– No Korāna izriet, ka pravietim Muhamedam (s.a.v.) netika doti brīnumi pēc tā laika sabiedrības pieprasījuma. Tomēr tie, kas atbild uz šo jautājumu, nemaz nemin 59. pantu no Suras al-Isra.
– Vai nav nepieciešams, lai šīs jomas eksperti, ņemot par pamatu 59. pantu no Sūras al-Isrā, padarītu saprotamākus tos Korāna pantus, kas atbild uz lūgumiem pēc brīnumiem?
– Tāpat arī Elmalılı tefsīrā, Nisa sūras 163. panta skaidrojumā (II/1524, 1936. gada izdevums)
“Mozus pravieša brīnumainā plāksne nav bijusi katram pravietim, un tā nav arī nepieciešama pravietiskās misijas sastāvdaļa…”
Tiek apgalvots. No šiem apgalvojumiem es saprotu, ka brīnums nav pravietojuma priekšnoteikums. Vai es pareizi saprotu? Jo mēs savās zināšanās esam mācījušies, ka “brīnums ir viens no pravietojuma priekšnoteikumiem”.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Suras al-Isra 59. panta tulkojums ir šāds:
„Vienīgais iemesls, kāpēc mēs nesūtām brīnumus, kādus vēlas neticīgie, ir tas, ka iepriekšējie neticīgie šādus brīnumus noraidīja. Mēs taču devām Samūda tautai kā skaidru brīnumu to kamieli, bet viņi to nogalināja un tādējādi nodarīja sev pārestību. Mēs šos pantus sūtām tikai, lai iebiedētu.”
Ahmads ibn Hanbels
(Musnedā, 4/173),
Saskaņā ar Nesai, Hakima un Taberani sniegtajām ziņām, Ibn Abbass šī panta atklāšanas iemeslu skaidroja šādi:
“Mekas iedzīvotāji no pravieša Muhameda (s.a.v.)”
Zelta kalna virsotnē
tulkošanu,
Nogriežot Mekas kalnus
Viņš ieteica izlīdzināt visu zemi tā, lai tur varētu sēt labību. Kad pravietis (s.a.v.) to paziņoja, Dievs teica:
„Ja vēlies, es viņiem (nedodot viņu prasītos brīnumus) piešķiršu vēl kādu laiku, lai viņi dzīvotu, ja vēlies, es radīšu viņu prasītos brīnumus; bet ja viņi neticēs, tad – ievērojot mūsu principu, kas attiecās uz iepriekšējām tautām – es viņus iznīcināšu…”
tā pavēlēja. Pravietis Muhameds (mieram ar viņu) vēlējās, lai tie netiktu iznīcināti. Pēc tam tika atklāts attiecīgais pants.” (sk. Taberī, Razī, Ibn Kesīr, Alusī, attiecīgā panta skaidrojums).
Daži cilvēki, atsaucoties uz šo pantu, apgalvojuši, ka pravietim Muhamedam (s.a.v.) nav bijis citu brīnumu kā Korāns. Ir uzrakstītas daudzas grāmatas un raksti, kas pierāda šī apgalvojuma kļūdainību. Šeit mēs varam pievērst uzmanību tikai dažiem punktiem:
a.
Šajā pantā minētais, ka neticīgajiem netika doti viņu pieprasītie brīnumi, nenozīmē, ka pravietim (s.a.v.) netika doti citi brīnumi. No šī panta nav pareizi izdarīt tādu secinājumu. Kā norādīts tefsīra un hadīsu avotos, šo lūgumu neizpildīšanas gudrība ir tāda, ka, neskatoties uz brīnumiem, kas tika parādīti pēc šādiem ierosinājumiem,
Tiem, kas turpina uzstājīgi zaimot, sods ir iznīcināšana.
Šis dievišķais princips
-Arābiem labi pazīstams-
Norādot uz Semūda tautas iznīcināšanu, ir uzsvērta situācijas nopietnība. Tā kā šīs tautas pilnīga iznīcināšana nav ietverta Dieva gudrajā plānā, tad nav pieļauta arī tāda situācija, kas to varētu izraisīt.
b.
