„Mana umma nekad nesavienosies pie nepareiza sprieduma.” (sk. Buhārī, 61: 2, 61: 3; Ibn Hišām, 824. lpp.; Ibn et-Tiktikā, el-Fahrī, 81. lpp.; Hammām ibn Münebbih, Sahīfe, Nr. 127, 128)
– Vai pastāv tāds hadīss un, ja pastāv, kā tas būtu jāsaprot?
– Vai šis hadīss norāda, ka musulmaņi visā pasaulē nekļūdās nevienā jautājumā, par kuru viņi ir vienisprātis?
– Vai tas nozīmē, ka viņi nevar kļūdīties nevienā jautājumā, par kuru vienojas lielākā daļa musulmaņu? Vai vienprātība nevar būt kļūdaina?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Par šo tēmu pastāv dažādi hadīsu stāstījumi. Tā kā zinātnieku vērtējumi attiecas uz visiem stāstījumā ietvertajiem izteikumiem, tad reizēm…
“vāja”
, dažreiz
“autentisks”
dažreiz
“dīvaini”
ir norādīts ar vārdu. Tomēr
“Visa islāma kopiena nevar vienoties par maldu.”
Šķiet, ka apgalvojums par “to” ir patiess.
Pēc šī jautājuma noskaidrošanas, būtu lietderīgi atstāstīt dažus saistītus stāstījumus tā, kā tie ir.
1) „Dievs šo tautu (vai Muhameda tautu) neapvienos maldos. Dieva roka ir pār kopienu. Kas atšķeļas no kopienas, tas atšķeļas no uguns.”
(sk. Tirmizi, Fiten, 7)
Tirmizi šo stāstījumu
“nabags”
paziņojot, ka viņš ir vājš.
. (Tirmizi, mēnesis)
Pēc Tirmizi teiktā,
“Dieva roka ir pār kopienu.”
izteicienā, kas atrodams hadīsa tekstā un nozīmē
“kopiena”
Ar “ten” šeit ir domāti islāma zinātnieki, juristi un hadīsu zinātāji.
(mēnesis)
2) „Mana kopiena nekad nesavienosies uz maldu ceļa. Tāpēc, ja redzat kādu strīdu, sekojiet lielākajai daļai (lielākajam vairākumam).”
(Ibn Madže, Fiten, 8)
Pēc Sujuti teiktā, hadīsa tekstā ir minēts:
“sevad-ı azam”
tas ir,
„Tie ir tie, kas paklausa sultānam (valstij) un seko taisnajam ceļam. Strīds starp zinātniekiem un sufijiem patiesībā nav strīds. Patiesais strīds ir starp maldu ceļā esošām sektām, kas satur idejas, kas ir pretrunā ar islāma garu.”
(Suyuti, Šerhu Süneni İbn Mace, 1/283)
Šajā Ibn Madžes stāstījumā minētais
“Abu Halefs el-Ama”
Šis stāstījums tiek uzskatīts par vāju no uzticamības viedokļa, saskaņā ar zinātnieku atzinumiem.
(sk. Hejsemi, Mecmau’z-Zevaid, 1/62)
Tāpēc šis nostāsts ir vājš.
3)
Kādā nostāstā teikts, ka mūsu pravietis (s.a.v.) ir teicis:
„Es lūdzu savam Kungam četras lietas; trīs no tām Viņš man deva, bet vienu nedeva; es lūdzu Allāham, lai Viņš nesavienotu manu ummu maldos, un Viņš man to apsolīja. Es lūdzu Allāham, lai Viņš neiznīcinātu viņus (manu ummu) ar badu, kā Viņš iznīcināja iepriekšējās ummas, un Viņš man to deva. Es lūdzu Allāham, lai Viņš nedotu viņu ienaidniekiem (pastāvīgu) pārākumu pār viņiem, un Viņš man to apsolīja. Tad es lūdzu Allāham, lai Viņš neizraisītu starp viņiem šķelšanos, lai viņi savā starpā viens otram…“
-iekšējiem konfliktiem-
“Aš norėjau, kad man neskaudėtų, bet jis man to nesuteikė.”
(Ahmeds ibn Hanbels, 45/200; Taberānī, h. nr.: 2171)
– Hafizs Hejsemi šajā stāstījumā norāda uz nezināmu stāstītāju, tāpēc tas ir
vāja
ir paziņojis, ka.
(sk. Mecmau’z-Zevaid, h. no: 11966)
– Tomēr, Hejsemi, Taberani’s
“Umma nekad nesavienosies maldos.”
cits stāsts par to
(Taberani, Kebir, h.no: 3440)
pareizs
ir paziņojis, ka.
(sk. Hejsemi, Zevaid, 5/218/ h.no:9100)
– Tiesneša sniegtās ziņas par šo pašu tēmu ir balstītas uz uzticamiem avotiem. Starp tiem ir mazāk zināmais Ibrāhīm ibn Mejmūn el-Adenī, kuru ir apstiprinājuši Abdurrazzāk un Ibn Main. Šo informāciju, ko sniedz tiesnesis, apstiprina arī Zehebī.
(sk. Müstedrek, Tehlis, 1/202)
– Īsumā, “Islāma umma nekad nesavienosies maldos.”
Kad aplūko dažādas hadīsa variācijas, kas attiecas uz šo tēmu, tad to ir vismaz
“hasen”
tiek novērots, ka tā ir tādā pašā pakāpē.
(sk. Elbanī, Sisiletu’l-ahadis’i-sahiha, h. no: 1332)
– Lai gan abas puses ir pievērstas islāmam, tomēr, ņemot vērā to atšķirīgās iezīmes, var runāt par divām atšķirīgām mentalitātēm. Pirmā ir sunnītu un džamātu mentalitāte, bet otrā – bid’a piekritēju mentalitāte.
Sunnītu un džamā’ata sekotāji, saskaņā ar svēto hadīsu, ko teicis pravietis Muhameds (s.a.v.)
“Tie, kas seko man un maniem sekotājiem.”
ir definēts kā.
(Mecmauz’-zevaid, 1/189)
Tāpēc tie, kas šai ticībai nepieder, tiek uzskatīti par novirzītājiem no pareizā ceļa. Tie ir septiņdesmit divi sektas.
Mutezīlīti, Džahmiiti, Kaderīti, Šiīti
un tamlīdzīgi ir iekļauti šajā sadaļā.
Sunnītu un džamā’ata vidū pastāv divas atšķirīgas teoloģiskās skolas: ašarītu un maturidītu. Viņu starpā nav būtisku atšķirību pamata principos. Atšķirības ir tikai niansēs. Tāpēc abas skolas pārstāv vienu un to pašu grupu.
Mūsu uzticība Korānam un Sunnai ir pierādīta ar to, ka sekojam četriem mezhebiem, ko sauc par Ahl-i Sunnet ve’l-cemaat. Kā zināms, šī lielā kopiena, kas ietver sevī izcilus zinātniekus, kas spīd kā spožas zvaigznes, iepriekš…
divpadsmit konfesiju
Tas sastāvēja no desmit cilvēkiem. Pēc tam viņi vienojās par četriem. Protams, ir ļoti maza iespēja, ka tik liela zinātnieku grupa varētu kļūdīties.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
