– Ja vīrs saka savai sievai: “Ja tu to izdarīsi, tad tu būsi brīva,” un sieva to NEIZDARA… (tātad viņa nav brīva), un paiet 5-6 mēneši utt., un vīrs saka: “Pat ja tu to tagad izdarīsi, tu nebūsi brīva… es atsaucu savu lēmumu par šķiršanos,” un sieva to izdara, kas tad notiek?
– Tātad, vai vīrs var atsaukt šķiršanās nosacījumu?
– Man ir tāds iespaids, ka viņš to nevar atsaukt… bet es neesmu pārliecināts… jo līdzīgos jautājumos es vienmēr esmu redzējis šādu risinājumu. Piemēram, ja vīrs saka savai sievai: “Ja tu iesi pie sava tēva, tad tu būsi šķirta”, tad visos fikhā grāmatās ir šāds risinājums: sieviete aiziet pie sava tēva, notiek viens šķiršanās akts, paliek vēl divi. Nevienā vietā nav teikts, ka šķiršanās nosacījumu var atsaukt!!
– Pēc kāda laika vairs nevar iet pie tēva uz mājām, jo neesi brīvs… tātad, šis risinājums nevienam nav ienācis prātā.
Tāpēc es, salīdzinot, paliku šaubās. Cerēju, ka jūs man palīdzēsiet…
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Vīra paziņojums par vēlmi šķirties var būt bez nosacījumiem, bet var būt saistīts arī ar kādu nosacījumu (ta’liki šart) vai termiņu.
Nosacīta šķiršanās gadījumā nav spēkā atteikties no šķiršanās, kas ir saistīta ar nosacījumu, pirms šis nosacījums ir izpildīts.
(Ibn Nudžejm, el-Bahru’r-Raık, VIII, 551).
Ja šķiršanās ir saistīta ar kādu nosacījumu, tad šķiršanās stājas spēkā tikai tad, kad šis nosacījums ir izpildīts.
Līdz šis nosacījums tiks izpildīts, laulība paliek spēkā ar visām savām sekām un rezultātiem.
Taču, ja šķiršanās ir nosacīta, un nosacījums nav izpildīts, bet šķiršanās notiek citā veidā, un pēc iddet (gaidīšanas perioda) beigām šis nosacījums izpildās, tad, tā kā šķiršanās pamata vairs nav, šim nosacījumam vairs nav spēka.
Ir gadījumi, kad nosacītais šķiršanās lēmums tiek izmantots kā zvērests, lai pastiprinātu tā nozīmi. Šādā gadījumā, pēc vairākuma juristu domām, tas ir spēkā esošs nosacītais šķiršanās lēmums; šķiršanās notiek, kad nosacījums ir izpildīts.
Tomēr, pēc dažu zinātnieku, piemēram, Ikrime, Šureiha, Ibn Teimijja un Ibnul-Kajjima, domām, ja vīra nodoms nav šķiršanās, bet gan zvērests, lai piespiestu vai atturētu sievu no kādas darbības, tad tas nav nosacīts šķiršanās; tādēļ, pat ja nosacījums ir izpildīts, šķiršanās nenotiek. Tikai par zvēresta pārkāpšanu ir jāmaksā izpirkšanas maksa.
(Ibn al-Qajjim, I’lamu’l-Muvakkıin, Ēģipte 1955, III, 65-82; es-Sayis un M. Šeltut, Mukarenetü’l-mezahib fi’l-fıkh, Kaira, bez izdošanas gada, lpp. 108).
Lai iegūtu papildu informāciju un pamatojumus, klikšķiniet šeit:
“Ja es to neizdarīšu, tad mana sieva lai būs brīva” vai “Ja tu to izdarīsi, tad tu būsi brīva…”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
