– Ja pievērš uzmanību Zumeras 39/10 un Bakaras 2/97 pantiem, tad vārds “saki” nav nepieciešams, bet tomēr ir lietots.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgo pantu tulkojums ir šāds:
1. „Saki: Kas ir ienaidnieks Gabriēlam, tas lai zina, ka šis Korāns ir atklāts tavā sirdī ar Allāha atļauju, lai apstiprinātu iepriekšējās grāmatas un lai būtu vadonis un labā vēsts ticīgajiem.”
(Al-Baqarah, 2/97).
Šajā pantā – tulkojumā – atbilstoši ierastajai izteiksmes formai.
„Saki: …Viņš to ir nolaidis manā sirdī (manā sirds dziļumā) ar Allāha atļauju.”
izteiciena vietā,
„Saki: …Viņš to ir nolaidis tavā sirdī ar Allāha atļauju.”
ir izvēlēta šī frāze.
– Pirmkārt, šādu izteicienu lietošana ir izplatīta ne tikai arābu, bet arī citu tautu vidū. Piemēram:
– Kādam:
“Ej pie tā un tā un saki viņam: Lai viņš par mani labi rūpējas.”
izteiciena vietā,
“…lai viņš/viņa tevi labi aprūpē.”
Jūs varat tā teikt; turklāt, tas kļūst vēl izplatītāks.
– Slavens arābu dzejnieks, vārdā Ferezdak, savā dzejolī ir ietvēris šādu domu (īsumā):
“Atceros, kādu dienu es raudāju vidū ielas. Hind:”
“Kas ar mani notiek!”
tā viņš bija teicis.” (sk. Ibn Atije, attiecīgā panta skaidrojums).
Patiesībā šī izteiciena pazīstamākā un ierastākā forma ir šāda:
“…kas ar tevi notiek, viņš bija iesaucies.”
tam vajadzēja būt šādā formā.
2. “(No manis) saki viņiem: „Ak, mani ticīgie kalpi! Bīstieties no sava Kunga. Tie, kas šajā pasaulē dara labus darbus, noteikti saņems labu atalgojumu. Dieva pasaule ir plaša. Tiem, kas pacietīgi seko taisnības ceļam, viņu atalgojums tiks izmaksāts bezgalīgā mērā.””
(Az-Zumar, 39/10).
Šī panta tulkošanas grūtības ir šādas:
„Saki: Ak, mani ticīgie kalpi!”
Tas ir izteiciens. Šeit šķiet, it kā šie vārdi būtu piedēvēti pravietim. Šo jautājumu var izskaidrot šādi:
a.
Iepriekš minētā panta tulkojumā iekavās ievietotā frāze var būt izteikta kā pieņēmums. Tas ir saistīts ar stāstījuma stilu:
“(Manā vārdā) saki: Ak, mani ticīgie kalpi!”
b.
“Ak, Mani kalpi!”
kas ir ietverts uzrunas/aicinājuma stilā, kas tulkots kā:
“piešķiršanas lapa”
ir runa par nozīmi, ko tas pauž. Šajā gadījumā,
„Saki: Ak, mani ticīgie kalpi!”
Teikuma nozīme.
„Saki: maniem ticīgajiem kalpiem…”
tādā veidā
(skat. Kurtubī, Ševkānī, attiecīgā panta skaidrojumu)
– Šī panta formulējumam līdzīgs pants ir atrodams arī Zumeras sūras 53. pantā:
„Saki: „Ak, mani kalpi, kas esat pārkāpuši savas robežas, grēkojot pret sevi! Nezaudējiet cerību uz Allāha žēlastību! Allāhs piedod visus grēkus, jo Viņš ir Ğafūr (Vispiedodošais) un Rahīm (Visžēlsirdīgais).”
Šī panta skaidrojums ir tāds pats kā iepriekšējā panta skaidrojums.
Šajos pantos esošais
“Saki:”
kas atrodas iekšā/satur/ietver
“Kalps”
Šī vārda lietošanai var būt daudz iemeslu. Vissvarīgākais no tiem ir tas, ka tas parāda, ka Muhameds (s.a.v.) bija tikai pravietis. Jo, ja tā nebūtu, tad kā visgudrākais, visizteiksmīgākais un vislabāk runājošais cilvēks, kāds bija Muhameds, viņš šādās vietās…
“kalps”
viņš/viņa neizmantotu vārdu.
Pat Ikhlas surē ir rakstīts:
„Kul huvellah = Saki: Allah ir viens.”
viņa/viņas izteikumā arī
“Saki:”
viņš/viņa neizmantos šo izteicienu.
Tātad, šādu izteicienu iekļaušana Korānā,
Lai parādītu, ka Korāns no A līdz Z ir Dieva vārds.
ir paredzēts.
Tomēr, galvenais pierādījums tam, ka šādi izteicieni ir lietojami arābu valodā, ir tas, ka arābu pagāni, kas iebilda pret visu, nekad neizteica nekādas iebildes pret šādu izteicienu patiesumu Korānā.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs