ieteicamu darbību.
No tabiin fukahā’iem.
Mekhuls b. Ebu Muslim
apgriešana ir pareizā ceļa sekošana
(hüdā),
pamešana ir perversija
(maldināšana)
kas ir un ir labi apstrādāts
(hasen)
tomēr to ir sadalījis divās daļās, kas ir apgraizītas tādā veidā, ka to pamest nav nekādu iebildumu.
Pieņemot šo atšķirību, pirmajam.
“sunnetu’l-huda”
otrajai
“sunnetu’z-zevâid”
kas nosaukts pēc
Pēc Hanafītu metodologu domām
Svētku lūgšanas, ezāns, kamets un lūgšana kopā ar draudzi ir piemēri pirmā veida sunnetam.
Daži teologi uzskata šos sunnetus par galvenajām reliģijas zīmēm un simboliem.
obligāts un obligātam līdzīgs
tika izmantotas tādas frāzes kā.
(Šamsul-Aimma as-Sarahsī, Usul, 1/114)
Lai gan saistītas ar dievkalpojumiem, otrajā grupā ietilpst tās sunnas, kas nav tādā pašā pakāpē kā pirmās grupas sunnas, un tās ir pravieša Muhammada (s.a.v.) cilvēciskās darbības, kurām nav reliģiskas nozīmes. Tāpēc šajā grupā ir gan sunnas, kurām ir dievkalpojuma raksturs un kuru atstāšana tiek uzskatīta par nepieņemamu, gan piemēri, kad tas, kurš to dara, ir izdarījis labu darbu, bet tas, kurš to atstāj, netiek uzskatīts par izdarījušu nepieņemamu rīcību.
Tas, kurš atdarina pravieša Muhameda (s.a.v.) rīcību ēšanā, dzeršanā, ģērbšanā utt., pateicoties savai mīlestībai un uzticībai viņam, iegūst atalgojumu; bet tas, kurš to nedara, nav izdarījis neko sliktu un nav pelnījis reliģisku nosodījumu vai aizrādījumu, jo šādas darbības ir balstītas uz ieradumiem.
Šamsuleimme es-Serahsī, 1/114-115; Molla Fenārī, Fusūlu’l-bedājiʿ 1/219)
Pēc Maliki teiktā,
Apgraizīšana
Tie ir ieteicamie, bet ne obligātie rituāli.
Mendub
Savukārt, ja runājam par sunnetu, kas nav obligāts, tad gan tā izpildīšanā, gan neizpildīšanā nav grēka. Abos gadījumos ir atalgojums (par izpildīšanu), bet neizpildīšana nav grēks.
Pēc Šafiītu uzskatiem,
Apgraizīšana
Tās iedalās divās kategorijās: apstiprinātās un neapstiprinātās.
Apstiprināts
Atteikšanās no sunneta ir mekruh (nav grēks).
nepārliecināts
Nav nekā nosodāma, ja kāds to atstāj.
Pēc hanbelītu domām,
Apgraizīšana,
Mendub un müstehab ir sinonīmi. To darīšana ir atalgojama, bet to nedarīšana nav grēks.
(sk. Cezeri, el-Fıkhu ala’l-Mezahibi’l-erbaa, 1/60-61)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
