– Ja tādi ir, kas ir tie, kas šeit minēti?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Šis stāstījums ir atrodams hadīsu avotos.
(sk. Hākim, el-Müstedrek-Bejrūta, 1411/1990-3/150; Bezzar, h. nr.: 774; Taberanī, el-Mucamu’l-evsat, h. nr.: 8433; Kenzu’l-ummal, h. nr.: 36367; Mecmau’z-zevaid, h. nr.: 8951, 12043).
Šajā hadīsā lietotie vārdi, ņemot vērā to vārdozīmju nozīmi, ir šādi:
– NĀKĪSĪN:
Tie, kas lauza zvērestu kalifam.
– KASITÎN:
Tie, kas novirzījušies no taisnības un spravedlīguma.
– MARIKIN:
Apostāti / Atkritēji no ticības
– Par to, kas tie ir, mēs uzzinām no šiem Bediuzzamana Saida Nursi kunga izteikumiem:
„Pēc autentiska avota, viņš teicis Hazratam Ali:“
Tu cīnīsies pret tiem, kas lauž savus solījumus, pret netaisnīgajiem un pret tiem, kas atkāpjas no taisnā ceļa.
Viņš ir pareģojis gan Džamalas kauju, gan Siffīnas kauju, gan Havāridžu sacelšanos.”
(Vēstules, Devītnādesmitā vēstule, Piektā smalkā norāde).
Tādu pašu skaidrojumu var atrast arī pie Ibn Asakira.
(sk. Ibn Manzūr, Muhtasaru Tārīhu Dimešk – Dimešk, 1402/1984/18/54)
Kā var saprast gan no Bediuzzamana, gan no Ibn Asakira izteikumiem;
– Daudzi no tiem, kas piedalījās kaujā pie Džamala pret Ali, bija iepriekš zvērējuši viņam uzticību, bet vēlāk to lauzīja un devās cīnīties pret viņu. Lūk, tie ir:
NĀKĪSĪN
‘ir.
– Tie, kas Siffīnas kaujā cīnījās pret Ali, bija novirzījušies no taisnīguma, kāds pastāvēja iepriekšējo rašidītu kalifu laikā.
KASĪTĪN
Kā norādīts iepriekš. Islāma ummas vienprātība par to, ka Siffīnas kauzā taisnība bija Ali, bet pretējā puse bija netaisna, ir pierādījums šī apzīmējuma patiesumam.
-Haridžīti, kas cīnījās pret Ali Harūrā un Nehrēvānā, pasludināja par neticīgajiem daudzus musulmaņus, ieskaitot Ali, Muaviju un Amru ibn Asu, un uzskatīja par atļautu nogalināt daudzus musulmaņus, tāpēc nav šaubu, ka…
MĀRĪĶIN
viņi ir izveidojuši savu grupu.
Sunnītu un Džamā’at sekta
Viņi nav uzskatījuši par piemērotu pieminēt nesaskaņas, kas pastāvēja pravieša sekotāju laikā.
Tā kā Džamalas kaujā piedalījās Zūbair ibn al-Avvām, Talha ibn Ubaydullah un Aiša, kuriem tika apsolīta paradīze, tad sunnītu uzskats ir tāds, ka šī kauja bija ijtihāda (reliģiska sprieduma) rezultāts.
“Hazret-i Ali (ra) ir taisnība, otra puse ir netaisna; bet tā kā tas ir ijtihad (reliģiska interpretācija) rezultāts, tas ir piedodams.”
teica.
(Nursi, Barla Lahikası, lpp. 178)
Kauja pie Džemelas
Tā ir iekšēja doktrināla cīņa starp Hazreti Ali (ra) un Hazreti Ayşe (ra).
Lai gan Ali (ra) uzskatīja, ka tiem, kas nogalināja Osmanu (ra), jāpiemēro taisnīga un stingra sodība, viņa oponenti – Aiša, Zubairs un Talha (ra) – atbalstīja relatīvu taisnīgumu. Šī atšķirība viedokļos, kad tai pievienojās politiskā intriga, padarīja karu neizbēgamu.
Absolūtais taisnīgums:
Sabiedrības labā nevar upurēt atsevišķus indivīdus.
Viņš uzskata, ka ja uz kuģa ir deviņi ļaundari un viens nevainīgs, tad kuģi nevar nogremdēt, un tas saskan ar Korāna izpratni par taisnīgumu.
Relatīvais taisnīgums:
Tā ir izpratne, ka sabiedrības labā var tikt upurētas indivīda tiesības.
Saskaņā ar šo viedokli, viena nevainīga cilvēka upurēšana var būt pieļaujama, lai sodītu deviņus noziedzniekus. Tomēr šāda pieeja ir pieņemama tikai tur, kur nav iespējams panākt pilnīgu taisnīgumu.
Tā kā starp tiem, kas nogalināja kalifu Osmanu (ra), bija arī nevainīgi cilvēki, imams Ali (ra) kā kalifs nevarēja izpildīt taisnīgu atriebību. Viņš apgalvoja, ka tas neatbilst patiesai taisnībai.
Savukārt opozīcija
“Tikai Šeihainas laikā bija iespējama pilnīga taisnība, tagad to nav iespējams īstenot. Tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrības mieru, ir nepieciešams sodīt šo grupu.”
Viņi aizstāv savu viedokli. Tātad starp viņiem pastāv šāda juridiska interpretācijas nesaskaņa. Kad šajā nesaskaņā iejaucas daži liekuļi un ebreji, interpretācijas strīds pārvēršas par karu.
Tā kā abas puses Džemela kaujā bija uzskatāmas par taisnīgām, nav pareizi par tām runāt negatīvi. Sunnītu zinātnieki uzskatījuši, ka abās pusēs kritušie ir cienīgi ieiet paradīzē.
Iesaistīties jautājumā par to, kurš ir taisnīgs un kurš nē,
Lai neizraisītu necieņu un mīlestības trūkumu pret pravieša sekotājiem (sahabiem), visi sunnītu teologi vienbalsīgi aizlieguši jebkādas diskusijas par šo tēmu. Ir bīstami spriest, balstoties tikai uz vēsturiskiem notikumiem, neizprotot patieso situāciju un tās liktenīgo dimensiju.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
