Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Halal,
Tas nozīmē, ka kaut kas ir atļauts, ja tas nav aizliegts reliģiski, proti, ja nav aizliegts to darīt vai lietot uzturā. Ja Allāhs un Viņa sūtnis (s.a.v.) ir paziņojuši, ka kaut kas ir atļauts vai ka tā darīšanā nav grēka, tas norāda uz šīs darbības atļautību. Tāpat, ja nav pierādījumu, ka kāda darbība vai lieta ir aizliegta, tas arī norāda uz tās atļautību. Jo lietās pamatā ir atļautība. Tātad, kaut kas ir atļauts un likumīgs, ja tas neatbilst kādam skaidram reliģiskam noteikumam, aizliegumam vai principam.
Aizliegts,
Reliģiskā terminoloģijā tas ir darbība, ko Dievs un Viņa pravietis (miers viņam) ar nepārprotamiem pierādījumiem, skaidri un saistoši aizliedz. Ja aizliegums ir skaidrs un nepārprotams, ar nepārprotamiem pierādījumiem, tad tas ir haram (aizliegts); ja aizliegums ir izteikts maigākā un elastīgākā veidā vai ar vājākiem pierādījumiem, tad tas ir mekruh (neieteicams).
Visaugstākais Dievs ir atļāvis (halal) visu labo, tīro un cilvēka veselībai noderīgo, bet aizliedzis (haram) visu ļauno, netīro un kaitīgo. Tikai Dievam ir tiesības aizliegt. Korānā ir teikts:
„Saki: Kas aizliedza Dieva radīto rotu un tīro uzturu Viņa kalpiem? Saki: Tas ir ticīgajiem šajā pasaulē, bet īpaši – Pēdējā dienā. Tā mēs izskaidrojam zīmes tiem, kas saprot.”
(Al-A’raf, 7/36)
Tā ir pavēlēts. Pravietis, balstoties uz Korānu un zināšanām, ko viņš saņēmis no Allāha ārpus Korāna, ir aizliedzis dažas lietas. Taču, tā kā viņš to darījis Allāha uzraudzībā, tas tiek uzskatīts par Allāha aizliegumu. Tāpēc apgalvot, ka tas, ko Allāhs atļāvis, ir aizliegts, un tas, ko Allāhs aizliedzis, ir atļauts, ir neticība.
Tāpat kā jāizvairās no harāma un no tā, kas ved pie harāma, ieteicams izvairīties arī no darījumiem un ienākumiem, kas rada aizdomas par harāmu. Pravietis Muhameds (s.a.v.) ir teicis:
„Kas ir haram, tas ir skaidrs, un kas ir halal, tas ir skaidrs. Starp šiem abiem ir šaubīgi jautājumi. Kas izvairās no šaubīgiem jautājumiem, tas ir pasargājis savu ticību.”
(sk. Buhārī, Īmān 39, Büyū’ 2; Muslim, Mūsākat 107, 108)
Labie nodomi, netieši ceļi un līdzekļi, kas izmantoti, lai izdarītu vai sasniegtu haramu (aizliegto), nepadara haramu par halalu (atļauto).
Tomēr, ja to prasa nepieciešamība, tad harām (aizliegtās lietas) kļūst par helāl (atļautām lietām).
Korānā,
„Saki: Manā atklāsmē es neatrodu neko, kas būtu aizliegts ēst, izņemot gaļu no beigtas dzīvnieka, izlietu asini, cūkgaļu – kas ir netīra – vai gaļu no dzīvnieka, kas nokauts citam, nevis Dievam. Bet ja kāds ir spiests to ēst, lai neizdarītu pāri citam un nepārkāptu robežas, tad lai zina, ka tavs Kungs ir piedodošs un žēlsirdīgs.”
(Al-An’am, 6/145)
tiek pavēlēts.
Pielīdzināt kādu Dievam,
Zaimošana un nesaskaņa ir starp lielākajiem grēkiem, kas ir aizliegti. Dievs šos grēkus nepiedod, ja cilvēks neatgriežas. Cilvēka nogalināšana ir arī viens no lielākajiem grēkiem. Korānā ir teikts, ka netaisnīga cilvēka nogalināšana ir kā visu cilvēci nogalināt. Tāpat kā ir aizliegts nogalināt cilvēku, ir aizliegts arī iegūt viņa īpašumu netaisnīgā veidā. Korānā ir teikts:
„Ak, ticīgie! Izņemot gadījumus, kad notiek savstarpēji pieņemama tirdzniecība, neizmantojiet savas mantas netaisnīgā un aizliegtā veidā (t.i., iegūstot tās nelegāli).“
Neēdiet. Un nenogaliniet sevi. Patiesi, Allāhs būs jums žēlsirdīgs.”
(Nisa, 4/29)
Islāmā, tāpat kā laulības pārkāpums ir aizliegts, tāpat ir aizliegti arī vārdi, darbi un rīcības, kas rada priekšnoteikumus laulības pārkāpumam. Korānā,
„Ne tuvojieties laulības pārkāpšanai, jo tā ir ļoti neglīta un ļauna rīcība.”
(Isra, 17/32)
Tā ir pavēlēts. Procenti, uzpirkšana un netaisnīga svešas mantas iegūšana ir aizliegti. Korānā.
„Dievs ir atļāvis tirdzniecību, bet aizliedzis procentus.”
Tā ir noteikts. Tāpat kā zīlēšana vai zīlēšanas pakalpojumu izmantošana, alkoholisko dzērienu lietošana ir aizliegta, tāpat kā azartspēles, peļņas gūšana azartspēļu ceļā, loterijas, sporta totalizatori, loto, kopējās likmes utt. Azartspēles, kā arī alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošana ir aizliegta, jo tām ir daudz materiālu un morālu kaitējumu indivīdam, ģimenei un sabiedrībai.
Turklāt ir aizliegts (haram) atstāt novārtā obligātos pienākumus, piemēram, lūgšanu, gavēni, svētceļojumu, zekatu; sacelties pret vecākiem; zagt; melot; sniegt viltus liecības; apmelot; izdarīt netaisnību; izdarīt nodevību; ņemt un dot kukuļus; krāpties mēros un svaros; izšķērdēt; tenkot; izplatīt baumas; netaisnīgi iegūt bāreņu mantu.
Islāma likumos katrai lietai ir sava vieta un vērtība. Tāpēc, ja nav nepieciešamības, nevienu obligātu rituālu nedrīkst atstāt novārtā un nevienu aizliegtu darbību nedrīkst veikt. Tomēr ārkārtas situācijās to var atļaut. Kas un kad ir ārkārtas situācija, ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
NEPIECIEŠAMĪBA…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
