Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Spriedelēšana par citu kļūdām ir spekulācija, kas rada negatīvu ietekmi, piemēram, sajauc skaidru prātu. Tāpēc mēs šo spriedumu pārvērtīsim par loģisku spriedumu, kas balstīts uz ticības apziņu:
Tas ir kaut kas, kas pastāv pašā lietas būtībā; Dieva zināšanās; tās patiesajā būtībā un realitātē. Daži filozofi, piemēram, sofisti, kas noliedz prāta spēju, uzskata, ka cilvēka prāts un zināšanas nespēj atrast un izprast absolūto patiesību. Pēc viņu domām, neeksistē ne absolūtā patiesība, ne patiesa zināšana. Viss ir tikai pieņēmums. Mēs pierādīsim šādu prāta trūcīgo spriedumu kļūdainību ar dažiem mūsdienu piemēriem.
Daudzu mūsdienu zinātnes atklājumu patiesums ir acīmredzams ne tikai prātam, bet arī acīm. Piemēram, jau sen iepriekš sniegtā informācija par saules un mēness aptumsumiem – līdz pat vissīkākajām detaļām – pilnībā apstiprinās. Tas pierāda zinātnisko atklājumu patiesumu attiecībā uz saules sistēmas patieso uzbūvi, tās darbības principiem un attiecībām starp tās elementiem.
Tāpat mūsdienu medicīnas sasniegumi spēj precīzi noteikt daudzas patiesības par cilvēka ķermeņa anatomiju, piemēram, kā darbojas orgāni un kādas ir to funkcijas. Pozitīvi rezultāti ārstēšanas metodēs, dažādas medicīniskās operācijas, orgānu transplantācija, RNS un DNS īpašības, ģenētiskie kodi, pirkstu nospiedumi un citi atklājumi nozīmē absolūtu patiesību noteikšanu par cilvēka fizioloģisko, bioloģisko, organisko un ģenētisko uzbūvi. Acis redz, ausis dzird, mēle runā – tas ir absolūta patiesība.
Kad runājam par islāma zinātniekiem, mēs norādām arī uz absolūtās patiesības eksistenci.
Turklāt, vai tad tādi fakti kā Dieva esamība un vienība, džinnu esamība, Korāna brīnumainība un pravieša Muhameda (sav) unikālā personība, kas ir pamatoti ar racionāliem un tekstā balstītiem pierādījumiem, nav absolūtas patiesības?
Atstājot malā pārdabiskās lietas, vai mums nav tiesību šaubīties par to, ko redzam ar savām acīm, un vai šādu cilvēku bezprātība nav absolūta patiesība?
Šie piemēri lai kalpo kā paraugs, varam pielietot vēl desmitiem citu…
Vienīgajai patiesajai koncepcijai ir gan absolūti, gan relatīvi patiesi aspekti.
Pēc absolūtās patiesības, tā ir. Jo kaut kas nevar vienlaikus būt divas dažādas lietas. Divas pretējas lietas nevar pastāvēt vienlaikus. Piemēram, vienīgā patiesība par laiku, kad saule lec un ir gaišs, ir “diena”. Vienīgā patiesība par laiku, kad saule riet un iestājas tumsa, ir “nakts”.
Tomēr, diennaktij ir arī relatīvas patiesības. Piemēram, kad mēs, cilvēki, kas dzīvojam Turcijā, sakām “mūsu nakts”, šis apgalvojums ir patiess tikai Turcijai, bet ne visai pasaulei. Jo mūsu nakts ir citu valstu diena, un mūsu diena ir viņu nakts. Īsāk sakot, visas relatīvās īpašības un pazīmes, kas pastāv Visumā, nav vienīgās patiesības, bet gan daudzveidīgas patiesības ar relatīvu raksturu.
Tāpat, elements, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža maisījuma, savā būtībā un patiesībā ir viena vienīga patiesība. Tomēr, ņemot vērā to, ka to lieto dažādi cilvēki, medicīniskā viedokļa ziņā tam ir daudzveidīgs patiesības parametrs.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
