Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Saskaņā ar Hanafītu mazhabu,
Katram vīrietim, kurš ir sasniedzis pilngadību un ir pie pilnas saprāta, ir spēkā laulības šķiršana.
Nav svarīgi, vai viņš ir brīvs vai vergs, vai viņš šķiras pēc savas gribas vai piespiedu kārtā. Tomēr Maliki madhhabā piespiedu kārtā izdarīta šķiršanās nav spēkā.
(Al-Jawharat an-Nariyah)
Islām vienmēr ir aizsargājis laulības institūciju.
Viņš nepieļāva nejaušu sievas atlaišanu, tāpat kā nepieļāva, ka vīrs izsaka jokus vai vārdus par sievas atlaišanu, lai tikai parunātu, un tādējādi aizskartu sievietes godu. Šajā ziņā viņš nepieļāva, ka vīrs izsaka jokus vai vārdus par savu sievu…
“Tu esi man nevērtīgs.”
ir pieņēmis, ka vīrieša paziņojums par šķiršanos ir juridiski saistošs.
Jo Allahs sūtnis (lai viņš ir svētīts un viņam miers) ir teicis:
“Trīs lietas ir nopietnas gan nopietnībā, gan jokā: laulība, šķiršanās un atgriešanās.”
(Abū Dāwud, Talāk 9)
Tāpat par derīgu uzskatāms arī tāds šķiršanās gadījums, kad kāds kļūdaini, neapdomīgi izrunā vārdus, kas nozīmē šķiršanos no savas sievas. Tāpēc ticīgajam vienmēr jābūt uzmanīgam gan savās darbībās, gan vārdos, kas izskan no viņa mutes, un jākontrolē sevi.
Skaidra šķiršanās
Tas ir šķiršanās akts, kas tiek izteikts skaidri un ar konkrētiem vārdiem, kas atspoguļo tā mērķi.
Tā kā tas ir skaidrs, tam nav nepieciešama interpretācija. Ja vārdi ir izteikti, tie ir saistoši, neatkarīgi no tā, kāda bija runātāja iecere.
“Tu esi brīva, es tevi atlaidu.”
tādas frāzes ir pašsaprotamas.
Lai šķiršanās ar vārdiskiem izteicieniem būtu spēkā, ir nepieciešams nodoms.
Jo lietotie vārdi var tikt izmantoti gan šķiršanās, gan citās nozīmēs. Tāpēc visi fukahā (islāma juristi) ir teikuši, ka ar metaforiskiem vārdiem izteikta šķiršanās ir spēkā tikai ar nodomu, jo nav skaidrs, kādā nozīmē tie ir lietoti.
(skat. Celal YILDIRIM, Islāma tiesības)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
