Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šajā sakarā ir kāds hadīss, kurā stāstīts: Stāsta Hz. Omers:
Hayberas diena
Kad daži no pravieša Muhameda (s.a.v.) biedriem teica: „Tas un tas ir kļuvis par mocekli, tas un tas ir kļuvis par mocekli”, viņi sastapa citu (nogalinātu) vīrieti, un par viņu arī…
“Tas un tas cilvēks ir kļuvis par mocekli.”
viņi teica. Taču pravietis Muhameds (s.a.v.) tam iebilda un
“Nē; es redzēju viņu liesmās, jo viņš bija nozadzis kādu mēteli vai apmetni.”
tā viņš teica, un
„Ak, Hataba dēls! Izej un paziņo ļaudīm: „Neviens, izņemot ticīgos, neieies paradīzē.” Es izgāju un saucu ļaudīm: „Ziniet, ka neviens, izņemot ticīgos, neieies paradīzē.””
(Muslims, Imans, 182; Ibn Kesirs, Ali Imrans, 3/161. panta skaidrojums).
No šī hadīsa izriet, ka valsts īpašums, privātīpašums un kara laupījums – tas viss ir citu cilvēku tiesības.
Pat ja kāds ir moceklis, viņam ir jāatbild par saviem pārkāpumiem pret citiem. Dievs var piedot dažus, ja viņi ir izlīguši ar cietušajiem. Bet, kā minēts šajā hadītā, Viņš var arī sodīt dažus. Šo hadītu ir lietderīgi izskaidrot vairākos punktos, ņemot vērā jūsu jautājumu:
a.
Šis hadīss ir iekļauts Muslima krājumā, tāpēc to principā var uzskatīt par autentisku.
b.
Noziegumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām.
“cilvēktiesības”
Tāpēc viņi noteikti tiks nopratināti. Pēc nopratināšanas būs gan tie, kas saņems sodu, gan tie, kas tiks attaisnoti, ja tiks panākta vienošanās ar cietušajiem, kā minēts citos hadītos.
c.
Šajā hadīsā minētajā notikumā, lai tas kalpotu par mācību citiem, pravietis Muhameds (s.a.v.) skaidri norādījis, ka vainīgais ir sodīts. Tātad, pat ja kāds ir moceklis, viņš nav atbrīvots no atbildības par citu tiesību pārkāpšanu.
d.
Pēdējais teikums hadīsa ir:
“Paradīzē neviens neieies, izņemot ticīgos.”
No šī izteikuma izdarīt secinājumu, ka šis zaglis ir neticīgais, ir nepareizi. Jo ir daudz Korāna pantu un hadīšu, kas liecina, ka pat tas, kurš izdarījis smagu grēku, nav neticīgais. Šāds ir arī sunnītu teologu viedoklis. No šī izteikuma var saprast sekojošo: lai nokļūtu paradīzē, ir nepieciešama stipra un patiesa ticība. Tā kā tas ir pamācošs izteiciens, tad, radot tēlu, kas apšauba sodītā vīra ticību, ir pievērsta uzmanība šai tēmai un…
“Vai zādzība ir šķērslis ticībai?”
tiek uzdots jautājums, kas rada pārdomas. Šis stils ir dominējoša pamācīšanas stratēģija.
Patiesībā, uz šo tēmu ir norādīts arī dažos autentiskos hadīsos:
Kā stāsta Ebu Hurejre, pravietis (s.a.v.) ir teicis:
„Tas, kurš izdara laulības pārkāpumu, nav ticīgais, kad to dara. Tas, kurš zog, nav ticīgais, kad zog. Tas, kurš dzer alkoholu, nav ticīgais, kad to dzer.”
(Muslims, Iman, 100).
Ja mēs šo jautājumu aplūkojam caur šī hadīsa prizmu, tad var saprast, ka tas, kurš izdara noziegumu, tajā brīdī nav patiesais ticīgais. Tas nenozīmē, ka viņš ir neticīgais. Gluži pretēji,
“tas nozīmē, ka šī persona, izdarot noziegumu, nav klausījusies savas ticības balsij, nav rīkojusies saskaņā ar savu ticību, ir atslēgusi savu ticīgo sirdi un, neskatoties uz tās protestu, ir devusi priekšroku savām kārībām un vēlmēm.”
jāizprot.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
