Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Abas puses raugās uz vienu un to pašu patiesību, bet no dažādiem skatpunktiem. Šīs abas patiesības viena otru papildina.
Tāpat kā slimībām ir zinātniski nosaukumi, tām ir arī teoloģiski nosaukumi. Zinātniskie nosaukumi tiek piešķirti, ņemot vērā slimības materiālos cēloņus, un tie parasti ir saprotami izglītotiem cilvēkiem. Daudzi medicīnas termini ir tādi, ka tos saprot tikai ārsti.
Savukārt teoloģijā šie nosaukumi tiek piešķirti slimībām, ņemot vērā to metafiziskos, nevis fiziskos cēloņus.
Medicīna ir diagnosticējusi šo slimību, kas minēta jautājumā. Islāma literatūrā šai slimībai ir dots nosaukums.
Abās zinātnes nozarēs šīs slimības diagnoze ir vienāda: attiecīgais psiholoģiskais traucējums…
– Iemesls, kāpēc nosaukumi ir atšķirīgi, lai gan diagnoze ir vienāda, ir šāds:
Zinātne, skatoties tikai uz materiālo, laboratorijā un eksperimentos atspoguļoto slimības aspektu, nosauc to atbilstoši šim aspektam. Šī slimība ir nosaukta ar medicīnisku terminu, kas atspoguļo šo tās eksperimentāli novērojamo aspektu.
Šai slimībai ir vēl kāds, varētu teikt, metafizisks aspekts. Tas ir šāds: Dievs ir radījis apzinātas būtnes, kas pārstāv bezapziņas būtņu labos vai ļaunos darbus. Šiem aktīvajiem elementiem, kas filozofijā tiek aprakstīti kā tādi, reliģiskajā literatūrā tiek piešķirti nosaukumi eņģeļi un dēmoni.
, pārstāv labos darbus un aktīvi piedalās to īstenošanā. Savukārt , pārstāv sliktos darbus un aktīvi piedalās to īstenošanā.
– Šie divi spēki, kas īpaši ietekmē cilvēku psiholoģisko stāvokli, ir eņģeļi, kas iedvesmo cilvēkiem mierinošas, labas domas, un dēmoni, kas cilvēkiem iepotē nemieru izraisošas, ļaunas domas.
Lūk, šajā jomā, kurai zinātne nespēj piekļūt, islāma reliģija ir izstiepusi savu roku un no sava viedokļa to nosaukusi par [nosaukums]. Kā pārbaudījuma nepieciešamība, katra cilvēka sirds labajā pusē ir iedvesmas eņģelis, bet kreisajā pusē – kārdinātāja velna ligzda. Tos sauc par [nosaukums].
– Jāatceras, ka mūsdienu ekspertiem ir divi atšķirīgi viedokļi par to, kas ir galvenais psiholoģisko slimību cēlonis.
Daži zinātnieki uzskata, ka psihisko slimību cēlonis ir garīgs un emocionāls/neorganisks un atrodas metafiziskā dimensijā. Citi savukārt apgalvo, ka šo slimību izcelsme ir pilnībā organiska.
Šī otrā ekspertu grupa ārstē šo slimību ar noteiktiem medikamentiem, balstoties uz saviem uzskatiem. Savukārt pirmās grupas eksperti uzskata, ka slimību labāk ārstēt, galvenokārt, ar morālo motivāciju. Tomēr abās ārstēšanas metodēs medikamenti ir svarīga un neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa.
Tā visefektīvākā puse ir tās svētais avots. Jo, vispārīgi ņemot, cilvēku morālo vērtību stiprināšanā svēto avotu ieteikumi ir efektīvāki nekā zinātniski pierādījumi. Korāna lasīšana un lūgšana šajā ziņā ir zinātniska terapijas forma, ko nedrīkst novērtēt par zemu. Turklāt, ticīgie jau tāpat tic, ka Korāns ir dziedināšanas avots. Neviens neatteiksies no savas ticības ateistu dēļ, kas tam netic…
Šajā pantā Korāna īpaša pieminēšana jāuzskata par norādi uz to, ka tas ir kā zāles pret psihiskām slimībām.
Tas ir vispāratzīts fakts visā pasaulē. Neviens zinātnisks pierādījums nevar noliegt džinu vai velnu eksistenci. Patiesībā, zinātnes vārdā, kas nespēj iziet ārpus materiālās sfēras, noliegt metafiziskas būtnes, kā eņģeļus, džinus un velnus, ir pretrunā ar pašu zinātnes garu.
– Tas, ka zinātne šodien apgalvo, ka daudzas lietas, ko tā pati apgalvoja vakar, ir nepatiesas, rāda, ka ir liela kļūda domāt, ka zinātne vienmēr un visur ir patiess avots patiesības.
Galvenais iemesls, kāpēc daži Rietumu zinātnieki mūsdienās pieņem islāmu, ir tas, ka Korāns satur šīs pārcilvēciskās zināšanas.
Tomēr starp tiem patiesībā nav nekādas pretrunas. Šķietamā pretruna rodas vai nu no zinātnieku, vai nu no garīdznieku nepareizas interpretācijas. Jo ir neiespējami, ka zinātnes pareizie dati būtu pretrunā ar pareizi saprastajiem Korāna apgalvojumiem.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
