– Mūsu pravietis, Miradža brīnumā, stāstīja Mekas politeistiem, ka ir bijis Jeruzalemē, bet tie neticēja. Tad Gabriēls viņam parādīja Jeruzalemes mošeju, un viņš varēja aprakstīt tās logus un durvis. (Buhari, Menakıb’ül-Ensar, 41)
– Bet tajā laikā Jeruzalemes templis bija iznīcināts, pat tā drupas nebija saglabājušās, tas bija pilnīgs atkritumu lauks. Vēlāk šo teritoriju sakopa kalifs Omars. Tātad tur nebija ne durvju, ne logu, ne mošejas, un tas, ka mošejas tajā laikā nebija, ir apstiprināts gan islāma, gan vēsturiskajos rakstos.
– Bet kā pravietis aprakstīja šīs durvis, logus un mošeju? Vai nu šie stāsti ir izdomāti, vai nu pravietis ir melis. Citādi to nevar izskaidrot, jo nav nekādas mošejas, kurai būtu logi un durvis. Vai varat to paskaidrot?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Lielākā daļa islāma zinātnieku uzskata, ka musulmaņu pirmais kibla ir
Al-Aksas mošeja
‘kas ir svētīta vieta’ vai ‘kas ir svētīta apkārtne’.
Beit el-Makdis
(Viņi ir) vienoti, kad (runa ir par) Jeruzalemi.
Dažos vēsturiskos avotos minēts, ka Jeruzaleme tika iznīcināta 70. gadā mūsu ērā un ka šajā notikumā tika iznīcināts arī Beit Makdis. Tomēr šī vieta joprojām…
Tā ir pazīstama kā svētnīca, un tur tika glabātas arī Beit-i Makdis drupas. Tieši par šīm drupām pravietis sniedza informāciju.
Šobrīd ebrejiem
“Raudu siena”
Savukārt musulmaņi…
“Raudošā siena”
Siena, kuru viņi sauc par “sienu”, ir senā tempļa paliekas.
Pēc Jeruzalemes iekarošanas 638. gadā, kalifāta Omera (ra) valdīšanas laikā, uz Tempļa kalna tika uzcelta Al-Aksa mošeja. Omera (ra) lēmums šo vietu pasludināt par svētnīcu izrietēja no tās svētuma un nozīmīguma.
Vēlāk, Umajadu kalifa Abd al-Malika ibn Marvana valdīšanas laikā, Al-Aksa mošeja tika paplašināta. Astoņstūraina celtne, kas atrodas tiešā Al-Aksa mošejas tuvumā un ko mūsdienās Turcijas musulmaņi uzskata par Al-Aksa mošeju,
Kupols uz klints (vai Kupols virs klints)
Arī templis ar nosaukumu [nosaukums] tika uzcelts pēc Abd al-Malik ibn Marwan pavēles.
Mūsdienās tiek uzskatīts, ka ar jēdzienu “mesdžid” (mošeja), kas minēts Suras al-Isra pirmajā pantā, ir domāts:
Al-Aksas mošeja
Apgalvojumi, ka tāda nav, nav guvuši atzinību islāma komentētāju vidū. Visi pazīstamākie komentētāji ir vienisprātis, ka šeit minētā mošeja ir Jeruzālemes Al-Aksa mošeja. Tomēr tajā laikā Jeruzālemē nebija tādas mošejas kā šodien, par ko liecina daži Korāna panti.
“Svētnīca”
Ir vēsturiski pierādīts un ir taisnība, ka tur atrodas minētās ēkas drupas.
Šī vieta
“Beit al-Makdis / Beit-i Makdis”
tā tika saukta. Lūk, šī ir vieta, kuru apmeklēja pravietis Muhameds (s.a.v.).
“Beit-i Makdis”
to apgalvo visi slaveni komentētāji.
Piemēram, Kadı Beyzâvî savā tefsīrā.
“Al-Aksas mošeja”
kad tiek nosaukts vārds:
“Šeit ir domāts Bejtulmakdis, jo tajā laikā tur nebija nekādas mošejas.”
Tā ir teikts. To pašu frāzi mēs redzam arī Nesefī un Hazin komentāros. Tāds pats ir arī Ibn Abbasa atstāstītais komentārs. Arī Elmalılı Hamdi Yazır komentārā, kas attiecas uz šo pantu, ir teikts…
“Al-Aksas mošeja”
Saistībā ar frāzi “…”, tiek sniegts šāds skaidrojums:
“Mescidi Aksâ ir Jeruzalemē esošais Beytu’l-Makdis. Kā redzams arī no Israa hadīsa:
“Es uzkāpu uz Buraka. Es sasniedzu Beitu’l-Makdisu.”
tā ir teikts. Tas nozīmē, ka apkārtne ir Jeruzaleme un tās apkārtne.”
(Elmalılı, Hak dini Kur’an Dili, 5/276)
Šeit minētais Israa hadīss ir atrodams šādos avotos: Buhārī, Bed’u’l-Halk, 6; Muslim, Iman, 259, 264; Nesai, Salāt, 10; Tirmizī, Tefsiru sureti’l-Isra 2, 17; Ahmed b. Hanbel, III/148, IV/208, V/387, 392, 394.
– Al-Aksas mošeja
lai paskaidrotu, kas ir minēts Jeruzālemes sakarā skaidrojošajos avotos
“Beitu’l-Makdis”
Ir desmitiem interpretāciju, kurās tiek izmantots šis vārds.
