“Neizrādiet vājumu. Neaicināt uz mieru, ja esat pārāki. Dievs ir ar jums. Viņš nekad nepieļaus, ka jūsu darbi tiktu mazināti.”
– Personai, kas lasa šo pantu,
“Vai jūsu reliģija taču bija iecietības reliģija?..”
Kā man atbildēt uz viņa jautājumu: “…?”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
„Tāpēc nezaudējiet drosmi un, būdami pārāki, neizrādiet pazemību un nelūdziet mieru. Dievs ir ar jums. Viņš nekad nenovājinās jūsu pūles un neiznīcinās jūsu darbu.”
(Muhammeds, 47/35)
Šis pants ir tieši saistīts ar karu.
Kā zināms, visus karus, kas notika islāma zelta laikmetā, sāka nemusulmaņi. Neliela daļa musulmaņu, būdami skaitliski mazākumā, jutās vāji, dažkārt pat nevēlējās karot, jūtās pazemoti pret ienaidniekiem un vēlējās, lai miers iestātos pēc iespējas ātrāk. Šajā pantā ir ieteikumi, kas mudina uz karu, lai stiprinātu šo cilvēku sirdis, lai viņi neizrādītu vājumu pazemojumā un nepakļautos ienaidniekam.
Nav tāda panta, kas liktu musulmaņiem izvēlēties karu, ja otra puse vēlas mieru. Patiesībā citā pantā, papildus mudinājumam nebaidīties no kara un sagatavoties tam,
Dieva skaidrs rīkojums musulmaņiem ir teikt “jā” ienaidnieka aicinājumam uz mieru.
ir:
„Sagatavojiet pret ienaidniekiem tik daudz spēka, cik vien spējat. Audzējiet kaujas zirgus, lai ar šo sagatavošanos jūs iebiedētu un atbaidītu Dieva ienaidniekus, savus ienaidniekus un citus ienaidniekus, par kuriem jūs pat nezināt, bet zina tikai Dievs. Par visu, ko jūs iztērēsiet Dieva ceļā, jums tiks pilnībā atlīdzināts, un jums nekad netiks nodarīts netaisnība. Ja viņi pieņems mieru, tad pieņemiet to arī jūs un uzticieties Dievam. Jo Dievs ir Visdzirdošais, Viszinošais.”
(Enfal, 8/60-61)
Lai gan pastāv daži viedokļi, ka viens no šiem pantiem atceļ otru, mēs neuzskatām, ka šis ir pareizs skatījums.
(sal. Taberi, Razi, Semerkandi, Kurtubi, attiecīgo pantu interpretācija)
– Dažu zinātnieku uzskatā, Sūrat al-Muhammed tika atklāta pēc Bedras kaujas un pirms Uhudas kaujas. Tādējādi attiecīgajā pantā runa nav tik daudz par tiešu militāru konfliktu, cik par psiholoģisku ietekmi uz musulmaņu vidū esošajiem munafikiem un dažiem vājiem musulmaņiem,
lai viņi saglabātu augstu morāles līmeni un nepieļautu atslābumu, gatavojoties iespējamam karam.
ir ieteicams.
(sal. Ibn Ašur, attiecīgā panta interpretācija)
– Šeit varbūt varam piebilst, ka šajā pantā ir sniegts morāls atbalsts Uhudas kaujai, kas notiks aptuveni gadu vēlāk un ir viena no kritiskākajām kaujām musulmaņiem.
Patiešām, šajā pantā minētie punkti ir piepildījušies: vairāk nekā trīs simti munafiku atgriezās pusceļā, atstājot musulmaņus bezspēcīgus. Savukārt kalna virsotnē izvietotie strēlnieki, domājot, ka ienaidnieks ir sakauts un ir pienācis laiks mieram un laupījuma iegūšanai, pameta savas pozīcijas un kauja…
-Pret musulmaņiem-
tie izraisīja notikumu gaitu maiņu. Un ap mūsu Pravieti (s.a.v.) nebija palicis neviens cits kā saujiņa viņa pavadoņu, visi pārējie bija izklīduši uz visām pusēm.
Lūk, šis pants:
“Neļaujiet vaļīgai attieksmei ņemt virsroku!”
izteiciens šķiet norāde uz šo nākotnes situāciju. Šajā ziņā panta
ir kāda nākotni paredzoša iezīme
to var arī teikt.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– “Ja man palūgtu apkopot Bībeli, es teiktu ‘mīlestība’. Ja man palūgtu apkopot Korānu, es teiktu ‘mīlestība Mekas pantos, bet Medīnas pantos – naids, ienaids, ienaidība, slepkavība, karš un zobens’.” Vai jūs varētu mani par to informēt?
– Islāmā galvenais ir karš vai miers?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
