– Ja Dievs (cc) radīja pasauli, nevis tādēļ, ka Viņam tas bija nepieciešams, bet vienkārši tāpēc, ka Viņš to vēlējās, tad tas ir pierādījums tam, ka pārbaudījums nav nepieciešams. Pārbaudījuma nevajadzīgums ir pretrunā ar ticību, ka Dievs (cc) nedara nevajadzīgas lietas.
– Apgalvojums, ka Viņš radījis mūs, lai mēs Viņam kalpotu, nav pārliecinošs. Dievs (cc) varēja radīt cilvēku tā, lai tas varētu Viņam kalpot arī bez pārbaudījumiem. Ja tiek apgalvots, ka Viņš to nevarēja izdarīt, jo apstākļi nebija piemēroti, tad tas nozīmē, ka Dievs (cc) ir atkarīgs no apstākļiem. Bet atkarība no apstākļiem ir pretrunā ar Viņa visvarenību. Atkarība no apstākļiem ir bezspēcība.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Atbilde 1:
Izmantotais sākotnējais arguments ir pretrunīgs.
Starp Dieva vēlmi radīt kaut ko un nepieciešamību to radīt pastāv pretruna. Jo vēlme kaut ko darīt un nepieciešamība to darīt nevar pastāvēt vienlaicīgi.
Tātad
Visuvarenais Dievs nav pakļauts nekādai nepieciešamībai ne radīšanas, ne tās gribēšanas procesā.
Pārbaudes pasaules radīšana ir dievišķās gribas izpausme žēlastībā un gudrībā, kas atbilst cilvēces dabai kā brīvprātīgs akts. Cilvēka daba ir būtne, kas spēj izvēlēties starp labo un labāko.
Eņģeļi
tādas būtnes kā šīs veido būtņu kategoriju, kas spēj darīt tikai labu,
velni
tie veido kategoriju, kurā trūkst labestības.
Cilvēki
tie atrodas starp šīm divām eksistences kategorijām. Tāpēc pārbaudes process un pieredze ir nepieciešami to eksistencei.
Dievišķā griba varēja izvēlēties vai nu šādu kategoriju nemaz neizveidot, vai arī izveidot un pēc pārbaudījuma padarīt to pilnībā negatīvu vai pilnībā pozitīvu. Taču šajā brīdī…
dievišķā providence rada būtņu kategoriju, kas svārstās starp labestību un tās trūkumu.
ir vēlējies.
Dievišķā griba darbojas kopā ar dievišķajiem vārdiem. Dievišķās gudrības, taisnīguma, žēlastības, varenības… dēļ gribu nevar noliegt. Tā kā šie nosacījumi pieder Radītāja esībai, tie ir absolūti un tiem nav ierobežojošas relatīvās vai sašaurinošas ietvara.
Dievišķās gribas absolūtuma aplūkošana no cilvēka radīšanas viedokļa nozīmē Dieva Visaugstākā absolūtās gribas izpratni kā ierobežotu.
Tātad, cilvēka patiesā kalpošana savam Radītājam ir pilnībā saskaņā ar dievišķo gribu.
izvēle, kas atstāta viņa brīvai gribai
ir jautājums.
Cilvēka brīvās gribas izpausme veido viņa kalpošanas būtību.
Atbilde 2:
Mums ir jāzina šādas lietas:
– Dievs nekādā gadījumā nav – nedod Dievs – bezspēcīgs.
– Viņš rada, ko vēlas un kā vēlas, un – nē, nedaj Dievs – nav pakļauts nekādiem nosacījumiem.
– Katrā radītajā dzīvā un nedzīvā radījumā ir bezgalīga gudrība, nav pat viena atoma, kas būtu radīts bezjēdzīgi.
No akmeņiem un klintīm, upēm un planētām, dzīvniekiem, zivīm, kukaiņiem un eņģeļiem – visi radītie, gan tie, ko pazīstam, gan tie, ko nepazīstam, pilda Dieva tiem uzticētos uzdevumus un ar savu klusējošo valodu nepārtraukti slavē, godā un svētī Dievu.
Šīs radības netiek pakļautas pārbaudījumiem, to vietas pirms un pēc nāves ir nemainīgas. Īsumā par tām:
“egoisms”
tāpēc viņi precīzi izpilda uzdevumus, ko viņiem uzticējis Dievs.
Bet džini un cilvēki tādi nav.
Tā kā mēs runājam par cilvēkiem, pievērsīsimies cilvēkiem.
Pēc paša vēlēšanās.
uzticētais īpašums,
Citiem vārdiem sakot,
egoisms / pašmīlība
viņš ir uzkrāvis [grēkus] un pretendē uz paradīzi.
Tas rada lielu risku cilvēkam, jo viņa lielākie ienaidnieki – viņa paša iekšējā daba un velns – darīs visu, lai viņu novērstu no Dieva ceļa. Pārbaudījums jau ir tieši tas.
Tāpēc Dievs saka, ka cilvēks ir nezinošs, jo nav pilnībā apzinājies viņam uzticēto atbildību, un ir netaisnīgs, jo nespēj to pienācīgi izpildīt.
“Patiesi, Mēs uzticējām to, kas uzticēts bija;”
– Semavata,
– Uz Zemes un
– Mēs to piedāvājām kalniem, bet tie atteicās to nest un no tā izbijās!
Un cilvēks to paņēma uz saviem pleciem!
Patiesību sakot, viņš ir ļoti nežēlīgs un ļoti neizglītots!
Dievs uzticēja šo amanetu cilvēkam, lai;
– Lai Dievs sodītu vīriešus un sievietes, kas ir liekuļi, un vīriešus un sievietes, kas ir daudzdievji, par viņu nodevību uzticētajam.
– Lai Allahs pieņem ticīgo vīriešu un ticīgo sieviešu nožēlu!
Jo Allah ir Gafūr (Visžēlīgais), Rahīm (Visžēlsirdīgais)!”
(Al-Ahzab, 33/72-73)
Cilvēkiem ir brīva izvēle – iepazīt Dievu un kalpot Viņam vai ne. Nav piespiešanas, bet ir atbildība! Šīs brīvības rezultātā mainās arī viņu stāvoklis;
– Vai nu viņi sasniedz visaugstākās virsotnes, vai arī
– Viņi krīt pašā zemākajā, visdziļākajā bezdibenī.
Izvēle ir viņu ziņā.
Korānā ir teikts:
„Vai jūs domājāt, ka mēs jūs radījām veltīgi, bezjēdzīgi, bez mērķa, un ka jūs pie mums neatgriezīsieties un par to neatbildēsiet?”
(Al-Mu’minūn, 23/115)
„Es radīju džinnus un cilvēkus tikai tāpēc, lai viņi Man kalpotu!”
(Zārijāt, 51/56)
Dieva eksistencei un vienībai ir bezgalīgi daudz pierādījumu gan Visumā, gan pašā cilvēkā. Tāpat arī islāma vienīgā patiesā reliģija ir pierādīta ar 124 000 praviešu un svēto rakstu liecībām, īpaši ar Muhameda (s.a.v.) un Korāna liecībām.
Tāpēc, ka viņi ignorē visus šos pierādījumus,
tas, kurš padevās savam pašmīlīgajam ego, kuram tik ļoti uzticējās, un velnam, kuru nepazina.
Protams, arī noliegtājs tiks pakļauts mūžīgām mokām, un tas ir pilnīgi taisnīgi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