Panta
„Mēs šos pantus sūtām tikai kā brīdinājumu.”
pēdējais teikums, kas ietver nozīmi “brīnumi ir arī šāda veida”, veido brīnumu aspektu.
“iebaidīšanai paredzēts”
ir minēti panti/brīnumi. Pantā ir iekļauts
„el-âyât”
Vārda sākumā esošais “el” ir norāde uz šāda veida brīnumiem. Tāpēc ne katrs brīnums ir paredzēts iebiedēšanai. Patiešām, Jēzus (as)
Viņa spēja atdzīvināt mirušos, izārstēt pat vissmagākās slimības, piemēram, atjaunot aklajiem redzi, zināt un paziņot, kas notiek viņa draugu mājās, izveidot putna figūriņu un, iepūšot tajā, ar Dieva atļauju, likt tai lidot gaisā…
Nevienam no šiem brīnumiem nav nekāda sakara ar iebiedēšanu.
No tā izriet, ka šajā pantā minētajiem brīnumiem piemīt īpašas iezīmes. Šī iezīme ir…
neticējošo spītība, viņu mērķis ir apvainot pravieti, nevis pieņemt ticību, bet vienkārši spītēties.
–
tā, starp citu, pļāpājot –
viņi padara šo lietu par izklaidi, izdomājot visādus brīnumus.
Šajos Isra sures pantos ir pievērsta uzmanība viņu izsmējīgam attieksmei:
„Šajā Korānā mēs esam atkārtoti un dažādos veidos izskaidrojuši visas nozīmes cilvēkiem. Bet lielākā daļa cilvēku turpināja noliegt. Un…”
‘Mēs’
viņi teica: “Mēs tev nekad neticēsim, kamēr vien…”
lai no zemes izplūstu avots.
Vai tavs.
Lai tev būtu dateles un vīnogulāji!
tostarp
plūstošas upes
lai tas notek. Vai arī, kā tu apgalvo.
lai Tu saplēstu debesis un liktu tām gabaliņiem krist mums virsū.
, jeb
Lai Dievs un eņģeļi stātos mums priekšā un liecinātu par to, ko tu saki.
Nē, nē! Ar to nepietiek,
Tev vajadzētu būt mājai, kas uzcelta no zelta.
vai
Tev ir jātiek debesīs.
(Bet neaizmirsti!)
Mēs tev neticēsim, ka tu tur biji, ja neatvedīsi mums kādu grāmatu, ko varēsim lasīt, kad tu būsi atpakaļ!
‘Saki:
„Ak, lai slavēts ir Dievs! Kas gan es varētu būt, ja ne vien cilvēks, kurš ir tikai vēstnesis?…”
”
(Isra, 17/89-93)
Tagad, paņemsim roku pie sirds, kāds labums varētu būt šo nekaunīgo cilvēku nekaunīgajām prasībām? Viņu bezgalīgajām, nekaunīgajām prasībām…
“jā”
Tas neatbilst ne Dieva cildenumam, ne Viņa varenībai, ne pravietojuma majestātiskumam. Un tāpēc tika dota noraidoša atbilde. Tātad šī noraidošā atbilde šiem iedomīgajiem vīriem ir īpaša, un tā nekādā gadījumā nav pierādījums tam, ka pravietim (s.a.v.) netika doti citi brīnumi.
c.
Mēness sadalīšanās brīnums ir apstiprināts pašā Korānā.
„Pēdējā stunda ir tuvu, Mēness ir sašķelts. Bet tie, kas pielūdz citus dievus, kad vien ierauga kādu brīnumu, pagriež muguru.”
“Šī ir spēcīga un pastāvīga (sen pastāvoša) maģija!”
tā saka.”
(Kamer, 54/1)
Šajos pantos ir teikts, ka Mēness ir ticis pārdalīts uz pusēm un ka neticīgie to ir redzējuši.
viņi nevarēja to noliegt, tāpēc vienkārši nosauca to par maģiju, nevis par brīnumu.
skaidri parāda.