(Piemēram, skat. Taberi, Zeccac / Maani’l-Kur’an, Maverdi, Sa’lebi, Beğavî, Zemahşeri, Razî, attiecīgā panta interpretāciju)
– Muhameds Hamidullahs, par to, kas minēts Suras Al-Isra 1. pantā
“tālākā mošeja”
kas nozīmē
“Al-Aksas mošeja”
ka tā nevar būt mošeja Jeruzalemē, ka tā ir debesu mošeja.
(mošeja, kas atrodas debesīs)
viņš dod priekšroku viedoklim, kas apgalvo, ka tā tam jābūt. Tomēr, mūsuprāt, ir ļoti skaidrs, ka šis viedoklis ir kļūdains.
Pirms:
Debesīs
“Al-Aksas mošeja”
Ne Korānā, ne hadīsos nav informācijas par to, ka pastāvētu kāda svētnīca ar šādu nosaukumu.
Otrkārt:
Par Miradž-Isra notikumu, proti, par pravieša Muhameda (s.a.v.) ceļojumu no Mekas uz Jeruzalemi, ir daudz autentisku hadīsu. Protams, nav pieļaujams pieņemt tādu interpretāciju, kas ir pretrunā ar šo vispārpieņemto faktu, ko atzīst visa islāma kopiena.
Treškārt:
Attiecīgajā Isra suras pantā, kurā minēta Al-Aksa mošeja, ir aprakstīta arī tās atrašanās vieta, un nav šaubu, ka tā ir Jeruzaleme:
„Slava Tam, kurš kādu nakti aizveda Savu kalpu Muhamedu no Svētās mošejas (Mescid-i Haram) uz mošeju Al-Aksa, kuras apkārtni Mēs esam svētījuši, lai Mēs viņam parādītu daļu no Savām zīmēm!”
Kādā hadīsā mūsu pravietis (lai viņš ir svētīts) ir teicis:
„Dievs ir svētījis (padarījis auglīgu) zemi starp Aršu un Eufratu, un īpaši ir svētījis Palestīnu.”
(Muslims, Ticība, 282)
Šajā hadītā aprakstītais Jeruzalemes svētais statuss ir tieši tāds pats kā pantā. Tas norāda, ka vieta, kur atrodas Al-Aksa mošeja, ir Jeruzaleme.
Al-Aksas mošejas apkārtnes svētums nozīmē, ka tā ir auglīga zeme, kur ir upes, koki, zaļumi, un tā ir arī praviešu kibla (lūgšanas virziens), ko nav iespējams iedomāties attiecībā uz debesīm.
Ceturtkārt:
Isra suras 7. pantā ir ietverti šādi vārdi (tulkojumā):
„Ja jūs darāt labu, tad jūs darāt labu paši sev. Ja jūs darāt ļaunu, tad jūs darāt ļaunu paši sev. Un tad, kad pienāks jūsu nākamā pārkāpuma laiks, mēs atkal uzsūtīsim uz jums jūsu ienaidniekus, lai jūsu sejas būtu bēdīgas, lai viņi atkal ieietu mošejā, kā to darījuši iepriekš, un lai viņi turpinātu postīt to vietu, kuru viņi ir iekarojuši.”
Šajā pantā kā tulkojums ir:
“Lai viņi ieiet mošejā”
Viņa izteikumā ir aprakstīta kāda zināma mošeja. Arābu valodā tā ir minēta ar noteikto artikulu “El”.
“Al-Masdžid”
tika izmantots kā.
Saskaņā ar arābu valodas gramatikas likumiem, noteiktais artikuls “el-” vārda “el-Mescid” priekšā norāda uz iepriekš minētu vietu. Tā nozīme ir:
“Tā ir tā mošeja, kuru jūs pazīstat.”
Tā tas ir. Šajā surā jau iepriekš ir minētas divas mošejas. Viena ir Mekas Masjid al-Haram, otra – Masjid al-Aqsa. Tā kā šajā pēdējā pantā adresāti ir Izraēla bērni, tas norāda, ka šī zināmā mošeja, kas atrodas Jeruzalemē, ir Masjid al-Aqsa.
– Daži uzskata, ka Al-Aksa mošeja ir Ci’rānas mošeja. Ci’rāna ir reģions starp Meku un Taifu, 9 km attālumā no Mekas, kas kļuvusi slavena kā vieta, kur tika sadalīti Hunainas kaujas laikā iegūtie kara laupījumi. Tur atrodas mošeja, kas uzcelta, lai atcerētos notikumus, kas saistīti ar laupījumu sadali. Tāpēc, 9 km attālumā esošā vietā…
“Visattālākā mošeja”
kas nozīmē
“Al-Aksas mošeja”
Ir absurdi domāt, ka tāda lieta tika izmantota. Turklāt, nevienā vēsturiskā avotā nav minēts, ka Mekā tajā laikā būtu bijusi tāda mošeja.
– Kā daži trāpīgi atzīmējuši, viņu apgalvojumi šajā jautājumā ir, viņuprāt,
“racionalisms”
viņi cenšas izmantot apgalvojumu, ka tajā laikā Jeruzalemē neesot bijis nevienas mošejas, kā to darīja viņi. Un vēl daži…
“teologs”
Mēs dzirdam, ka viņi cenšas izcelties, it kā būtu veikuši zinātnisku atklājumu un ieguvuši jaunas zināšanas, izmantojot šo titulu. Tomēr šiem apgalvojumiem nav nekādas loģiskas jēgas, un viņu apgalvojumi ir tikai svēti.
Cionistu okupanti, kas pieliek milzīgas pūles, lai iznīcinātu Al-Aksas mošeju.
Šie apgalvojumi ir tādi, kas viņiem atvieglotu darbu. Jo okupanti-sionisti cenšas panākt, lai musulmaņi zaudētu savu emocionālo saikni ar Al-Aksas mošeju.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