„Jūs viņus kaujā nenogalinājāt ar savu spēku, bet gan Allāhs viņus nogalināja. (Ak, pravieti!) Kad tu meti, tu nemeti, bet gan Allāhs meta. Un to Allāhs darīja, lai pārbaudītu ticīgos ar skaistu pārbaudi. Patiesi, Allāhs dzird un zina visu.”
(Enfal, 8/17)
Šajā pantā ir uzsvērts, ka sauja oļu, ko pravietis Muhameds (s.a.v.) iemeta pagānu sejās kaujā pie Bedras, iekļuva visu viņu acīs un izraisīja viņu bēgšanu, un tas ir brīnuma piemērs.
„(Ak, pravieti!) Kad tu meti, tad tu nemeti, bet meta Dievs.”
ir iekļauta šāda frāze:
d.
Līdzās Korāna pantiem, ir desmitiem sajūtu brīnumu, ko vienprātīgi atzīst islāma zinātnieki, kas saistīti ar pravieti Muhamedu (s.a.v.).
sīra, hadīss un vēsture
Šie ziņojumi ir atrodami avotos. Nav iespējams noliegt šīs ziņas, kas pie mums nonākušas pa visdrošākajiem un uzticamākajiem ceļiem, ne no reliģiskā, ne no racionālā, ne no morālā viedokļa. Ņemot vērā vienu no iespējamām, varbūt pat vājāko, kāda panta interpretācijām, ignorēt citu, skaidri noteiktu pantu un hadīsu skaidros izteikumus, patiešām nav saprotami.
– No Elmalılı, lai viņš dusē mierā.
“Mozus pravieša brīnumainā plāksne nav bijusi katram pravietim, un tā nav arī nepieciešama pravietojuma priekšnoteikums…”
pamatojoties uz viņa/viņas teikto
“brīnumam nav jābūt pravietojuma pazīmei”
Tas nav pareizi. Šeit ir jānorāda šāds fakts: Mozum (as) Tora tika dota vienā reizē, uz plāksnēm. Grāmatu tautas kritizē Muhamedu par to, ka Korāns viņam netika dots vienā reizē, tādā pašā veidā. Taču nav obligāti, lai kāda atklāsmes grāmata kādam pravietim tiktu dota uz plāksnēm. Tieši uz to norādījis Elmalılı.
Šajā pantā ir norādīts arī uz šīm Raksta ļaužu vēlmēm:
“Grāmatu ļaudis no tevis prasa, lai tu viņiem
grāmata no debesīm
Viņi grib, lai tu to lejupielādētu. Nepārmet viņiem šo nezināšanu! Galu galā, viņi jau iepriekš no Mozus bija prasījuši vēl vairāk, un:
“Parādi mums Dievu skaidri un gaiši!”
Tad viņi tā teica. Un tad viņus, viņu netaisnības dēļ, piemeklēja zibens. Pēc tam, kad viņiem tika parādītas skaidras zīmes un pierādījumi, viņi pieņēma teļu par dievu. Tad, kad viņi nožēloja grēkus, mēs viņiem to piedevām. Un mēs piešķīrām Mozum acīmredzamu ietekmi un varu pār viņiem.”
(Nisa, 4/153)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Viņi apgalvo, ka mūsu pravietim nebija nekādu brīnumu. Kā mums jāatbild uz šiem apgalvojumiem?
– Vai pravietim tika doti brīnumi? Ja jā, tad tiek apgalvots, ka Korānā ir kāds pants, kas apgalvo, ka viņam brīnumi netika doti?
– Ko jūs teiktu tiem, kas apgalvo, ka pravietim Muhamedam netika doti brīnumi, atsaucoties uz kādiem pantiem un sakot: “Vai tad mēs nezinām par pravieša Muhameda brīnumiem?”
– Vai viņiem nepietiek ar to, ka mēs tev atklājam grāmatu, kas viņiem tiek lasīta? (Ankabut 29/51) Vai saskaņā ar šo pantu mūsu pravietim (asv) nav bijuši nekādi brīnumi?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
